Senajos laikos ļaudis pazemē veidoja būves, lai vēsākā temperatūrā uzglabātu pārtikas produktus. Citi pazemes drošībā slēpa savu mantu – zeltu, dārglietas un naudas lādes. Gāja laiks, un pazemē jau tika būvēti bunkuri, lai slēptos no apšaudēm kara gadījumā.
Ritēja gadi, un tagad jau dziļā pazemē un lielā drošībā glabā ko citu. Un tas ir dārgums, ko mūsdienās vērtē ļoti augstu. Šis dārgums ir INFORMĀCIJA.
Milzu informācijas apjomi mūsdienās tiek uzglabāti speciāli aprīkotos datu centros. Jo vairāk datu un jo tie ir vērtīgāki – jo datu centri tiek veidoti apjomīgāki un drošāk aprīkoti.
Moderniem un drošiem datu centriem ir jānodrošina sekojošas galvenās funkcijas:
kvalitatīva datu apstrāde;
droša datu uzglabāšana;
nepārtrauktība datu izplatīšanā.
Ja ielūkojamies salīdzinoši nesenā pagātnē, tad datu centru izveides pirmsākumi jāmeklē datoru ēras pirmsākumos – 20. gadsimta 70. gados. To laiku milzu izmēru datori ar apjomīgo komunikāciju, barošanas un dzesēšanas aprīkojumu prasīju milzu telpas.
Datu centru izveides bums bija 20. gadsimta 90. gadi. Bez datoru klātbūtnes un digitālo datu lietošanas kļuva grūti iedomāties gandrīz ikvienu mūsdienu ražošanas un komunikāciju nozari. Kur nu vēl jomas, kas saistītas ar valstu drošību un aizsardzību! Katra ierindas iedzīvotāja dzīve arī kļūst cieši saistīta ar digitālo datu lietošanu.
Nemitīgi augošais datu apjoms un modernās tehnoloģijas diktēja noteikumus drošu datu centru izveidei.
Modernos un liela apjoma datu centros tiek ierīkota sekojoša infrastruktūra:
• informācijas infrastruktūra, kas sevī ietver jaudīgu serveru aprīkojumu, lai nodrošinātu datu apstrādi un uzglabāšanu;
• telekomunikācijas infrastruktūra, kas nodrošinu paša datu centra elementu komunikāciju un datu apriti ar datu centra klientiem;
• drošības infrastruktūru, kas nodrošina datu centra visu sistēmu normālu darbību.
Datu centru drošības infrastruktūra ietver sevī:
• elektroapgādes nepārtrauktas nodrošināšanas sistēmas gadījumos, ja tiek pārtraukta centralizētā elektrības padeve;
• kondicionēšanas un dzesēšanas sistēmas, lai nodrošinātu datu centrā normālu temperatūras un mitruma režīmu;
• signalizācijas un drošības sistēmas visa veida fiziskiem riskiem – karadarbības sekas, zādzība, ugunsgrēks, radiācija, zibens, plūdi u.c.;
• loģiskās datu drošības sistēmas – ļaunprātīga vai nesankcionēta ārēja piekļuve datiem, ārējā darbība datu bojāšanai vai zagšanai, noklausīšanās, datu plūsmas pārslodze vai pārraides kļūdas u.c.
Šajā rakstā NeoGeo.lv iepazīstinās savus lasītājus ar dažiem interesantiem pazemes datu centriem pasaulē un arī Latvijā.
Pazemes datu centrs “Iron Mountain” (ASV)
Avots: http://www.computerworld.comDarbojas kopš 1998. Dziļums zem zemes – 67 m. Iekārtots kaļķakmens šahtā.
Pazemes datu centrs “Cavern Technologies” (ASV)
Avots: http://www.computerworld.comDarbojas kopš 2007. gada. Dziļums zem zemes – 38 m. Iekārtots bijušajā kaļķakmens šahtā.
Pazemes datu centrs “The Bunker” (Lielbritānija)
Avots: http://www.computerworld.comDarbojas kopš 1999. gada. Dziļums zem zemes – 30,5m. Iekārtots Karalisko Gaisa Spēku militārajā bunkurā.
Pazemes datu centrs “InfoBunker” (ASV)
Avots: http://images.yourdictionary.com
Darbojas kopš 2006. gada. Dziļums zem zemes – 15,2 m. Izvietots militāro komunikāciju bunkurā.
Pazemes datu centrs “Montgomery Westland” (ASV)
Avots: http://www.computerworld.comDarbojas kopš 2007. gada. Dziļums zem zemes – 18,3 m. Iekārtots privātā atomkara bunkurā.
Pazemes datu centrs “Swiss Fort Knox” (Šveice)
Avots: http://www.swissfortknox.chDarbojas kopš 1996. gada. Atrodas Šveices Alpos. Sastāv no diviem neatkarīgiem datu centriem (attālums – 10 km). Iekārtots atomkara bunkuros.
Pazemes datu centrs “Pionen” (Zviedrija)
Avots: http://undergrounddatacenters.blogspot.comPēc rekonstrukcijas atsāka darbu 2008. gadā. Dziļums zem zemes – 30 m. Iekārtots bijušajā atomkara bunkurā. Šobrīd apkalpo pazīstamo interneta vietni “WikiLeaks”.
Pazemes datu centrs “Grīziņkalns” (Latvija)
Avots: http://www.deac.lv
Vienīgais pazemes datu centrs Austrumeiropā. Dziļums zem zemes – 12 m. Atrodas bijušajā padomju armijas komandpunktā.
Spiežot uz šīs saites jūs varēsiet aplūkot dažādu datu centru izvietojumu visā pasaulē.
Interesants raksts – varēja būt vairāk informācijas, bet ganajv diezgan daudz kas ir slepens. Piemēram cik zinu no “Griziņkalna” bija pieejams arī video no paša bunkura.
Bet vispār – Jūs darat labu un interesantu darbu.
Atbilde Dimiz.
Paldies par labiem vārdiem.
Šī raksta galvenais uzdevums ir informēt par šādu daudzu datu centru esamību.
Izmantojot raksta beigās esošo saiti, katrs lasītājs var atrast karti ar tūkstošiem pasaules datu centriem. Lielākai daļai šo datu centru ir mājas lapas, kurās var uzzināt plašāku un konkrētāku informāciju.