Rotācijas apļi

Jau 19. gadsimta beigās gan franču, gan amerikāņu arhitekti un ceļu būvnieki nonāca pie domas, ka dažkārt ir noderīgi transporta satiksmi organizēt pa apli. Tā 1901. gadā Parīzē ap Triumfa arku tika izbūvēts pasaulē pirmais apļveida krustojums jeb rotācijas aplis.

Rotācijas aplis ap Triumfa arku Parīzē

1904. gadā pirmais rotācijas aplis tika izbūvēts arī ASV Ņujorkā Manhetenā un to nosauca par Columbus Circle par godu Kristoferam Kolumbam.

Columbus Circle Ņujorkā

Kopš tā laika rotācijas apļu izbūve notika visā pasaulē un it īpaši plaši to izmantošana satiksmes organizēšanā notika pēc 2. pasaules kara, kad sāka pieaugt automašīnu skaits.

Uzziņai

---

• Apļveida krustojums jeb rotācijas aplis ir krustojums, kuram tuvojoties transporta līdzekļi samazina savu ātrumu un uzsāk riņķveida kustību ap rotācijas apļa saliņu. Apļveida kustību ap saliņu veic līdz vietai, kur transporta līdzeklis izdara vajadzīgo pagriezienu.
• Valstīs ar labās puses transporta kustību brauciens pa rotācijas apli notiek pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, bet valstīs ar kreisās puses transporta kustību – pa pulksteņu rādītāja virzienu.
• Apļveida krustojumi jeb rotācijas apļi parasti netiek aprīkoti ar luksoforiem un ir neregulējami. Transporta kustības prioritāte tiek noteikta ar ceļazīmēm, ceļa marķējumiem un citiem ceļu satiksmes noteikumiem.

Rotācijas apļu priekšrocības:

1. Rotācijas apļi ir atzīti par vislabāko ātruma kontroles veidu krustojumiem ar augstu pieejošo satiksmes ātrumu. Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumi pilsētās notiek tieši krustojumos, un jo lielāks ir bijis auto braukšanas ātrums krustojuma pieejās, jo smagākas ir negadījuma sekas.
2. Krustojuma pārbūve par rotācijas apli ļauj paaugstināt satiksmes drošību un uzlabot satiksmes vidi.
3. Satiksmes organizācija pa rotācijas apli samazina ceļu satiksmes negadījumus ar ievainotajiem par 25 – 35%.
4. Neskatoties uz to, ka ātrums rotācijas aplī tiek samazināts, krustojuma izbraukšanas laiks rotācijas aplī ir mazāks, salīdzinot ar citu veidu vienlīmeņa krustojumiem.
5. Mazāks ir gaisa piesārņojums no gaidošajām automašīnām. Mazāki ir uzturēšanas izdevumi, jo nav luksoforu.

Rotācijas apļu trūkumi:

1. Parasti rotācijas apļu izbūvei nepieciešama lielāka zemes platība nekā parastiem krustojumiem. Rotācijas apļa saliņu nevar izmantot transporta kustībai.
2. Tiek apgrūtināta velosipēdistu un kājāmgājēju satiksmes organizācija, jo nav luksoforu. Kājāmgājējiem ir jāveic lielāks ceļš, apejot rotācijas apli.

---

Pasaulē un arī Latvijā tiek būvēti gan lielāki, gan mazāki rotācijas apļi.
VAS „Latvijas Valsts ceļi” informē, ka Latvijā mazie rotācijas apļi ir paredzēti vienbrauktuvju ceļu krustojumiem. Tos veido ar vienas joslas brauktuvi. Šo apļu ārējais diametrs ārpus apdzīvotām vietām ir 35-45 m, bet apdzīvotās vietās – 30-40 m.
Lielie rotācijas apļi paredzēti gadījumos, kad mazo rotācijas apļu caurlaides spēja ir nepietiekama vai arī krustojas divbrauktuvju ceļi, tai skaitā ar vienbrauktuvju ceļiem. Lielos rotācijas apļus veido ar vismaz divām braukšanas joslām, un to izmērus aprēķina matemātiski. Atkarībā no centrālās saliņas diametra (40-100 m) to maksimālā caurlaides spēja ir 12 000 – 27 000 automašīnām diennaktī.
Ņemot vērā, ka rotācijas apļi tiek izbūvēti vienā līmenī, to izmaksas ir ievērojami mazākas nekā divlīmeņu mezgla (gaisa pārvada) izbūves izmaksas.

NeoGeo.lv iepazīstinās jūs ar dažiem interesantiem pasaules un Latvijas rotācijas apļiem.

---

Mini rotācijas aplis Lielbritānijā.

Mini rotācijas aplis Zagrebā Horvātijā

Rotācijas aplis trīslīmeņu mezglā Ņūorleānā ASV

Regulējams (ar luksoforiem aprīkots) rotācijas aplis Bristolē Lielbritānijā

Īpatnējs regulējams (ar luksoforiem aprīkots) rotācijas aplis Lielbritānijā

„Maģiskais” rotācijas aplis Svindonā Lielbritānijā

Rotācijas aplis ar tramvaju kustību Melburnā Austrālijā

Rotācijas aplis ar dzelzceļu Floridā ASV

Rotācijas aplis tirdzniecības centra pazemes stāvvietā Vācijā

Rotācijas aplis trīslīmeņu mezglā Rīgā pie Dienvidu tilta

Raksts tapis, pateicoties mūsu lasītājas Ilonas Reķes ierosinātajai tēmai.
Paldies Ilona!
Gaidām arī citus NeoGeo.lv lasītāju pieteikumus par to, kas jūs interesē!