Daudzās pasaules valstīs ir radīta īpaša vieta – Nulles kilometrs.
Tas ir atskaites punkts, no kura sāk mērīt ceļu attālumus valstī.
Lai izceltu šīs vietas nozīmīgumu, Nulles kilometra vietu bieži atzīmē ar īpašu zīmi uz zemes vai sienas. Nulles kilometru iezīmēt var arī ar pieminekli, ēku vai tiltu.
Jau Senajā Romā par sākuma punktu ceļu attālumu mērīšanai impērijā tika izveidots Zelta jūdzes akmens (Milliarium Aureum), kurš bija izveidots kolonnas veidā no apzeltītas bronzas un atradās Romas forumā. Kolonna tika uzbūvēta pēc Romas imperatora Augusta pavēles 20. gadā pirms mūsu ēras un uz tās bija uzrakstīti visi attālumi līdz Romas impērijas provinču galvaspilsētām. No kolonnas sākās visi galvenie Romas impērijas ceļi, un tas bija par iemeslu slavenajam teicienam:
“Visi ceļi ved uz Romu”.
Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai Zelta jūdzes akmens pamatnes daļa.
Tā no senajiem laikiem līdz pat mūsdienām daudzās pasaules pilsētās ir Nulles kilometra zīmes, kuras vēsta gan par seno laiku, gan mūsdienu atskaites sākumpunktu ceļa garumu mērīšanai autoceļiem un arī dzelzceļiem.
Aplūkosim dažas no šīm zīmēm!
Diemžēl mūsdienās Rīgā nav iezīmēts izteikts tās Nulles kilometrs.
Ja atskatās vēsturē, tad Rīgai šāda vieta bija noteikta. Piemēram, 1843. gadā, Rīgas pasta kantorim pārceļoties uz telpām Kungu ielā 33, šī vieta kļūst par Rīgas sākumpunktu, no kura mērīja attālumus līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai Krievijas impērijā un ārzemēs. Arī turpmākajos laikos, pasta ēkai mainot savu atrašanās vietu, galvenā pasta ēka Rīgā bija Rīgas Nulles kilometra simbols.
Nulles kilometra vietai un tās iezīmēšanai dabā ar atbilstošu zīmi mūsu laikmetā nav izteiktas racionālas nozīmes, taču tā noteikti būtu labs tūrisma objekts.
Kā nosacīta alternatīva Rīgas Nulles kilometram ir 2012. gada 14. novembrī Rīgas stacijas laukumā atklātais Saules pulkstenis – Origo Universi. Tas vienlaikus ir kā dizaina objekts un izziņas avots. Aplī ar 10 m diametru Saules pulkstenis ir tikai viens no elementiem. Papildus tam, tas norāda virzienus uz Eiropas pilsētu kultūras objektiem, 11 Latvijas pilīm un tajā ir attēlotas arī zodiaka zīmes. Saules pulksteņa centrālajā daļā ir zīme, kas norāda konkrētā punkta ģeogrāfiskās koordinātas.
Savulaik kaut kur esmu dzirdējis, ka vēl pirms pasta, par nulles atskaites punktu kalpoja Rolanda statuja, ja pavisam simboliski, tad zobena smaile.
tad jau sanāk ka katru reizi attālumi mainījās, kad pasta ēka tika pārcelta
Jā, es arī piekrītu Mārtiņam, ka esmu dzirdējis, ka Rolanda statujas zobena smaile ir Rīgas 0 punkts. Un, paldies par to stacijas saules pulksteni. Nemaz nezināju, ka tur tāds ir – cik nevērīgi no manas puses 😉
Un man šķita, ka nulles punkts ir Doma laukumā.
Paldies par skaidrības ieviešanu 🙂
Reiz man šo jautājumu vajadzēja noskaidrot pavisam oficiāli – ne tikai Rīgai, bet vispār par atskaites punktiem, no kā sāk mērīt attālumus uz ceļiem. Satiksmes ministrija man sniedza apmēram šādu atbildi, ka “…attālumus uz ceļiem sāk mērīt no sākumpunkta, kas atrodas pie pasta, pilsētas centrālajā laukumā vai pie kādas citas labi saskatāmas ēkas pilsētas centrā”.
marcus–vecos laikos pasta ēkas tā netika svaidītas kā tagad. Brīvvalsts laikos attālumi starp pilsētām-tie bija attālumi starp pastiem-pavērojiet, cik fundamentālas ir bijušās pasta ēkas Latvijā. Pasts, tā bija pilsētas seja un pat ģeografisks atskaites punkts, protams.
Tiešām interesanti, nebiju nekad par tādu vietu iedomājies.
Rolanda statujas zobena smaile tiek rādīta tūristiem kā šāds simbols. Kāpēc gan ne?
pasts nebija seja. Tā bija vieta, kur kurjers, ziņnesis nomainīja zirgu, lai trauktos tālāk.