Narkotiku pirmsākums

Mēs visi esam redzējuši ASV kinofilmas par to, kā varonīgi cīnītāji tiek ar izpletņiem izmesti Dienvidamerikas džungļos vai Afganistānas kalnos. Tur šie bezbailīgie vīri cīnās ar narkomafiju armijām, spridzina narkotiku noliktavas un no gūsta atbrīvo teroristu ķīlniekus. Vai jūsu atmiņā ir šādas ainas?

NeoGeo jums piedāvā unikālu iespēju ar savām acīm apskatīt šīs bīstamās vietas pasaulē, kurās tiek audzētas un ražotas narkotikas. Šim mērķim izmantosim jaunākos Googles satelītattēlus. Iespējams, ka mūsu ceļojums uz narkotiku izcelsmes valstīm, atgādinās filmās redzētos kadrus, kad, izmantojot jaunākos satelītattēlus, tiek atrastas un noskaidrotas narkotiku audzēšanas, pārstrādes un transportēšanas vietas. Mūsdienu tehnoloģiskās iespējas to nodrošina ikvienam. Jāmāk tikai atrast un ieraudzīt!

Pateicoties šiem satelītattēliem, jūs aplūkosiet:
• kokas krūmu un opija magoņu plantācijas;
• narkotiku audzēšanai izmantotos maskēšanās līdzekļus;
• narkotiku audzētāju mītnes;
• narkotiku pārstrādes un uzglabāšanas vietas;
• veselus ciematus, kuru galvenā pamatnodarbošanās ir narkotiku audzēšana un pārstrāde;
• narkotiku plantāciju apsardzes sistēmu.

Šajā rakstā NeoGeo jūs iepazīstinās ar divu pasaulē bīstamāko dabiskas izcelsmes narkotiku (kokaīna un opiātu) izcelsmes zemēm – Peru un Afganistānu. Peru mēs aplūkosim kokaīna pirmsākumus, kas sākas ar kokas krūmu plantācijām, bet Afganistānā – ar opiātu sākumu no magoņu laukiem.

Izziņai:

---

Kokaīns (spāņu valodā: cocaina, no kokas krūma nosaukuma) ir tropāna grupas alkaloīds – narkotiska viela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga kokas (Erythroxylon coca) lapām. Kokas krūma lapas jau no senseniem laikiem lietojuši Dienvidamerikas pamatiedzīvotāji kā stimulējošu līdzekli. Eiropā kokaīnu sāka lietot medicīniskām vajadzībām no 19. gadsimta vidus, bet jau 20. gadsimta sākumā no tā atteicās un aizstāja ar drošākiem preparātiem. Mūsdienās kokaīns tiek izmantots kā narkotika. Amerikā kokaīns ir visizplatītākais. Kokaīns ir ļoti spēcīga narkotika un izplatības ziņā ieņem 2. vietu pasaulē pēc opiātiem (opijs, heroīns, morfijs) .

Kokas lapas. Avots: www.flickr.com savage stills’ photostream

Dati par kokaīna ražošanu Peru (2004. gads):
• kokas krūmu plantāciju platība – vairāk kā 50 300 ha;
• vidējais saulē kaltētu kokas krūmu lapu ievākums no 1 ha – 2 200 kg;
• kopējā saulē kaltēto kokas lapu kopraža gadā – 111 000 tonnas;
• saražotā kokaīna daudzums gadā – 190 tonnas;
• Peru saražotā kokaīna īpatsvars pasaulē – 28%;
• samaksa Peru zemniekam par 1 kg saulē kaltētām kokas lapām – 2,8 USD;
• kokaīna cena Latvijā – 40 līdz 50 LVL par gramu.

Aplūkosim kokaīna ražošanas ciklu vienā no Peru reģioniem, kurš tiek raksturots, kā viens no narkotiku ražošanas perēkļiem, – Alto Huallaga reģions. Šis reģions atrodas Peru vidienē – Rietumkordiljeru kalnu grēdas austrumu pusē. Alto Huallaga reģions saražo 34% no visas Peru kokaīna daudzuma. Kokas plantāciju vidējais blīvums provincē – ap 4 ha/km².

Mūsu skats tiks pavērsts uz Puerto Pisanas ciemata apkārtni, kas atrodas pie Mishollo upes. Puerto Pisanas ciemata apkārtnē kokas plantāciju vidējais blīvums – vairāk kā 8 ha/km².
Ieskatieties satelītattēlā un jūs paši ieraudzīsiet, kāds ir kokaīna pirmsākums! Lai iegūtu plašāku informāciju, klikšķiniet uz sarkanajiem marķieriem.

Izziņai:

---

Opiāti ir narkotisko vielu grupa, kas apvieno gan dabiskas izcelsmes, gan sintezētas narkotikas. Dabiskas izcelsmes opiātus iegūst no opija magonēm un galvenie ir: opijs, heroīnus, morfijs un kodeīns. Opija magone ir viengadīgs augs, kas var augt daudzās vietās uz pasaules – Amerikā, Eiropā, Āzijā un Austrālijā. Opija magone jau sen tiek izmantota arī ārstniecībā un pārtikas ražošanā: kā sāpes remdinošs līdzeklis, muskuļu releksētājs, caurejas līdzeklis, reibinošs dzēriens, konditorejā. Mūsdienās opija magone tiek plaši izmantota narkotiku ražošanā.

Magoņu lauks Afganistānā. Avots: www.flickr.com isafmedia’s photostream

Dati par opija magoņu audzēšanu Afganistānā (2006. gads):
• opija magoņu plantāciju platība – vairāk kā 206 000 ha;
• vislielākās magoņu lauku platības pasaulē;
• 4,5 % no valsts tīrumiem tiek izmantoti opija magoņu audzēšanai;
• gadā saražo 6 100 tonnas opija;
• Afganistānā saražotais opija īpatsvars pasaulē – 82%;
• tiek iegūti 95% no pasaulē patērētā heroīna;
• opija ražošana nodrošina 30 – 60% no valsts iekšzemes kopprodukta;
• afgāņu zemniekam opija magoņu audzēšana ir 10 reizes ienesīgāka nekā labības audzēšana;
• no 1 ha magoņu lauka var iegūt 32 – 40 kg opija;
• afgāņu zemnieks saņem 140 – 300 USD par 1 kg opija;
• opija uzpircēji tālāk opiju no Afganistānas pārdod par 800 USD/kg;
• heroīna cena Latvijā – 50 līdz 100 LVL par gramu.

Aplūkosim opija magoņu audzēšanu vienā no Afganistānas provincēm – Lagmāna province. Šis province atrodas Afganistānas austrumos netālu no Pakistānas robežas. Provincē ir tikai viena pilsēta – provinces galvaspilsēta Mehtarlāma. 89% provinces iedzīvotāji ir puštuni. Lagmāna provincē un blakus esošajās Konara un Nangarhāras provincēs ir vieni no visplašākajiem opija magoņu laukiem Afganistānas austrumos. Lagmāna provincē vairāk kā 80% zemnieku saimniecību nodarbojas ar opija magoņu audzēšanu.

Mūsu skats tiks pavērsts uz vienu no daudzajiem Lagmāna provinces mazajiem ciemiem – Kualaha ciema apkārtni maija beigās. Ieskatieties satelītattēlā un jūs paši ieraudzīsiet, kāds ir opija pirmsākums! Lai iegūtu plašāku informāciju, klikšķiniet uz sarkanajiem marķieriem.