Latvijai nav nevienas atomelektrostacijas. Tas pats ir sakāms par dažām valstīm Latvijas tuvumā – Igauniju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju.
2009. gada 31. decembrī uz visiem laikiem tika apstādināta esošās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) 2. kodolreaktors. Ignalinas AES 1. kodolreaktors jau tika pilnībā izslēgts 2004. gada 31. decembrī, taču izlietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi arvien atrodas Ignalinas AES. Tie tiek uzglabāti speciāli uzbūvētā glabātuvē, kur tie atradīsies vismaz 50 gadus.
Tomēr 1000 km attālumā no Latvijas robežas atrodas 24 darbojošās atomelektrostacijas.
Tās izvietojas sekojošās valstīs:
• Vācija – 7 atomelektrostacijas;
• Krievija – 5 atomelektrostacijas;
• Zviedrija – 3 atomelektrostacijas;
• Ukraina – 3 atomelektrostacijas;
• Somija – 2 atomelektrostacijas;
• Čehija – 2 atomelektrostacijas;
• Slovākija – 2 atomelektrostacijas.
Visu atomelektrostaciju precīzu atrašanās vietu jūs varat aplūkot kartē. Tāpat, kartē uzklikšķinot uz katras atomelektrostacijas apzīmējuma, varat iegūt pilnu informāciju par to. Pietuvinoties kartē, jūs varat apskatīt katras atomelektrostacijas izskatu satelītattēlā.
Uzziņai:
Latvijai tuvumā esošo atomelektrostacijās izmantotie kodolreaktoru tipi:
• LWGR – padomju zinātnieku radīts kodolreaktoru tips, kuru pamatā izmanto Krievija (šādi reaktori darbojās arī Ignalinas AES)
• PWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, kas visplašāk tiek izmantots rietumu atomelektrostacijās
• BWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, otrs visplašāk izmantotais (pēc PWR) rietumu atomelektrostacijās
• Černobiļas AES avārija notika LWGR tipa reaktorā (4. bloks ar jaudu 1000 MW).
• Latvijai ir ap 250 km plata buferzona no visām pusēm, kurā neatrodas neviena darbojošās atomelektrostacija.
• Latvija ir labāk pasargāta valsts no potenciālā radioaktīvā piesārņojuma nekā Igaunija, Lietuva, Krievija, Vācija, Somija, Zviedrija, Ukraina.
• Ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu virzienā no Latvijas atrodas potenciāli bīstamākās AES – jaudīgākās un ar LWGR tipa reaktoriem aprīkotās atomelektrostacijas (Ļeņingradas un Kurskas AES). Tomēr tās atrodas salīdzinoši tālu, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs.
• Ziemeļu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas Somijā un Zviedrijā ir aprīkotas ar samērā drošiem reaktoru tipiem, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs.
• Rietumu un dienvidrietumu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas ir salīdzinoši tālu, tās ir mazākas jaudas un tiek izmantoti salīdzinoši droši reaktoru tipi.
• Latvijai dienvidos bīstamākās ir Rovnas un Hmeļņickas AES, taču tās ir salīdzinoši jaunas un modernas AES, kurās izmanto salīdzinoši drošākus reaktoru tipus.
• Ignalinas AES kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātava ir bīstams objekts, kas atrodas Latvijas pierobežā, tomēr teorētiski tam ir būtiski mazāka bīstamības pakāpe, kā strādājošai atomelektrostacijai.
Teorētiskas briesmas Latvijai no radioaktīvā piesārņojuma varētu rasties, ja kādā no atomelektrostacijām notiktu tehniska avārija vai terora akts, kura rezultātā atmosfērā tiktu izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. Šie radioaktīvie putekļi un aerosoli vēja ietekmē var pārvietoties lielos attālumos.
Visplašāk zināmā milzu kodolkatastrofa bija Černobiļas AES avārija 1986. gada 26. aprīlī, kad radioaktīvais piesārņojums vēja nests nonāca pat tālāk kā 2000 km no atomelektrostacijas (Latvijas robeža – 570 km).
Černobiļas AES drupas un zem betona sarkofāga apglabātos reaktorus jūs varat aplūkot satelītuzņēmumā.
Your browser does not support iframes.
AES nosaukums | Valsts | Attālums līdz Latvijas robežai (km) |
Attālums līdz Rīgai (km) |
---|---|---|---|
Ignalinas AES | Lietuva | 9 | 212 |
Lovīsas AES | Somija | 244 | 382 |
Ļeņingradas AES | Krievija | 276 | 435 |
Oskašhamnas AES | Zviedrija | 277 | 456 |
Forsmarkas AES | Zviedrija | 375 | 513 |
Olkiluoto AES | Somija | 390 | 497 |
Smoļenskas AES | Krievija | 390 | 650 |
Kaļiņinas AES | Krievija | 450 | 636 |
Rovnas AES | Ukraina | 475 | 615 |
Ringhalsas AES | Zviedrija | 548 | 726 |
Hmeļņickas AES | Ukraina | 600 | 750 |
Kurskas AES | Krievija | 690 | 945 |
Kruemmelas AES | Vācija | 750 | 960 |
Brokdorfas AES | Vācija | 795 | 1005 |
Brunsbiteles AES | Vācija | 810 | 1020 |
Dukovani AES | Čehija | 840 | 1010 |
Unterveseras AES | Vācija | 840 | 1060 |
Temelinas AES | Čehija | 870 | 1080 |
Grondes AES | Vācija | 870 | 1090 |
Bohunices AES | Slovākija | 900 | 1050 |
Mochovces AES | Slovākija | 910 | 1040 |
Novovoroņežas AES | Krievija | 915 | 1170 |
Dienvidukrainas AES | Ukraina | 930 | 1125 |
Emslandes AES | Vācija | 970 | 1180 |
Grafenreinfeldas AES | Vācija | 1000 | 1230 |
AES nosaukums | Valsts | Kopējā elektriskā jauda (MW) |
Reaktoru skaits un tips |
---|---|---|---|
Novovoroņežas AES | Krievija | 3948 * | 3-PWR |
Ļeņingradas AES | Krievija | 3700 ** | 4-LWGR |
Kurskas AES | Krievija | 3700 *** | 4-LWGR |
Ringhalsas AES | Zviedrija | 3654 | 3-PWR; 1-BWR |
Forsmarkas AES | Zviedrija | 3138 | 3-BWR |
Kaļiņinas AES | Krievija | 2850 **** | 3-PWR |
Dienvidukrainas AES | Ukraina | 2850 | 3-PWR |
Smoļenskas AES | Krievija | 2775 | 3-LWGR |
Rovnas AES | Ukraina | 2657 | 4-PWR |
Oskašhamnas AES | Zviedrija | 2511 | 3-BWR |
Temelinas AES | Čehija | 1926 | 2-PWR |
Hmeļņickas AES | Ukraina | 1900 ***** | 2-PWR |
Dukovani AES | Čehija | 1752 | 4-PWR |
Olkiluoto AES | Somija | 1720 ****** | 2-BWR |
Brokdorfas AES | Vācija | 1410 | 1-PWR |
Grondes AES | Vācija | 1360 | 1-PWR |
Kruemmelas AES | Vācija | 1346 | 1-PWR |
Unterveseras AES | Vācija | 1345 | 1-PWR |
Emslandes AES | Vācija | 1329 | 1-PWR |
Grafenreinfeldas AES | Vācija | 1275 | 1-PWR |
Lovīsas AES | Somija | 976 | 2-PWR |
Bohunices AES | Slovākija | 890 | 2-PWR |
Mochovces AES | Slovākija | 872******* | 2-PWR |
Brunsbiteles AES | Vācija | 771 | 1-PWR |
* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (2228 MW)
** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1085 MW)
*** notiek vēl 1 reaktora izbūve (915 MW)
**** notiek vēl 1 reaktora izbūve (950 MW)
***** notiek vēl 2 reaktoru izbūve (1900 MW)
****** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1600 MW)
******* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (782 MW)
Vai tad Ignalinā nebija RBMK tipa reaktori?
Atbilde Sky Captain.
Ignalīnā bija LWGR tipa reaktori.
http://www.iaea.org/programmes/a2/
Vai šeit netiek jaukts vienkārši nosaukums dažādās valodās?
Atbilde Edžus.
Jā Jums ir taisnība.
RBMK ir akronīms (Russian reaktor bolshoy moschnosti kanalniy)vai krieviski – Реактор Большой Мощности Канальный
Rietumu pasaulē šāda tipa reaktorus sauc par LWGR (Light-Water-cooled Graphite-moderated Reactor).
Diezgan baisi! Jācer, ka visas 24 strādās bez starpgadījumiem.
Starpgadījumu reaktoros ir salīdzinoši ļoti maz. Nebūtu bijis Černobiļas PSRS noziedzīgais eksperiments tad nebūtu arī liekas panikas. Bet no otras puses vismaz reaktori tiek būvēti drošāki, nebūtu avārijas, gan jau ka turpinātu pa lēto.
Černobiļa tik lielas problēmas sataisīja, jo tur pēc sprādziena aizdegās reaktorā esošais grafīts kas degot veicināja radioaktīvo materiālu izplūšanu augstu gaisā. Nebijis ugunsgrēka tad radioaktīvais piesārņojums no avārijas būtu vairāk vai mazāk lokāls. Reaktori kuru konstrukcijā nav degošu materiālu tāda mēroga avāriju fiziski nav spējīgi sataisīt pat ja visas drošības sistēmas vienlaikus saiet sviestā.
ļoti nepilnīgs raksts.. vācijā vien ir nevis 7, bet gan 17, eiropā vien ap 200, visā pasaulē ap 400..
Atbilde liz.
Neo Geo rakstā runa iet par AES, kas atrodas līdz 1000 km attālumā no Latvijas robežas. Tādas ir 24 AES.
Šobrīd visā pasaulē ir vairāk kā 400 darbojošās AES.
Klau, nu palabo tekstā to reaktora tipu uz RBMK. Tavā norādītajā linkā taču arī IAEA to izmanto: Ignalina 2, 1185 MW(e), RBMK, Lithuania, (31 December). RBMK bija tikai un vienīgi bijušās PSRS teritorijā.
Vēl jau arī eksistē zinātniskās stacijas, kā piemēram bija Salaspilī.
Un vispār, pirms Salaspils reaktoru slēdza, tas bija viens no modernajiem eiropā. Uz to arī pēc neatkarības brauca ārzemju gudrās galvas. Un slēgšanu veicināja ne jau tā vecums, bet gan uzspiestais no EU. Tāpat kā LV cukura ražotņu traucēsana Dāņiem un citiem…