Mūsu valsts pastāvīgo iedzīvotāju kopumu veido 3 galvenās iedzīvotāju grupas (2012. gada 1. janvāra LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati):
1. Latvijas Republikas pilsoņi – 1 844 741 iedzīvotājs (83,2%).
2. Latvijas Republikas nepilsoņi – 312 189 iedzīvotāji (14,1%).
3. Citu valstu pilsoņi, nepilsoņi un bezvalstnieki – 60 123 iedzīvotāju (2,7%).
Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju kopējā skaita dramatisku samazinājumu pēdējos 20 gados, gan aizbraucot, gan izmirstot, Latvijas pilsoņu skaits un īpatsvars Latvijā, pateicoties naturalizācijas procesam, ir kāpis (LR Centrālā statistikas pārvaldes un LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati):
1996. gads – 1 786 211 pilsoņi (72,3% no visiem LR iedzīvotājiem);
2002. gads – 1 788 967 pilsoņi (76,3%);
2008. gads – 1 855 401 pilsonis (81,7%);
2012. gads – 1 844 741 pilsonis (83,2%).
Tomēr vēl arvien Latvijā ir ievērojams Latvijas nepilsoņu daudzums, par ko Latvijai tiek pārmests gan atsevišķās starptautiskās organizācijas, gan it īpaši no Krievijas puses.
Uzziņai:
Latvijas nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:
1) 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;
2) viņi nav Latvijas pilsoņi;
3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.
Vai Latvija ar saviem nepilsoņiem ir unikāla pasaulē?
Pasaulē kopumā ir gandrīz 200 miljonu iedzīvotāju, kurus skar nepilsoņu problēma. Nepilsoņu lokā tiek iekļautas personas ar dažādiem statusiem: pastāvīgie iedzīvotāji, bēgļi, migranti, ārzemju studenti un bezvalstnieki.
Tāpat kā Latvijā arī Igaunijā ir apmērām 100 000 nepilsoņu.
Latvijas Republikas nepilsoņu tiesības salīdzinājumā ar mūsu valsts pilsoņu tiesībām skar virkne ierobežojumu:
1) Valsts sektorā ir noteikta virkne profesiju, kurās nevar strādāt nepilsoņi.
Piemēram:
– Civildienesta ierēdņi,
– muitnieki,
– tiesneši,
– prokurori,
– valsts drošības dienestu darbinieki,
– policisti,
– pašvaldību policisti,
– robežsargi,
– karavīri.
2) Privātajā sektorā ir noteiktas darba vietas, kurās nevar strādāt nepilsoņi.
Piemēram:
– advokāts un advokāta palīgs,
– notārs un notāra palīgs,
– tiesu izpildītājs,
– civilais (algots) darbs karaspēka daļās.
3) Sabiedriskajā sektorā noteikta virkne tiesību, kuras nav nepilsoņiem:
Piemēram:
– piedalīties pašvaldību vēlēšanās;
– piedalīties Saeimas vēlēšanās;
– piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
– piedalīties valsts referendumos;
– dibināt politiskās partijas.
Liela daļa Latvijas nepilsoņu kopš naturalizācijas procesa uzsākšanas ir kļuvuši par pilntiesīgiem Latvijas Republikas pilsoņiem.
Iesniegumus par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā sāka pieņemt no 1995. gada 1. februāra.
Pēc LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2012. gada 31. janvāra datiem, ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 137 673 personas, to skaitā 14 046 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem.
Kur Latvijā ir lielākā nepilsoņu koncentrācija?
Izmantojot LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2012. gada 1. janvāra datus, NeoGeo.lv apkopoja informāciju par Latvijas Republikas pilsoņu, nepilsoņu un citu valstu pilsoņu skaitu Latvijas lielajās pilsētās un novados.
Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem un lielajām pilsētām, kuros ir vislielākais Latvijas nepilsoņu īpatsvars no pašvaldībā esošā iedzīvotāju skaita:
1. Olaines novads – 25,4%;
2. Salaspils novads – 24,3%;
3. Rīga – 22,9%;
4. Liepāja – 19,6%;
5. Ventspils – 18,4%.
Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem, kurās ir vismazākais Latvijas nepilsoņu īpatsvars no pašvaldībā esošā iedzīvotāju skaita:
1. Lubānas novads – 1,0%;
2. Naukšēnu novads – 1,6%;
3. Vārkavas novads – 1,7%;
4. Alsungas novads – 1,7%;
5. Rojas novads – 1,7%.

Latvijas nepilsoņu īpatsvars pašvaldībās
LR pilsoņi | LR nepilsoņi | Pārējie | Kopā | LR nepilsoņi no visiem iedzīvotājiem (%) | |
---|---|---|---|---|---|
Latvija | |||||
Rīga | |||||
Jūrmala | |||||
Valmiera | |||||
Ādažu novads | |||||
Alojas novads | |||||
Alūksnes novads | |||||
Amatas novads | |||||
Apes novads | |||||
Babītes novads | |||||
Baldones novads | |||||
Beverīnas novads | |||||
Burtnieku novads | |||||
Carnikavas novads | |||||
Cēsu novads | |||||
Cesvaines novads | |||||
Ērgļu novads | |||||
Garkalnes novads | |||||
Gulbenes novads | |||||
Ikšķiles novads | |||||
Inčukalna novads | |||||
Jaunpiebalgas novads | |||||
Ķeguma novads | |||||
Ķekavas novads | |||||
Kocēnu novads | |||||
Krimuldas novads | |||||
Lielvārdes novads | |||||
Līgatnes novads | |||||
Limbažu novads | |||||
Lubānas novads | |||||
Madonas novads | |||||
Mālpils novads | |||||
Mārupes novads | |||||
Mazsalacas novads | |||||
Naukšēnu novads | |||||
Ogres novads | |||||
Olaines novads | |||||
Pārgaujas novads | |||||
Priekuļu novads | |||||
Raunas novads | |||||
Ropažu novads | |||||
Rūjienas novads | |||||
Salacgrīvas novads | |||||
Salaspils novads | |||||
Saulkrastu novads | |||||
Sējas novads | |||||
Siguldas novads | |||||
Smiltenes novads | |||||
Stopiņu novads | |||||
Strenču novads | |||||
Valkas novads | |||||
Varakļānu novads | |||||
Vecpiebalgas novads | |||||
Daugavpils | |||||
Rēzekne | |||||
Aglonas novads | |||||
Baltinavas novads | |||||
Balvu novads | |||||
Ciblas novads | |||||
Dagdas novads | |||||
Daugavpils novads | |||||
Ilūkstes novads | |||||
Kārsavas novads | |||||
Krāslavas novads | |||||
Līvānu novads | |||||
Ludzas novads | |||||
Preiļu novads | |||||
Rēzeknes novads | |||||
Riebiņu novads | |||||
Rugāju novads | |||||
Vārkavas novads | |||||
Viļakas novads | |||||
Viļānu novads | |||||
Zilupes novads | |||||
Liepāja | |||||
Ventspils | |||||
Aizputes novads | |||||
Alsungas novads | |||||
Brocēnu novads | |||||
Dundagas novads | |||||
Durbes novads | |||||
Grobiņas novads | |||||
Kuldīgas novads | |||||
Mērsraga novads | |||||
Nīcas novads | |||||
Pāvilostas novads | |||||
Priekules novads | |||||
Rojas novads | |||||
Rucavas novads | |||||
Saldus novads | |||||
Skrundas novads | |||||
Talsu novads | |||||
Vaiņodes novads | |||||
Ventspils novads | |||||
Jēkabpils | |||||
Jelgava | |||||
Aizkraukles novads | |||||
Aknīstes novads | |||||
Auces novads | |||||
Bauskas novads | |||||
Dobeles novads | |||||
Engures novads | |||||
Iecavas novads | |||||
Jaunjelgavas novads | |||||
Jaunpils novads | |||||
Jēkabpils novads | |||||
Jelgavas novads | |||||
Kandavas novads | |||||
Kokneses novads | |||||
Krustpils novads | |||||
Neretas novads | |||||
Ozolnieku novads | |||||
Pļaviņu novads | |||||
Rundāles novads | |||||
Salas novads | |||||
Skrīveru novads | |||||
Tērvetes novads | |||||
Tukuma novads | |||||
Vecumnieku novads | |||||
Viesītes novads |
Nav pārsteidzošs lielais nepilsoņu īpatsvars Latvijas lielajās pilsētās – Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī.
Pierīgas teritorijas, kā Olaines, Salaspils un Stopiņu novadi arī izceļas ar īpaši lielu nepilsoņu īpatsvaru.
Taču uzmanību piesaista salīdzinoši lielais nepilsoņu īpatsvars Zemgales centrālajā daļā – Auces, Dobeles, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku un Iecavas novados. Šeit nepilsoņi veido ap 10 – 14% no iedzīvotāju kopskaita. Īpaši Zemgalē izceļas nomaļais Rundāles novads ar 16,2% nepilsoņu. Iespējams, ka viens no tā iemesliem ir salīdzinoši lielais sveštautiešu īpatsvars novadā – 33%. Piemēram, blakus esošajā Bauskas novadā sveštautiešu ir 24% un nepilsoņu īpatsvars – 9,4%.
Vidzemē izteikti izceļas Strenču novads ar 18,4% (!) nepilsoņu. Šis novads apsteidz pat Daugavpili ar tās 18,1% nepilsoņu!
Strenču novada nacionālais sastāvs ir 58% latviešu un 42% sveštautiešu, kas ir viens no mazāk latviskajiem novadiem Ziemeļvidzemē. Visticamāk, ka dzīves vide novadā neveicina nepilsoņu vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Blakus esošais Beverīnas novads (5,2% nepilsoņu) un Smiltenes novads (2,0% nepilsoņu) izteikti kontrastē ar nepilsoņiem bagāto Strenču novadu.
Izteikti latviskajā Kurzemē (izņemot Liepāju un Ventspili) ir vismazāk arī nepilsoņu.
Nedaudz izdalās trīs novadi – Grobiņas, Priekules un Vaiņodes novadi, kuros nepilsoņu īpatsvars aptuveni 2 reizes pārsniedz Kurzemes novadu nepilsoņu īpatsvara vidējo rādītāju. Īpaši daudz nepilsoņu Kurzemē ir Vaiņodes novadā – 8,9%.
Latgale nebūt neizceļas ar to, ka šeit dzīvo ļoti daudz nepilsoņu.
Ļoti daudzi sveštautieši, kuri dzīvo Latgales dienvidu un austrumu novados, ir Latvijas pilsoņi. Tā, piemēram, Zilupes novadā ir tikai 10,2% nepilsoņu, Krāslavas novadā – 14,0%, Daugavpils novadā – 13,6%.
Bez Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem starp mums dzīvo arī citu valstu pilsoņi.
Izmantojot LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2012. gada 1. janvāra datus, NeoGeo.lv ir sastādījis citu valstu pilsoņu skaitlisko TOP 10 Latvijā:
1. Krievijas pilsoņi – 39 798 iedzīvotāji;
2. Lietuvas pilsoņi – 3 914 iedzīvotāji;
3. Ukrainas pilsoņi – 3 384 iedzīvotāji;
4. Baltkrievijas pilsoņi – 2 166 iedzīvotāji;
5. Vācijas pilsoņi – 1 302 iedzīvotāji;
6. Igaunijas pilsoņi – 990 iedzīvotāji;
7. Bulgārijas pilsoņi – 606 iedzīvotāji;
8. Polijas pilsoņi – 516 iedzīvotāji;
9. ASV pilsoņi – 510 iedzīvotāji;
10. Zviedrijas pilsoņi – 492 iedzīvotāji.
Kopumā 2012. gada sākumā Latvijā dzīvoja vairāk kā 60 000 dažādu citu valstu pilsoņu.
LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saskaitījusi vairāk kā 120 (!) dažādu valstu pilsoņus, kuri dzīvo pie mums Latvijā. Salīdzinājumam jāmin, ka Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) ir apvienojušās 193 pasaules valstis.
Vairāk kā 66% no citu valstu pilsoņiem Latvijā ir Krievijas pilsoņi, taču pie mums var atrast arī tādu eksotisku valstu kā Sentvinsentas un Grenadīnu pilsoni, Antigvas un Barbudas pilsoni, kā arī Ziemeļkorejas pilsoni.
Kāda situācija ir Latvijas novados un lielajās pilsētās saistībā ar citu valstu pilsoņu klātbūtni?
Izmantojot LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2012. gada 1. janvāra datus, NeoGeo.lv izveidoja karti par citu valstu pilsoņu īpatsvaru Latvijas lielajās pilsētās un novados.

Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem un lielajām pilsētām, kuros ir vislielākais citu valstu pilsoņu īpatsvars no pašvaldībā esošā iedzīvotāju skaita:
1. Liepāja – 6,4%;
2. Ventspils – 5,4%;
3. Daugavpils – 5,2%;
4. Jūrmala – 4,9%;
5. Rīga – 4,4%.
Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem, kurās ir vismazākais citu valstu pilsoņu īpatsvars no pašvaldībā esošā iedzīvotāju skaita:
1. Rugāju novads – 0,04% (1 iedzīvotājs);
2. Naukšēnu novads – 0,05% (1 iedzīvotājs);
3. Alsungas novads – 0,06% (1 iedzīvotājs);
4. Vecpiebalgas novads – 0,09% (4 iedzīvotāji);
5. Alojas novads – 0,12% (7 iedzīvotāji).
Paaugstināts nepilsoņu īpatsvars ir visos Pierīgas novados, it īpaši Mārupes, Garkalnes un Salaspils novados (3,0 – 3,4% no visiem iedzīvotājiem).
Lielāks nepilsoņu īpatsvars ir arī Dienvidlatgalē – Daugavpils un Krāslavas novados (2,2 – 2,3% no visiem iedzīvotājiem).
Ja Latvija būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem, tad 2012. gada sākumā šajā ciemā dzīvotu:
• 83 Latvijas pilsoņi;
• 14 Latvijas nepilsoņi;
• 2 Krievijas pilsoņi;
• 1 citu valstu pilsonis.
Strenču novadā ir tāda pilsēta Seda. Staļina laikā tā tika strauji attīstīta ar no visām malām sabraukušo komjauniešu palīdzību, sak, lai rok kūdru. Šodien latviešu tajā ir vien 18%. Tāda kā miniatūra Daugavpils, tādēļ arī procenti tik līdzīgi.
Lai naturalizētos, nepieciešams:
– piecus gadus nodzīvot Latvijā,
– legāls iztikas avots,
– latviski mutiski atbildēt uz vienu jautājumu par LR Satversmi un vienu jautājumu par Latvijas kultūru un vēsturi,
– nokārtot rakstisku testu latviešu valodā (18 jautājumi, 3 atbilžu varianti),
– zināt no galvas Latvijas himnas tekstu.
Ja pretendentam ir vairāk nekā 65 gadi, tests viņam nav jāpilda.
Interesanti cik no LR pilsoņiem izietu naturalizācijas pārbaudi 😀
@Kaspars:
Visus nemēri pēc sevis 😉 Labi, joki ir joki, bet nevajag savus tautiešus tik zemu vērtēt.
Šitie Kaspari ir paradzēti krievu WC tīrīšanai. Kalpu dvēselīte.