Latvija ir tūkstošiem tiltu, taču divi no tiem ir unikāli. Mums ir viens paceļamais tilts un viens izgriežamais tilts. Abi šie tilti atrodas Kurzemē, paceļamais tilts – Ventspilī, bet izgriežamais – Liepājā.
Cariskās Krievijas laikā 19. gadsimta beigās Liepājas ziemeļu daļā tika izbūvēta kara osta ar visu nepieciešamo infrastruktūru, kuru nosauca imperatora Aleksandra III vārdā. Līdz pat 20. gadsimta sākumam kara ostai nebija tieša savienojuma ar Liepājas pilsētu, jo uz ostu ejošo ielu pārtrauca plats ostas ieejas kanāls. Satiksme pār kanālu tika uzturēta ar lielu tvaika piedziņas prāmi. Būvējot jauno kara ostu, tika nolemts, ka šajā vietā jābūvē izgriežamais tilts, jo satiksme ar pilsētu kļuva aktīvāka un arvien vairāk izpaudās vecās prāmja satiksmes neērtības.
1903. gadā tika uzsākti izgriežamā tilta projektēšanas darbi, un 1906. gadā pāri Karostas kanālam tika izbūvēta unikāla inženiertehniska būve – metāla izgriežamais tilts, kas bija un vēl mūsdienās ir vienīgais izgriežamais metāla konstrukciju tilts Latvijā. Tilts projektēts pēc franču inženiera G. Eifela skices, tilta metāla konstrukcijas tika izgatavotas Krievijas pilsētā Brjanskā, bet izgriežamie mehānismi un elektromotors – Beļģijā. Tilts tika uzbūvēts no divām identiskām izgriežamām fermām, kuras tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. Tilta izgriešana tika paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību un aizņēma 4 – 5 minūtes.
1. Pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots.
1926.gada nogalē tiltu sabojāja norvēģu tvaikonis „Narne”, un turpmākajos gados notika tilta atjaunošanas darbi, pēc kuriem tilta mehānismu sāka darbināt ar elektromotoru. Tilts cietis arī no bombardēšanas 2. Pasaules kara beigās.
Interesants fakts par tiltu ir tas, ka pa tilta apakšējo arku reiz izlidojis slavenais latviešu lidotājs Herberts Cukurs.
Padomju laikā Karosta bija slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas civiliedzīvotājiem. Karosta bija militārs objekts, tādēļ kustību pār tiltu visu diennakti kontrolējis sargpostenis. Pāri tiltam uz Karaostu varēja tikt tikai ar speciālām atļaujām un tikai dažas stundas diennaktī, pārējo laiku tilts stāvēja atvērts karakuģu satiksmei. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Karosta kļuva par vienu no Liepājas pilsētas pilnvērtīgām daļām.
2006. gada vasarā tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris “Anna”, sadragājot tiltu.
Karostas izgriežamo tiltu atjaunoja, un tas darbojas kopš 2009. gada 28.augusta. Liepājas izgriežamais tilts ir nosaukts pirmā Latvijas armijas vadītāja pulkveža Oskara Kalpaka (1882 – 1919) vārdā.
O.Kalpaka izgriežamais tilts darbībā
Latvijā vienīgais paceļamais tilts atrodas ostas pilsētā Ventspilī.
Šis tilts pār Ventu tika uzbūvēts 1963. gadā. Tilta vidējā daļa tika projektēta un būvēta kā paceļama, taču tehnisku problēmu dēļ tiltu tā arī nebija iespējams izmantot kā paceļamo tiltu. Tilta brauktuve sastāvēja no 2 joslām ar kopējo platumu 10,5 m, kā arī divām gājēju joslām, katra – 1,25 m plata. Mūsu gadsimta sākumā tika pieņemts lēmums veikt Ventas tilta rekonstrukciju un nodrošināt to, lai tilts patiešām būtu paceļams.
Rekonstrukcijas laikā būtībā ir radīts pavisam jauns tilts – no vecā tilta tika saglabāti tikai upes balsti, tai skaitā arī divi vidējie telpiskie paceļamās daļas balsti, kas tāpat tika daļēji demontēti un papildus pastiprināti ar skrūvpāļiem. Krasta balstiem tika saglabāta tikai pāļu pamatne, visa pārējā konstrukcija tika veidota pilnībā no jauna. Tilta paceļamā daļa divpusēji paceļama pa diviem 15,5 m + 15,5 m gariem posmiem, un to atvēršanās leņķis ir 85 grādi, Tādējādi kuģu ceļa platums pie atvērta tilta ir 31 m.
Rekonstruētā tilta kopējais garums ir 281 m, bet platums – 19,2 m. Bijušo divu braukšanas joslu vietā tagad ir četras – pa divām katrā virzienā, kā arī abās pusēs izbūvētas ietves, no kurām viena apvienota ar veloceliņu. Brauktuves kopējais platums ir 13,5 m, ietves ir 1,5 m un 2,5 m platas.
Tiltam ir 10 balsti – četri krasta balsti un seši upes balsti. Malējie laidumi ir veidoti no monolīta dzelzsbetona, visi pārējie, izņemot paceļamo daļu, no tēraudbetona, kas sastāv no tērauda sijas ar dzelzsbetona plātni. Vidējais paceļamais laidums ir tērauda konstrukcija. Paceļamās daļas priekšā abās pusēs izveidota speciāla metāla konstrukcijas jeb vadulas, kuru uzdevums ir aizsargāt paceļamās daļas balstus no kuģu uzgrūšanās.
2010. gada pirmajos Ziemassvētkos 25. decembrī notika rekonstruētā Ventas tilta atklāšana.
NeoGeo.lv iepazīstinās jūs arī ar dažiem pasaules interesantākajiem pārvietojamiem tiltiem.
Paceļamais gājēju un velosipēdistu Tūkstošgades tilts (Gateshead Millennium Bridge) Geitshedā Lielbritānijā
Paceļamais autoceļa tilts (Slauerhoffbrug) Leuvardenā Nīderlandē
Paceļamais autoceļa tilts (Pont Jacques Chaban-Delmas) Bordo Francijā
Iegremdējamais autoceļa tilts Korintā Grieķijā
Izdevās atrast arī dokumentāli pierādijumu, manām aizdomām, ka velns viens paceļamais tilts ir aizmirsts 🙂
http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/04_Parskats/IV_Parskats_1.dala.pdf
Lielupes kuģošanu ar mastu jahtām ierobežo tiltu augstums. Zemākais no tiem – dzelzceļa tilts, pēc savas konstrukcijas ir paceļams, kas varbūt tālā nākotnē ir arī šādā veidā ekspluatējams.
Rīgas Akmens tilts ticis būvēts tā, lai daļa no tā būtu paceļama. Nezinu vien, vai tas dzīvē kādreiz ir darīts.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Akmens_tilts
Raksts ir par Latvijas tiltiem, kuri reāli mūsdienās pilda savas unikālās funkcijas – ir paceļami vai izgriežami. Iespējams, ka nākotnē šim sarakstam pievienosies vēl kāds tilts.
tad jau sanāk, ka Kalpaka tilts ir pēc tā paša cilvēka skices, kas projektēja Eifeļa torni? To gan nezināju, forši!
Ir aizmirsts vēl viens bijušais izgriežamais tilts Liepājā.1881 g. uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pāri ostas kanālam.
http://travelnet.lv/lv/tilts-tirdzniecibas-kanalu/koka-dzelzs-liepaja.php?O=ntlec_rutluk
http://data.lnb.lv/digitala_biblioteka/atklatnes/Skatu/Lielie/nba04_9776_0.jpg
Liepājas tramvaja tilts – paceļamais tilts, pirmo un pēdējo reizi pacelts 1964 (laikam), mehānisms ir saglabājies – cēla Ļeņingradas tiltu būvētāji.
Mums bija tas gods (pār-)projektēt sagrauto O.Kalpaka tilta laidumu: http://www.celuprojekts.lv/oskara-kalpaka-kanala-tilts-2/
Atceroties šo darbu, varam papildināt ar to, ka katra no pieminētām tilta laidumu “sagraušanām” ir ienesušas tajā savas izmaiņas un atkāpes no pirmatnējā veidola. Mēs vairākas nedēļas krastā pētījām no ūdens izceltās salocītās konstrukciju daļas un atceros to pārsteigumu, kad tās sākām salīdzināt ar “veselo” pusi – globāli līdzīgi, bet konstruktīvi tur bija milzīgas atšķirības! Un acīgākie, diemžēl, arī tagad pamanīs krietnas atšķirības…