Noslīdenis ir iežu masīvs, kas atšķēlies un noslīdējis vai slīd lejup pa nogāzi gravitācijas spēka, pazemes un virszemes ūdeņu ietekmē.
Noslīdeņi var notikt gandrīz jebkurā pasaules vietā gan uz sauszemes, gan zem ūdens.
Noslīdeņi sauszemē rodas gravu un upju nogāzēs, kalnos, jūru un okeānu krastos.
Iežu masīvu kustību nogāzēs rada to izmirkšana lietus vai pazemes ūdeņu dēļ, zemestrīces ietekmē, plūdu izskalošanas rezultātā, jūras erozijai izskalojot krastus, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
Iežu un grunts berzes spēks, kas nodrošināja to saķeri un noturību, kļūst mazāks par smaguma spēku, kā rezultātā iežu masīvs gravitācijas spēka ietekmē sāk savu kustību.
Video redzams noslīdenis 2006. gadā Āzijā kalnos.
httpv://www.youtube.com/watch?v=8o5cxdQDmCE
Pēc noslīdeņa apjomiem tos klasificē sekojoši:
• mazi noslīdeņi – līdz 10 000 m³ iežu;
• vidēji noslīdeņi – 10 000 līdz 100 000 m³ iežu;
• lieli noslīdeņi – 100 000 līdz 1 000 000 m³ iežu;
• ļoti lieli noslīdeņi – lielāki par 1 000 000 m³ iežu.
Noslīdeņi var veidoties pat pie 5° nogāzes slīpuma, ja ir nenoturīga grunts un atbilstoši apstākļi noslīdeņa izveidei.
Ļoti bieži noslīdeņi veidojas vietās, kur grunts kārtaini sastāv no divu veidu iežiem – ūdens necaurlaidīgiem (māls) un ūdeni uzsūcošiem iežiem.
Noslīdeņi savā kustībā var gan sajaukt slīdošos iežus, apaugumu un būves, kas atrodas uz noslīdeņa, gan arī lēni pārvietoties, neradot noslīdeņa virspusē lielus postījumus.
Noslīdeņi var būt lēni, kad iežu kustība ir pat tikai 0,5 – 1,0 metrs diennaktī, vai arī strauji, kad viss iežu slīdēšanas un postošais process beidzas dažās minūtēs.
Video redzams noslīdenis, kuru nofilmējusi drošības novērošanas kamera konteineru ostā Brazīlijā pie Amazones upes 2010. gadā.
httpv://www.youtube.com/watch?v=Kx2cloz7kl0&feature=related
Zemūdens noslīdeņi ilgstoši bija neizpētīta joma. Tikai šādu zemūdens noslīdējumu rezultātā radušies postošie cunami bija vēstneši to esamībai. Zemūdens noslīdējumi veidojas, kad lielas iežu masas noslīd vai nobrūk kontinentālā šelfa malā.
Piemēram, ir zinātniski pierādīts, ka Norvēģu jūrā senatnē (apmēram pirms 8 000 gadiem) ir bijuši vairākkārtīgi zemūdens noslīdeņi. Noslīdeņa lielums ir bijis grandiozi liela apjoma, kas mērāms pat kā 3 900 km³ liels. Noslīdeņa ceļš bija mērāms pat 500 km garš.
Skotijā ir atrastas pazīmes, kas norāda, ka zemūdens noslīdeņa radītais cunami ir ielauzies iekšzemē pat 80 km no jūras krasta.
Noslīdeņi ik gadu nogalina simtiem cilvēku visā pasaulē, sagrauj komunikācijas, noposta ēkas, iznīcina lauksaimniecības zemes un mežus.
Video redzama noslīdeņa postošā darbība kāda ciemata apkārtnē 2010. gadā.
httpv://www.youtube.com/watch?v=mkAPylNAKIs&NR=1
Noslīdeņu prognozēšanai un brīdinājumu sistēmas izveidei ir izstrādāta noslīdeņu riska karte.
Noslīdeņu riska karte
Lai arī Latvija ir iekļauta noslīdeņu zema riska zonā, tomēr arī pie mums noslīdeņi ir iespējami.
Kā labāk atmiņā palikušais un pēdējais lielākais noslīdenis Latvijā ir jāmin noslīdenis Turaidas pilskalnā 2002. gada 7. un 8. februārī, kurš nopietni apdraudēja XIII gadsimtā celto Turaidas pili.
• 2002. gada februāra sākums bija neraksturīgi silts un lietains. Pilskalna irdenā nogāzes grunts strauji piesātinājās ar ūdeni un palielinājās tās svars.
• 2002. gada 7. februāra naktī plkst. 23.30 Turaidas pilskalna rietumu nogāzē divi krītoši koki izraisīja pirmo lavīnveidīgu nogāzes grunts noslīdējumu.
• Noslīdējuma joslas garums bija aptuveni 95 m, bet platums ap 38 m. Gandrīz visa no nogāzes augšmalas un vidusdaļas atrāvusies noslīdeņa irdenā iežu masa palika nogāzes vidus un lejas daļā. Pavisam neliela noslīdeņa daļa sasniedza šoseju pie Turaidas pilskalna. Noslīdeņa apjoms bija aptuveni 3 500 m³.
• Galvenais dabiskais šķērslis, kas kavēja slīdošās iežu masas nokļūšanu līdz šosejai, bija ar lieliem kokiem apaugusī nogāze pilskalna vidus un lejas daļa.
• Neilgu brīdi pēc pirmā noslīdeņa 2002. gada 8. februāra naktī notika otrs noslīdenis.
• Otrais noslīdenis sākās, atraujoties ūdens pārsātinātai 2 – 4 m biezai grunts masai no pilskalna nogāzes augšmalas, kura nebija apaugusi ar kokiem.
• Otrs noslīdenis bija šaurāks – ap 25 m plats, bet tas bija garāks. Tas slīdēja lejup pa nogāzi apmēram 110 m un aizšķērsoja lejā esošo šoseju. Noslīdējušo iežu apjoms sasniedza apmēram 4 500 m³.
• Noslīdeņa rezultātā uz vairākām dienām tika slēgta un ierobežota satiksme un gājēju kustība autoceļa Inciems—Sigulda—Ķegums posmā Turaida—Sigulda.
• Noslīdenis apdraudēja Turaidas pils pusapaļo rietumu torni un rietumu aizsargsienu. Turaidas pils rietumu sienu no noslīdeņa izveidotās jaunās nogāzes šķīra tikai daži metri. Turaidas muzejs apmeklētājiem īslaicīgi tika slēgts.
• Gaujas Nacionālā parka ģeologi jau iepriekš prognozēja šādu zemes noslīdeņa iespēju pie Turaidas pils, taču viņi nebija domājuši, ka tas varētu notikt tik lielos apmēros.
• Lai fiksētu grunts kustību un iespējamo Turaidas pils būvju deformāciju, pils tika novērota ar ģeodēziskiem instrumentiem.
• 2002. gada pavasarī un vasarā Turaidas pilskalna rietumu nogāzē tika veikti sekojoši nostiprināšanas darbi:
– šosejai pieguļošās daļas drenāžas sistēmas izbūve;
– avotu ūdens savākšanas, novadīšanas un virsējās plūsmas regulēšanas sistēmas izbūve;
– akmens krāvuma konstrukcijas izveidošana noslīdeņu apakšējās daļas nostiprināšanai;
– augu stādījumu veidošana.
Turaidas pilskalna vēsturē šis 2002. gada noslīdenis nav pirmais gadījums. Iepriekšējais mazāka apjoma noslīdenis notika četrus gadus iepriekš.
Vispār Gaujas ielejas krasti pie Siguldas ir vispārzināma noslīdeņu rašanās vieta. Esošie noslīdējumi Siguldā ir radušies vēsturiski, apbūvējot upju stāvkrastus (Turaidas pils), kā arī izmantojot nepiemērotas būvniecības un krastu nostiprināšanas metodes.
Latvijā noslīdeņu rašanās parasti ir raksturīga tieši upju stāvkrastiem.
Ir novērota noslīdeņu rašanās arī Ventas krastos, pie Losas, Abavas nogāzēs, pie Rīgas un Pļaviņu HES. Taču Latvijā šādu vietu nav īpaši daudz, un esošā informācija rāda, ka noslīdējumu rašanās nav uzskatāma par valsts mēroga problēmu.
Latvijā nav veikti pētījumi noslīdeņu problēmas padziļinātai vērtēšanai. Tomēr vietām nepieciešams un ir iespējams veikt krastu nostiprināšanu (piemēram, lielo HES teritorijās).
Diezgan izplatīti nelieli noslīdeņi Latvijā ir Baltijas jūras stāvkrastos pēc spēcīgām vētrām kad tiek izskalota stāvkrasta pamatne.