Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Mēness (un daudz mazākā mērā Saules) radīto gravitācijas spēku kombinētā ietekmē. Lielākajā daļā pasaules katru dienu ir divi plūdmaiņu cikli, kas sastāv no diviem paisumiem un diviem bēgumiem, bet ir vietas tikai ar vienu plūdmaiņu ciklu dienā. Plūdmaiņas ir iemesls ūdens līmeņa mainīgumam okeānos un jūrās.
Par paisumu sauc ūdens līmeņa pacelšanos, bet par bēgumu — pazemināšanos.
Paisuma un bēguma augstumus un laikus prognozē, analizējot daudzgadīgu novērojumu rezultātus. Ilgais novērojumu veikšanas periods ļauj atfiltrēt klimata un laikapstākļu ietekmi, kā arī prognozēt paisuma un bēguma augstumus un laikus nākotnē, ņemot vērā debess ķermeņu izvietojumu vajadzīgajā datumā. Tāpat prognozēs tiek ņemts vērā esošās vietas krasta forma un straumes. Taču noteiktās prognozes var ietekmēt vēl citi iepriekš nenoteikti faktori – vējš un atmosfēras spiediens.
Atkarībā no atrašanās vietas pie okeāna vai jūras, plūdmaiņu augstuma diapazons var būt ļoti atšķirīgs. Paisumi izteikti augsti ir Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastēs. Vēl augstāki tie ir piekrastes rajonos, kur sauszeme veido tuneļa formas līčus.
Visaugstāko paisumu var novērot Fandi līcī (angļu: Bay of Fundy) Kanādas austrumu piekrastē Atlantijas okeānā pie Jaunskotijas.
Lai gan Jaunskotijas dienvidrietumu piekrastē, netālu no Fandi līča ietekas, plūdmaiņu diapazons svārstās ap 4 m, tomēr Fandi līcī, kas ir kā piltuve Meinas līča šaurajā augšdaļā, atšķirība ir četras reizes lielāka un tur paisums sasniedz pat 16,5 m augstumu. Katru reizi līcī ieplūst 100 miljardi tonnu ūdens, kas arī rada tik lielas ūdenslīmeņa svārstības.
Paisuma amplitūda augstumā tiek izteikta metros, taču, ja esat vienaldzīgs piekrastes pastaigu cienītājs, var būt noderīgi apzināties, ka pastāv arī attāluma faktors — pietiekami svarīgs, lai dažos gadījumos būtu bīstams un pat nāvējošs. Dažās vietās Fandi līča tuvumā ūdens ielaužas un pēc tam atkāpjas līdz pat 5 km no krasta. Pie tam ūdens pārvietojas ar ātrumu, kas pārsniedz 10 m minūtē.
Fandi līcis ir vislielākais paisuma amplitūdas piemērs, taču tas nebūt nav vienīgais Ziemeļamerikas piekrastē. Citas vietas, kur paisumi iespiež ūdeni šauros līčos un izplūst no tām vēl ir:
- Ungavas līcis Kanādas Kvebekas provinces ziemeļos (12 m paisums);
- Kuka līča Tērnagaina atzars Aļaskā ASV (12 m paisums);
- Favorīta kanāls Aļaskā ASV (8 m paisums);
- Kalifornijas līča augšdaļa Meksikas ziemeļos (7 m paisums).
Eiropā lielākie paisumi notiek pie Lielbritānijas krastiem un Lamanšā, kas atdala Lielbritāniju no Francijas.
Lielbritānijā Sevērnas upes ietekā Bristoles līcī plūdmaiņu amplitūda ir 15 m, kas ir otrais lielākais rādītājs pasaulē. Šo dabas parādību lieliski izbauda sērfotāji. Vietējās paisuma pretstraumes versijas izpausmi 2006. gadā izcili izmantojis dzelzceļa inženieris Stīvs Kings, kurš sērfoja Sevērnas ielejā iekšzemē kopumā 12 km attālumā, kas ir Ginesa pasaules rekords.
Lamanša otrā pusē viena no pasaules augstākajām plūdmaiņu amplitūdām radīja vienu no viduslaiku pasaules brīnumiem – Monsenmišelas salu. Tas ir salu cietoksnis netālu no Francijas krastiem, kas atrodas vietā, kur satiekas Bretaņa un Normandija un ir pieejams pa sauszemi bēguma laikā, bet paisuma laikā to pilnībā ieskauj ūdens. Ūdens līmeņa svārstības te var sasniegt 14 metrus.
Avots: https://en.wikipedia.org/
Savukārt pasaules okeānos un jūrās ir arī vietas, kur paisumi un bēgumi ir pavisam nelieli.
Pasaulē ir vairāki amfidromiskie punkti, kas raksturojas ar to, ka plūdmaiņu amplitūda tur ir gandrīz 0. Šādi punkti ir dažādās vietās pasaules okeānos. Šajos punktos, ko sauc arī par paisuma mezgliem, jūras līmenis praktiski nemainās, jo šos ūdens objektus ietekmē gravitācijas mijiedarbība, kā arī Koriolisa efekts.
Arī Eiropā ir savas jūras, kur gandrīz nav paisuma: Azovas jūra, Melnā jūra un Baltijas jūras vidusdaļa.
Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem plūdmaiņas ir pavisam nelielas – dažu centimetru augstumā. Mēs to ikdienā nemaz nemanām – vēja saceltie viļņi ir augstāki par mūsu paisumu.
Arī Vidusjūrā ir maza paisuma aktivitāte, lai gan tā parasti palielinās Gibraltāra šauruma virzienā, kas ir vienīgā netraucētā piekļuve Atlantijas okeānam. Paisuma amplitūda Turcijā Stambulā ir tikai 15 cm, Francijā Marseļā — 30 cm un Spānijā Malagā – 70 cm, un Gibraltārā – 2 m. Itālijas Venēcijā, kas atrodas Adrijas jūras šaurajā galā, var lepoties ar paisuma amplitūdu līdz 1,1 m.
Lai noskaidrotu prognozēto paisumu un bēgumu augstumus un laikus jebkurā pasaules vietā, NeoGeo.lv iesaka lietot Plūdmaiņu karti ( https://www.tide-forecast.com/ ).
Precīzi paisuma dati noder burātājiem, makšķerniekiem un ūdenssporta entuziastiem. Animētas paisuma diagrammas tūkstošiem ostu un iecienītu piekrastes vietu visā pasaulē. Paisuma un bēguma laiki, kā arī prognozētais paisuma augstums ir svarīgi atpūtas un komerciālām aktivitātēm uz ūdens, kā arī plūdu riska pārvaldībai. Jūras gultnes profili, piekrastes forma un pastāvīgi mainīgie atmosfēras apstākļi var ietekmēt paisuma diagrammu katrā vietā.
