Par gaišmataino cilvēku izplatību Eiropā NeoGeo.lv jau rakstīja savā rakstā „Zilas acis un blondi mati”, taču šoreiz ir laiks pastāstīt par rudmatainajiem cilvēkiem.
Cilvēka matu krāsa ir atkarīga no tā, kādā daudzumā tā matos ir divi pigmenti – eumelanīns un feomelanīns. Eumelanīna krāsa variē no tumši brūnas līdz melnai, bet feomelanīna krāsa ir no gaiši sarkanas līdz dzeltenai nokrāsai.
Ja cilvēkam matu pigmentācijā dominē eumelanīns, tad viņš būs tumšmatis. Ja matu pigmentācijā vairākumā ir feomelanīns, tad mati iegūst sarkanīgu nokrāsu, tādēļ šo pigmentu īpaši lielā daudzumā atrod rudmatainiem cilvēkiem. Savukārt, ja eumelanīna matos ir nedaudz un feomelanīna nav nemaz, tad cilvēka mati ir gaiši.
Abi šie pigmenti ietekmē arī cilvēkā ādas un acs radzenes krāsu.
Ja cilvēka organismā ir traucēta melanīna pigmentu ražošana, tad rodas albīnisms. Šajā gadījumā ne tikai cilvēka mati, āda un radzene kļūst balta, bet rodas arī citi fizioloģiski traucējumi.
Mēs Latvijā ik dienu sastopamies gan ar tumšmatainiem, gaišmatainiem, „Latvijas pelēkajiem” un arī rudmatainajiem cilvēkiem. Jāsaka, ka rudmataino nav īpaši daudz, bet ir.
Protams, ka masveidīgā matu krāsošanas mode ievērojami traucē saredzēt mūsu iedzīvotāju dabisko matu krāsas kopainu.
Kur Eiropā dzīvo visvairāk rudmataino?
Lai noskaidrotu rudmataino cilvēku izplatību Eiropā, iepazīsimies ar profesora Džeimsa Makinerneja (James McInerney) sagatavoto karti.
Tiek lēsts, ka vidēji pasaulē rudmataini ir 1 – 2% no visu iedzīvotāju skaita jeb 70 – 140 miljoni cilvēku. Eiropā rudmataino ir vairāk nekā vidēji pasaulē, un to īpatsvars ir apmēram 4% no visu Eiropas iedzīvotāju skaita jeb aptuveni 30 miljoni cilvēku.
Eiropas rudmataino cilvēku karte uzrāda, ka īpaši liels rudmataino cilvēku īpatsvars Eiropā ir tās ziemeļrietumu un ziemeļu daļā.
Eiropas līdere rudo matu īpašnieku īpatsvarā ir Skotija, kurā apmēram 13% tās iedzīvotāju ir rudi. Vairāk nekā 10% rudmataino ir arī Īrijā, Ziemeļīrijā un Velsā.
2 – 9% iedzīvotāju ir rudi arī Vācijā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā, daļā Francijas, Somijā un Igaunijā.
Interesanti ir tas, ka arī Krievijā dzīvojošā somugru tauta udmurti (410 tūkstoši Udmurtijā (2010. gada dati)) ir vieni no rudākajiem planētas iedzīvotājiem. Līdzīgi kā skotiem, īriem un velsiešiem rudo udmurtu īpatsvars ir virs 10%.
Liels rudmataino īpatsvars ir arī citām Krievijas somugru tautām – komiešiem, karēļiem, mordoviešiem un mariešiem.
Jo tālāk uz Eiropas dienvidiem, jo rudmataino cilvēku kļūst aizvien mazāk. Tas gan nenozīmē, ka šur un tur pasaulē mēs nesastapsim rudo matu īpašniekus. Tie ir sastopami pat vietās, kur mēs tos pat necerētu ieraudzīt.
Rudie ir sastopami gan pie ebrejiem, gan pie berberiem Ziemeļāfrikā, gan Kaukāzā, gan Kazahstānā, gan Turcijā, gan Ķīnā un citviet.
Daži interesanti fakti par rudmatainajiem:
• Vēsture zina ne mazums piemēru par rudmatainiem cilvēkiem – izcilām vēsturiskām personībām. Piemēram, rudmataini bija Ēģiptes valdniece Kleopatra, leģendārais karavadonis Ruriks, no kura sākās daudzas varjagu – krievu kņazu un lielkņazu dinastijas, Anglijas un Īrijas karaliene Elizabete I, Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs I Barbarosa, mongoļu karavadonis, valdnieks un imperators Čingishans, pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons un vēl vismaz pusducis citu ASV prezidentu, rakstnieks Marks Tvens, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs Vladimirs Ļeņins, Apvienotās Karalistes premjerministrs Vinstons Čērčils un citi.
• Viduslaikos par rudmatainiem cilvēkiem bija dažādi aizspriedumi. Rudi mati tika uzskatīti par raganu, vampīru un vilkaču pazīmi. Pat Jūda, kurš nodeva Jēzu Kristu tā laika gleznās un zīmējumos tika attēlots rudmatains.
• Vēl 19. gadsimtā tika uzskatīts, ka lielākā daļa prostitūtu ir rudmates, tāpat domāja, ka rudmatainiem cilvēkiem ir lielākas noslieces darīt ļaunu, tie ir fiziski spēcīgāki un temperamentīgāki. Mūsdienu pētījumi neatklāj nevienu zinātnisku apstiprinājumu šiem maldīgajiem pieņēmumiem.
• Vidēji pieaugušam cilvēkam uz galvas ir no 120 000 līdz 150 000 matu, bet rudmatainajiem matu uz galvas ir mazāk – no 60 000 līdz 90 000.
• Rudmatainajiem ir lielāka jūtība pret sāpēm. Tāpēc viņiem ir nepieciešama par 20% lielāka anestēzijas deva nekā citiem. Rudie ir jutīgāki arī pret karstumu un aukstumu.
• Rudmatainiem cilvēkiem vairāk ir jāuzmanās no Saules ietekmes, jo tiem ir paaugstināta jutība pret UV starojumu. Ir lielāks risks iegūt dažādas ādas vēža formas, piemēram, melanomas, bazālo šūnu karcinomu un plakanšūnu karcinomu.
• Mūsdienu pasaulē par tradīciju ir kļuvuši rudmataino cilvēku festivāli. Piemēram, Nīderlandes pilsētā Bredā katra gada septembrī notiek rudmataino festivāls Redhead Day vai arī Udmurtijas galvaspilsētā Iževskā regulāri notiek Rudais festivāls (Рыжий фестиваль).
• Arī Latvijā 2013. gada 24. augustā Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā notika jau otrais “Rudo saiets”. Uz šo saietu tika aicināti visi, kuri paši ir rudi, kuri gribētu būt rudi, kuriem radi rudi, kuri dzīvo, strādā un draudzējas ar rudajiem, kuriem rudi suņi, kaķi, zirgi, sivēni un truši …
Tāda nu rudmatainiem ir tā devīze: „Ruds un lepns”
Vairākas Kaukāza tautas arī ir ar lielu rudo cilvēku īpatsvaru. Viens no skaidrojumiem ir saistīts ar tuvu radniecību. Tas redzams to pašu īru un udmurtu gadījumā.Rudajiem senos laikos bija ierobežojums būt tiesā par liecinieku.