Ticība kaut kam (Dievam vai kādam augstākam spēkam, pēcnāves dzīvai, paradīzei vai ellei) ir katra cilvēka personīga lieta, kas sakņojas katra cilvēka pārliecībā un dzīves pieredzē. Katrs cilvēks savu pārliecību ticībai vai neticībai pamato ar tām zināšanām un pieņēmumiem, ko tas savā dzīvē ir ieguvis. Vai šo zināšanu, pieņēmumu un pieredzes ir pietiekoši, lai pieņemtu pareizu lēmumu ticībai vai neticībai? Atbilde būs – noteikti nē. Mūsu zināšanas ir piliens okeānā, taču tas netraucē mums katram izdarīt šī brīža spriedumus.
Gallupa institūts (Gallup International Association), kurš ir vadošā globālā neatkarīgā asociācija tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju jomā un atrodas ASV, regulāri veic pasaules iedzīvotāju aptauju par dažādām tēmām. 2022. gada nogalē tika veikta gandrīz 58 000 cilvēku aptauja 61 pasaules valstīs par tēmu, kas saistījās ar ticību vai neticību Dievam vai augstākam spēkam un visu to, kas sagaida mūs pēc nāves. Katrā valstī klātienē, pa tālruni vai tiešsaistē tika aptaujāti aptuveni 1000 vīriešu un sieviešu reprezentatīvā izlase. Aptaujas kļūdas robeža ir no +3 līdz 5 % ar 95 % ticamības līmeni. Diemžēl, bet Baltijas valstis šī aptauja neskāra.
NeoGeo.lv iepazīstinās savus lasītājus ar šīs aptaujas rezultātiem.
Atbilde: JĀ vai NĒ. Atlikušie aptaujātie nebija pārliecināti vai nezināja ko atbildēt.
Apkopojot visas atbildes šajās 61 valstīs uz jautājums: “Neatkarīgi no tā, vai jūs piederat kādai reliģijai vai nē, vai jūs ticat Dievam?” tika panāktas šāds kopējais rezultāts:
Jā ticu – 72%
Neticu – 16%
Šaubos, nezinu – 12%
Apkopojot visas atbildes šajās 61 valstīs uz jautājums: “Neatkarīgi no tā, vai jūs piederat kādai reliģijai vai nē, vai jūs ticat pēcnāves dzīvei?” tika panāktas šāds kopējais rezultāts:
Jā ticu – 57%
Neticu – 23%
Šaubos, nezinu – 20%
Mūsu zināšanas un pieredze ir mikroskopiski mazas. Mūsu spriedumi izriet tikai no tā ko šobrīd zinām, spējam iedomāties un saprast.
Tibetiešiem ir stāsts par vecu vardi, kas visu mūžu bija nodzīvojusi mitrā akā. Kādu dienu pie tās ciemos ieradās varde no okeāna.
“No kurienes tu esi?” jautāja varde akā.
“No plašā okeāna,” tā atbildēja.
“Cik liels ir tavs okeāns?”
“Milzīgs.”
“Tu domā, tāds kā ceturtdaļa manas akas?”
“Lielāks.”
“Lielāks? Kā puse manas akas?”
“Nē, lielāks.”
“Tas ir … tik liels kā šī aka?”
“Tie nav salīdzināmi.”
“Tas nav iespējams. Man jāredz savām acīm.”
Vardes devās ceļā. Kad varde no akas ieraudzīja okeānu, tas viņai bija tāds satricinājums, ka viņas galva vienkārši sasprāga gabalos.
