Neticamais vācu ūdens tilts

Magdeburgas ūdens tilts Vācijā. Avots: http://www.panoramio.com/photo/3654684

Vai ūdens var tecēt pret kalnu?
Vai kuģis var peldēt virs cita kuģa?
Vai upe var tecēt debesīs?

Neticami, bet viss iepriekš minētais var notikt!

Tam par pierādījumu ir vācu konstruktoru un celtnieku radītais brīnums – Magdeburgas ūdens tilts (vāciski – Kanalbrücke Magdeburg, angliski – Magdeburg Water Bridge).

Vācija ir valsts ar attīstītu iekšzemes ūdeņu kuģniecību. Ik gadu pa valsts kuģojamām upēm un kanāliem tiek pārvadāti miljoniem tonnu kravu. Dažāda veida kravas pa upēm un kanāliem tiek transportētas gan Vācijas iekšienē, gan uz kaimiņu valstīm Poliju, Franciju, Nīderlandi u.c. Vācijas upes un kanāli nodrošina arī iedzīvotāju atpūtas braucienus ar kuģīšiem un jahtām.

Vācijas upe Elba, kas ir slavena ar savu lielo lomu upju kuģniecībā, tek caur pilsētu Magdeburgu, kas ir Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Elbas upes labajā krastā atrodas Elbas – Hāfele kanāls (vāciski – Elbe-Havel-Kanal), kurš ir daļa no kanālu sistēmas, lai savienotu Berlīni ar Poliju.

Elbas upes kreisajā krastā atrodas Vidusvācijas kanāls (vāciski – Mittellandkanal), kurš ir Vācijas garākais kanāls – 326 km. Eiropas mērogā šis kanāls ir galvenā iekšzemes kuģniecības līnija, kas savieno Rietumeiropu ar Austrumeiropu.

Kanālu savienošanas shēma, izmantojot Magdeburgas ūdens tiltu. Avots: http://prof.beuth-hochschule.de

Pirms Magdeburgas ūdens tilta izbūves, lai nokļūtu no Elbas – Hāfeles kanāla Vidusvācijas kanālā, kuģiem bija jāveic 12 km garš ceļš pa Elbas upi, izejot caur divām slūžām.

Ideja par šo divu kanālu savienošanu pa taisnāko ceļu radās jau 1919. gadā. Gan 1. pasaules karš, gan 2. pasaules karš liedza Vācijai īstenot šo inženiertehnisko ideju. 1930-tajos gados tika uzsākti tilta būvniecības darbi.

Magdeburgas ūdens tilta 1930. gada projekts. Avots: www.wsv.de

Arī periodā, kad Vācija bija sadalīta Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Vācijas Federatīvajā Republikā, netika panāktas starpvalstu vienošanās par ūdens tilta izbūvi.

Tikai pēc Vācijas apvienošanās 1990. gadā kļuva iespējams uzsākt un realizēt šo grandiozo projektu.

Magdeburgas ūdens tilta būvniecība sākās 1997. gadā un tilts ar pievadkanālu sistēmu un slūžām ekspluatācijā tika nodots jau pēc 6 gadiem – 2003. gada 10. oktobrī.
[simpleviewer gallery_id=”11″]
Foto: www.wsv.de; www.flickr.com

Magdeburgas ūdens tilts vai kuģojamais akvedukts ir pasaulē garākā šāda veida būve!

Magdeburgas ūdens tilta galvenie tehniskie rādītāji:
• ūdens tilta kopējais garums – 918 m;
• ūdens tilta garums virs ūdens – 228 m un virs sauszemes – 690 m;
• ūdens tilta gultnes platums – 32 m;
• ūdens tilta gultnes dziļums – 4,25 m;
• maksimālais attālums starp tilta balstiem – 106 m;
• ūdens tilta augstums virs Elbas upes – 6,25 m;
• tilta konstrukcijā izmantotais materiāls – 68 000 m³ betona un 24 000 tonnas tērauda;
• maksimālais pāri braucošā kuģa svars – 1 350 tonnas;
• ūdens tilta izmaksa ap 80 miljoniem eiro.

Jāpiemetina, ka Magdeburgas ūdens tilts nav vienīgā šāda būve Vācijā.
Arī pasaulē kuģojamie ūdens tilti ir sastopami ne vienā vien pasaules valstī – gan Francijā, gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē un citur.

Taču Magdeburgas ūdens tilts ir īpaši iespaidīgs un skaisti neticams!