Radiācijas drošība Latvijā. II daļa

NeoGeo piedāvā lasītājiem radioaktīvā piesārņojuma draudu kalendāru, kurā var redzēt katras atomelektrostacijas (līdz 1000 km no Latvijas robežas) iespējamā radioaktīvā piesārņojuma nonākšanas laiku līdz Latvijai.

AES nosaukums, valsts	Nepie- ciešamais vēja vir- ziens	Gada mēneši, kad dominē šāds vēja virziens*	Vēja stip- rums** m/s	Radioaktīvais piesārņojums (mākonis) sasniedz:
				Latvijas robežu	Rīgu
Ignalinas AES (Lietuva)	D; DA; DR	Bieži visos gada mēnešos	Viegls	1 stunda	24 stundas
			Mērens	22 stundas	9 stundas
			Stiprs	12 minūtes	5 stundas
			Vētrains	8 minūtes	3 stundas
Lovīsas AES (Somija)	Z; ZA	Reti visos gada mēnešos	Viegls	28 stundas	43 stundas
			Mērens	10 stundas	16 stundas
			Stiprs	6 stundas	9 stundas
			Vētrains	4 stundas	6 stundas
Ļeņingradas AES (Krievija)	ZA	Reti visos gada mēnešos	Viegls	31 stundas	49 stundas
			Mērens	11 stundas	18 stundas
			Stiprs	6 stundas	10 stundas
			Vētrains	4 stundas	6 stundas
Oskašhamnas AES (Zviedrija)	ZR	Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju	Viegls	31 stundas	52 stundas
			Mērens	11 stundas	19 stundas
			Stiprs	6 stundas	10 stundas
			Vētrains	4 stundas	7 stundas
Forsmarkas AES (Zviedrija)	ZR	Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju	Viegls	43 stundas	58 stundas
			Mērens	16 stundas	21 stundas
			Stiprs	8 stundas	12 stundas
			Vētrains	5 stundas	8 stundas
Olkiluoto AES (Somija)	Z; ZR	Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju	Viegls	44 stundas	56 stundas
			Mērens	16 stundas	21 stundas
			Stiprs	9 stundas	11 stundas
			Vētrains	6 stundas	7 stundas
Smoļenskas AES (Krievija)	DA	Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli	Viegls	44 stundas	74 stundas
			Mērens	16 stundas	27 stundas
			Stiprs	9 stundas	15 stundas
			Vētrains	6 stundas	10 stundas
Kaļiņinas AES (Krievija)	A	Reti visos gada mēnešos	Viegls	51 stundas	72 stundas
			Mērens	19 stundas	26 stundas
			Stiprs	10 stundas	14 stundas
			Vētrains	7 stundas	9 stundas
Rovnas AES (Ukraina)	D	Janvāris, februāris, marts,aprīlis, oktobris, novembris, decembris	Viegls	54 stundas	70 stundas
			Mērens	20 stundas	25 stundas
			Stiprs	11 stundas	14 stundas
			Vētrains	7 stundas	9 stundas
Ringhalsas AES Zviedrija	R	Maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris	Viegls	62 stundas	82 stundas
			Mērens	23 stundas	30 stundas
			Stiprs	12 stundas	16 stundas
			Vētrains	8 stundas	11 stundas
Hmeļņickas AES (Ukraina)	D; DA	Janvāris, februāris, marts, aprīlis, oktobris, novembris, decembris	Viegls	68 stundas	85 stundas
			Mērens	25 stundas	31 stundas
			Stiprs	14 stundas	17 stundas
			Vētrains	9 stundas	11 stundas
Kurskas AES (Krievija)	DA	Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli	Viegls	78 stundas	107 stundas
			Mērens	29 stundas	39 stundas
			Stiprs	16 stundas	21 stundas
			Vētrains	10 stundas	14 stundas
Kruemmelas AES (Vācija)	R; DR	Bieži visos gada mēnešos	Viegls	85 stundas	109 stundas
			Mērens	31 stundas	40 stundas
			Stiprs	17 stundas	22 stundas
			Vētrains	11 stundas	14 stundas
Brokdorfas AES (Vācija)	R; DR	Bieži visos gada mēnešos	Viegls	90 stundas	114 stundas
			Mērens	33 stundas	42 stundas
			Stiprs	18 stundas	23 stundas
			Vētrains	12 stundas	15 stundas
Brunsbiteles AES (Vācija)	R; DR	Bieži visos gada mēnešos	Viegls	92 stundas	116 stundas
			Mērens	34 stundas	42 stundas
			Stiprs	18 stundas	23 stundas
			Vētrains	12 stundas	15 stundas
Dukovani AES (Čehija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	95 stundas	115 stundas
			Mērens	35 stundas	42 stundas
			Stiprs	19 stundas	23 stundas
			Vētrains	12 stundas	15 stundas
Unterveseras AES (Vācija)	R; DR	Bieži visos gada mēnešos	Viegls	95 stundas	120 stundas
			Mērens	35 stundas	44 stundas
			Stiprs	19 stundas	24 stundas
			Vētrains	12 stundas	16 stundas
Temelinas AES (Čehija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	99 stundas	122 stundas
			Mērens	36 stundas	45 stundas
			Stiprs	20 stundas	24 stundas
			Vētrains	13 stundas	16 stundas
Grondes AES (Vācija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	99 stundas	124 stundas
			Mērens	36 stundas	45 stundas
			Stiprs	20 stundas	25 stundas
			Vētrains	13 stundas	16 stundas
Bohunices AES (Slovākija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	102 stundas	119 stundas
			Mērens	37 stundas	44 stundas
			Stiprs	20 stundas	24 stundas
			Vētrains	13 stundas	15 stundas
Mochovces AES (Slovākija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	103 stundas	118 stundas
			Mērens	38 stundas	43 stundas
			Stiprs	21 stundas	23 stundas
			Vētrains	13 stundas	15 stundas
Novovoroņežas AES (Krievija)	DA	Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli	Viegls	104 stundas	133 stundas
			Mērens	38 stundas	49 stundas
			Stiprs	21 stundas	26 stundas
			Vētrains	13 stundas	17 stundas
Dienvidukrainas AES (Ukraina)	D; DA	Janvāris, februāris, marts, aprīlis, oktobris, novembris, decembris	Viegls	105 stundas	128 stundas
			Mērens	39 stundas	47 stundas
			Stiprs	21 stundas	25 stundas
			Vētrains	14 stundas	16 stundas
Emslandes AES (Vācija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	110 stundas	134 stundas
			Mērens	40 stundas	49 stundas
			Stiprs	22 stundas	27 stundas
			Vētrains	14 stundas	17 stundas
Grafenreinfeldas AES (Vācija)	DR	Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri	Viegls	113 stundas	139 stundas
			Mērens	41 stundas	51 stundas
			Stiprs	23 stundas	28 stundas
			Vētrains	15 stundas	18 stundas

* Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ilggadējie meteoroloģiskie novērojumi par valdošiem vējiem.

** Vēja stipruma apraksts:
• Viegls vējš (1,6 – 3, 3 m/s) – Jūt vēja kustību uz sejas, čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi.
• Mērens vējš (5,5 – 7,9 m/s) – Lokās tievie koku zari, gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas.
• Stiprs vējš (10,8 – 13,8 m/s) – Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā.
• Vētrains (17,2 – 20,7 m/s) – Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.

---

Atbilstoši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (International Atomic Energy Agency) apstiprinātajai starptautiskajai radiācijas negadījumu izvērtēšanas skalai, visi incidenti, kas notiek pasaulē šajā jomā iedalās 7 līmeņos:
7. līmenis – Nozīmīga avārija.
Līdz šim šāda avārija cilvēces vēsturē ir tikai viena – Černobiļas AES avārija 1986. gadā.
6. līmenis – Nopietna avārija.
Arī šāda līmeņa avārija uz planētas līdz šim ir notikusi tikai vienu reizi – 1957. gadā Čeļabinskas apgabalā Krievijā. Vēsturē šī avārija ir palikusi ar nosaukumu Kištimas katastrofa (Kyshtym disaster). Notika sprādziens slepenā padomju radioaktīvo materiālu pārstrādes rūpnīcā, kura rezultātā atmosfērā tika izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. 10 stundu laikā radioaktīvais mākonis nonāca 350 km attālumā. Tika radioaktīvi piesārņota vairāk kā 800 km² liela teritorija.
5. līmenis – Avārija ar plašākām sekām.
Līdz šim ir bijušas vairākas šādas avārijas. Viena no tām notika 1957. gadā Lielbritānijā Vindskeilas kodolreaktorā, kurā izcēlās ugunsgrēks. Notika radioaktīvā materiāla noplūde atmosfērā, kas piesārņoja ap 500 km² lielu teritoriju.
4. līmenis – Avārija ar lokālām sekām.
Notikušas daudzas šādas avārijas. Pēdējā un nopietnākā no tām – 1999. gadā notikušā eksplozija Tokaimuras radioaktīvo materiālu pārstrādes rūpnīcā Japānā. Rupji pārkāpjot darba drošības noteikumus, rūpnīcas strādnieks izraisīja eksploziju. Radioaktīvais piesārņojums izplatījās tikai rūpnīcas telpās. 27 rūpnīcas darbinieki guva radioaktīvo apstarojumu, 2 vēlāk mira.
3. līmenis – Nopietns negadījums.
Notikuši daudzi šādi negadījumi. Viens no tiem notika 1989. gadā Spānijā Vandelosas atomelektrostacijā. Blakus atomelektrostacijai izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā uz laiku pārstāja darboties stacijas drošības sistēmas. Radioaktīvā noplūde nenotika.
2. līmenis – Negadījums.
Notikuši ļoti daudzi šādi negadījumi. Piemērs – 2005. gadā Argentīnas Atuchas atomelektrostacijas darbinieks darbā ieguva paaugstinātu radiācijas devu.
1. līmenis – Anomālija.
Neliels paaugstināts radiācijas fons atomelektrostacijā vai kodolražotnē.

Teorētiski Latviju pie nelabvēlīga vēja virziena un meteoroloģiskiem apstākļiem var apdraudēt tikai 5. – 7. līmeņa avārijas.
 Kā iemesls šāda līmeņa avārijām var būt:
 • nopietna kļūme ražošanas procesā;
 • terora akts;
 • zemestrīce;
 • gaisa kuģa, meteorīta vai Zemes mākslīgā pavadoņa nokrišana.

Latvijas teritorijā atrodas tikai trīs objekti, kuriem ir noteikts valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta status.
 
• Valsts asinsdonoru centrs Rīgā, Sēlpils ielā 6, kur atrodas gamma starošanas iekārta.
• Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons” Baldones novadā.
• Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras Salaspils kodolreaktors Salaspilī, Miera ielā 31.
1998. gadā tika apturēta kodolreaktora darbība. Turpmākajos gados daļa izlietotās kodoldegvielas pārvesta uz Krieviju, daļa – uz radioaktīvo atkritumu glabātuvi „Radons”, daļa – vēl tiek uzglabāta bijušajā Salaspils kodolreaktorā.

Šie iepriekš minētie trīs potenciāli bīstamie valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti, kāda negadījuma (ugunsgrēks, terora akts, personāla kļūda) rezultātā, var radīt apdraudējumu objekta darbiniekiem un izraisīt radioaktīvo piesārņojumu objekta teritorijā un nelielā tuvākā apkārtnē.

Kopējais jonizējošā starojuma avotu skaits Latvijā ir ap 12 300. Medicīna šobrīd ir tā Latvijas nozare, kurā visplašāk izmanto jonizējošā starojuma avotus.

Latvijā var notikt kādas nelielas teritorijas radioaktīva piesārņošana gadījumos, ja:
 • nokrīt Zemes mākslīgais pavadonis ar radioaktīviem materiāliem;
 • pārvadājot pa autoceļiem, dzelzceļu vai ar jūras transportu notiek avārija;
 • notiek neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (zādzība, neatļauta pārvietošana un lietošana u.c.).

Pašreiz Latvijā ir izveidota automātiskā valsts nozīmes jonizējošā starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas.
Staciju atrašanās vietas var aplūkot kartē.

 
Uz Latvijas robežas kontrolē radionuklīdu daudzumu pārtikas produktos. Uz Latvijas robežas tiek izmantotas 17 stacionārās iekārtas un 50 portatīvās iekārtas, lai kontrolētu radioaktīvo piesārņojumu kravās.
Uzstādītas 6 stacionārās iekārtas – 3 Rīgas ostā, 2 – Liepājas ostā, 1 – Ventspils ostā. Radiācijas drošības centrs nodrošinās 24 stundu gatavību, lai sniegtu konsultācijas Latvijas robežsardzei, muitai, drošības struktūrām un piedalītos atklāto radioaktīvo materiālu izpētē.
Izvērtējot visu iepriekš minēto, kopumā Latviju var uzskatīt kā salīdzinoši drošu valsti pasaulē kodoldrošības un jonizējošā starojuma jomā.