Noteikta Latvijas Ziemassvētku vecīša mājvieta

Tas nu ir skaidrs, ka uz pasaules nav tikai viens vienīgs Ziemassvētku vecītis!

Ja uz pasaules būtu tikai viens Ziemassvētku vecītis, tad viņš nu nekādi netiktu galā ar milzīgo darba apjomu, sagatavojot un piegādājot Ziemassvētku dāvanas. To jau pagājušā gada Ziemassvētkos ar aprēķiniem pamatoja NeoGeo.lv savā rakstā „Patiesība par Ziemassvētku vecīti”.

Tātad uz pasaules ir jābūt daudziem Ziemassvētku vecīšiem, lai pienācīgi varētu sagatavoties svētkiem un savlaicīgi būtu iespējams piegādāt visas dāvanas.
Visticamāk, ka katrā valstī ir viens galvenais Ziemassvētku vecītis un no savas galvenās mītnes tas koordinē un vada savas valsts Ziemassvētku vecīšu komandu.

Ziemassvētku vecītis ir diezgan noslēpumaina personība. Ir jāapbrīno viņa spējas nemanītam piegādāt dāvanas gan atstājot tās zem eglītes, gan noliekot dāvanu maisu pie namdurvīm.
Bieži vien arī viņa mājvietas atrašanās vieta ir nezināma.

Kur atrodas galvenā Latvijas Ziemassvētku vecīša mājvieta?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, NeoGeo.lv mēģināja saprast to, kas visvairāk ir nepieciešams Ziemassvētku vecītim, lai tas vislabākā veidā spētu veikt savus darba pienākumus.

Pēc ilgstošas un rūpīgas izpētes NeoGeo.lv secināja, ka Ziemassvētku vecītim visvairāk ir nepieciešams:
• aukstums;
• sniegs;
• stratēģiski pareizi izvēlēta mājvieta,
• klusums un miers.

Tātad ir nepieciešams atrast Latvijā vietu, kur ziemā ir visvairāk sniega, viszemākā gaisa temperatūra un kura atrodas tā, ka var nodrošināt visīsākos dāvanu piegādes maršrutus Latvijas iedzīvotājiem.
Nu un, protams, mājvietai ir jābūt klusā, miera pilnā vietā, kur harmonijā ar dabu Ziemassvētku vecītis var veidot un krāt savas dāvanas visa gada garumā.

Tad nu, lūk, šādi ir sākumdati Latvijas Ziemassvētku vecīša mājvietas atrašanai:

• Latvijā visaukstākā diena decembrī ir konstatēta Zosēnos 1978. gada 30. un 31. decembrī, kad bija – 43,0° C.
Zosēnu meteoroloģiskā stacijas koordinātas:
Ģeogrāfiskais platums – 57° 08’ 06,2”
Ģeogrāfiskais garums – 25° 54’ 20,2”

• Latvijā visaukstākā diena janvārī ir konstatēta Daugavpilī 1956. gada 31. janvārī, kad bija – 43,0° C.
Daugavpils meteoroloģiskā stacijas koordinātas:
Ģeogrāfiskais platums – 55° 56’ 05,4”
Ģeogrāfiskais garums – 26° 39’ 31,7”

• Latvijā visaukstākā diena februārī arī ir konstatēta Daugavpilī 1956. gada 8. februārī, kad bija – 43,2° C. Tā ir līdz šim viszemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā!

• Latvijā maksimālais sniega segas biezums decembrī ir konstatēts 1925. gada 29. un 30. decembrī Gulbenē un tas bija 56 cm.
Gulbenes meteoroloģiskā stacijas koordinātas:
Ģeogrāfiskais platums – 57° 06’ 02,2”
Ģeogrāfiskais garums – 26° 39’ 00,3”

• Latvijā maksimālais sniega segas biezums janvārī ir konstatēts 1931. gada 29. janvārī Gureļos, un tas bija 73 cm.
Bijušās Gureļu meteoroloģiskās stacijas koordinātas:
Ģeogrāfiskais platums – 56° 52’ 27,9”
Ģeogrāfiskais garums – 26° 02’ 05,1”

• Latvijā maksimālais sniega segas biezums februārī ir konstatēts 1931. gada 27. un 28. februārī arī Gureļos, un tas bija 100 cm.

• Kā vieta, no kuras Ziemassvētku vecītis var nodrošināt visīsākos dāvanu piegādes maršrutus Latvijas iedzīvotājiem, ir izvēlēta vieta ar minimālo vidējo attālumu līdz patvaļīgam Latvijas punktam, kuru aprēķinājis datorzinātņu doktors Jānis Sedols. Šāda vieta ir nosaukta par Sienakaudzes centru.

Uzziņai.

---

Kas ir Sienakaudzes centrs?

Iedomāsimies, ka visa Latvija ir līdzena pļava, vienmērīgi noaugusi ar zāli. Zāle tiek nopļauta, un iegūtais siens jāsaliek vienā lielā kaudzē. Kur jāatrodas kaudzei, lai siena pārvietošana prasītu vismazāk darba? Tiek pieņemts, ka sienu ved ar gaisa transportu pa taisnāko ceļu.

Tādā veidā definētajam Sienakaudzes centram ir arī tīri matemātiska interpretācija. Pieņemsim, ka visapkārt Latvijai pa robežu uzslieta vertikāla siena, bet kādā iekšējā punktā uz zemes ar virsotni uz leju stāv konuss ar 45° leņķī vērstu sānu virsmu. Tad tilpums, ko ierobežo siena, zemes virsma un konuss, ir proporcionāls siena vešanai patērētajam darbam, bet šī tilpuma dalījums ar Latvijas platību ir vidējais siena vešanas attālums.

Tātad Sienakaudzes centrs ir punkts, kurā jānovieto konusa virsotne, lai minēto tilpumu un līdz ar to vidējo vešanas attālumu minimizētu.

Latvijas Sienakaudzes centrs atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā Pečora ezera krastā 2,5 km attālumā no Ķeipenes. Vidējais siena vešanas attālums tur ir apmēram 119 km. Tātad Ķeipene ir Latvijai (vidēji) vistuvākais ciems!

Latvijas Sienakaudzes centra koordinātas:
Ģeogrāfiskais platums – 56° 53’ 01”
Ģeogrāfiskais garums – 25° 8’ 40”

Tātad Latvijas Ziemassvētku vecīša galvenajai mītnei vajadzētu atrasties šo iepriekš minētu koordinēto punktu tuvumā.
Rēķinot vidējās svērtās koordinātas no visiem minētajiem sākumdatiem, NeoGeo.lv noskaidroja iespējamās Latvijas Ziemassvētku vecīša mājvietas koordinātas.

Latvijas Ziemassvētku vecīša mājvietas noslēpums ir atklāts!

Latvijas Ziemassvētku vecītis dzīvo bieza meža vidū Teiču purva malā un tā māju nosaukums ir „Mindaugas”.

Latvijas Ziemassvētku vecīša mājvietas koordinātas:
Ģeogrāfiskais platums – 56° 40’ 41,6”
Ģeogrāfiskais garums – 26° 25’ 47,4”

Tagad mēs visi zinām, ka Madonas novada Barkavas pagasta mājās „Mindaugas” klusa meža biezoknī mīt Latvijas galvenais Ziemassvētku vecītis, kurš nodrošina dāvanu piegādi visiem Latvijas ļaudīm!