Mēs Latvijā dzīvojam vidē, kur gandrīz jebkura mūsu zemes vieta ir labvēlīga cilvēka izdzīvošanai. Mūsu meži, pļavas, tīrumi un pat purvi nodrošina iespēju cilvēkiem izdzīvot, sagādāt ēdienu, ūdeni un mitekli. Tāpēc Latvija ir salīdzinoši vienmērīgi apdzīvota, un mums nav jebkādu nopietnu traucējošu dabas faktoru cilvēku dzīvei.
Tomēr ne visur uz Zemes ir tā paveicies kā Latvijai.
Aptuveni 20% jeb aptuveni 30 miljonus km² no Zemes sauszemes platības aizņem tuksneši. Tuksnešu kopplatība uz planētas ir 460 reižu lielāka nekā Latvijas platība.
Pie tam tuksneši ir dažādi.
Kādus 11% no Zemes sauszemes platības aizņem smilšu, dzeltenzemes, mālsmilts, māla, akmeņu un dažādas citas grunts tuksneši. Vēl 9% no planētas sauszemes virsmas aizņem sniegotie tuksneši Grenlandē un Antarktīdā. Arī pustuksnešus var attiecināt pie ekstremālās vides.
Pasaules lielie tuksneši, pustuksneši un tundra
Dzeltens – smilšu, dzeltenzemes, māla, akmeņu un citi tuksneši
Brūns – pustuksneši
Gaiši zils – tundra
Balts – sniegotie tuksneši
Klimatiskie apstākļi visa veida tuksnešos ir ekstremāli skarbi. Gan gaisa temperatūras režīms, gan mitruma apstākļi, gan vēji, gan reljefs, gan nabadzīgā augu un dzīvnieku valsts nosaka to, ka tuksnešu vide praktiski nav piemērota cilvēku dzīvei.
Tomēr šajā skarbajā un cilvēka dzīvei nepiemērotajā vidē ir nelielas izdzīvošanas saliņas – oāzes.
Oāze ir cilvēka dzīvei piemērota teritorija vidē, kura nav piemērota cilvēka izdzīvošanai.
Karstajos un sausajos tuksnešos oāzes ir teritorijas pie dabiskām ūdenstilpēm vai ūdenstecēm, ap kurām ir kāda veģetācija. Oāzes var būt gan pavisam nelielas ar mazu dīķi un dažām dateļpalmām, gan arī veselas pilsētas ar lauksaimniecisko un rūpniecisko ražošanu.
Par pasaulē lielāko oāzi tiek uzskatīta Nīlas upes delta un ieleja Ēģiptē. Tās platība ir ap 22 000 km².
Antarktikā par oāzēm sauc teritorijas, kuras ir brīvas no ledus un sniega. Tās gan nevar uzskatīt par cilvēka dzīvei piemērotām teritorijām, taču tomēr sauc par oāzēm.
NeoGeo.lv iepazīstinās jūs ar dažām interesantām oāzēm, kuras atrodas mūsu planētas tuksnešos.
Gaberouna oāze Sahāras tuksnesī Lībijā
Agrāk oāzē ir bijusi beduīnu apmetne, bet tagad tā ir pārveidota par tūrisma objektu. Ūdens ezerā ir sāļš, taču tajā dzīvo gan zivis, gan vēžveidīgie.
Kufras oāze Sahāras tuksnesī Lībijā
Kufras oāze ir oāžu grupa, kura jau no senatnes ir bijusi nozīmīgas transporta mezgls karavānām, kuras devās gan uz Vidusjūru, gan kontinenta dziļumā.
Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā Kufras oāzē sāka realizēt vērienīgu projektu par lauksaimniecības attīstību tuksnesī. Izmantojot artēzisko dziļurbumu ūdeni, tika izveidoti daudzi apļveida apūdeņojamie lauki, kuru diametrs ir 1 km. Šie apūdeņojamie lauki ir lieliski redzami no kosmosa uzņemtajos satelītattēlos.
Juejacjuaņa oāze Taklamakana tuksnesī Ķīnā
Senatnē Juejacjuaņas oāze bija viens no pieturas punktiem slavenajā Zīda ceļā. Oāze atrodas pie dabiska pusmēness formas ezera, kura vidējais dziļums vēl pirms 50 gadiem bija 4 – 5 m. Tagad ezers ir izžuvis, un tā vidējais dziļums ir tikai 1 m.
Mūsdienās oāze ir iecienīts tūrisma objekts.
Alhasa oāze Rubelhālī tuksnesī Saūda Arābijā
Alhasa oāze ir lielākā oāze Saūda Arābijā un viena no lielākajām Āzijā. Šajā oāzē atrodas vesela pilsēta un vairāki desmiti ciemu. Oāzes kopējā platība ir apmēram 120 km2 jeb divas reizes lielāka par Liepājas platību.
Oāzi ar ūdeni nodrošina apmēram 60 artēziskie dziļurbumi, kas dod iespēju audzēt vairāk nekā 2 miljonus dateļpalmu, rīsus, kukurūzu, citronus un citus augļus. Tiek audzētas arī aitas, kazas un kamieļi.
Tā kā Alhasa oāzes tuvumā atrodas lieli naftas ieguves lauki, tad oāzes iedzīvotāji tiek nodarbināti arī naftas ieguves industrijā.
Oāzē atrodas pat 2 universitātes un 2 izklaides parki.
Ein Gedi oāze Jūdejas tuksnesī Izraēlā
Oāze atrodas netālu no Nāves jūras un iekļaujas Ein Gedi dabas rezervātā un nacionālajā parkā. Tur atrodas arī ebreju kibucs, kurš nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Liva oāzes Rubelhālī tuksnesī Apvienotajos Arābu Emirātos
Liva oāzes ir daudzu oāžu grupa, kura stiepjas apmērām 100 km garumā un kurā atrodas ap 50 ciemi. Kopējais iedzīvotāju skaits oāzēs ir vairāk nekā 21 000.
Galvenā Liva oāžu iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība (dateļpalmu, dārzeņu audzēšana) un tūrisma bizness.
Makmerdo sausās ielejas jeb oāzes Antarktīdā
Makmerdo sausās ielejas Antarktīdā uzskata par sausāko vietu pasaulē. Nokrišņi šeit nav novēroti jau daudzus desmitus gadu. Makmerdo sausās ielejas ir tik ļoti līdzīgas planētas Marss virsmai, ka NASA šeit pat veica izmēģinājumus savam kosmosa nolaižamajam aparātam „Viking”.
Ekstrēmi skarbo klimatisko apstākļu dēļ Makmerdo sausajās ielejās ir izveidojusies unikāla ekosistēma. Dzīvnieku un augu valsts, neskatoties uz it kā siltākajiem laika apstākļiem, ir vēl nabadzīgāka nekā citviet Antarktīdā.
Oāzes Antarktīdā nebūt nav glābiņš cilvēka dzīvībai, kā tas ir smilšu tuksnešu oāzēs.
Lai mēs vienmēr atrastu glābjošu oāzi brīžos, kad liekas, ka spēki ir galā!
Paldies! Izlasīju ar lielu interesi.
Paldies par interesanto rakstu! Ir nācies savām acīm redzēt vairākas Āfrikas un Vidusāzijas oāzes. Sevišķu iespaidu atstāja senā Baharījas oāze Lībijas tuksnesī (Ēģiptes R)ar ļoti spēcīgiem karstajiem avotiem, kurus izmanto gan apūdeņošanai, gan arī veido peldbaseinus tuksnesī.
Varbūt ir vērts pieminēt, ka artēziskie ūdeņi ir neatjaunojams resurss un daļai rakstā minēto oāžu draud iznīcība?
Antarktika ir tik milzīga?!
Skatos google par cilveku dzivi tundra rakstits ka cilveku dzivei nepiemerota vide bet tur tacu dzivo un vienmer ir dzivojusi cilveki ziemelu tautibas nodarbojas ar briezkopibu un medniecibu un dzivo jau no seniem laikiem kapec tadas mulkibas raksta un nevar pat atrast informaciju par to, vajag konkreti uzrakstit so to velejos konkreti paskatities