Sāls pasaule

Iespējams, ka lielākā daļa cilvēku domā par sāli kā tikai par baltu graudainu pārtikas garšvielu. Patiesībā, tikai apmēram 6% no visa pasaulē iegūtais sāls tiek izmantots pārtikā.

Sāls izmantošana ir ļoti plaša. Tā, piemēram, sāli izmanto tūkstošiem dažādu produktu ražošanā – plastmasas, papīra, stikla, poliestera, gumijas, mēslojuma, balinātāju, ziepju, mazgāšanas līdzekļu un krāsvielu ražošanā.
Ikviens no mums izmanto sāli gan tiešā, gan netiešā veidā.

Kas ir sāls?

---

Sāls ir kristālisks minerāls, kura ķīmiskā formula ir nātrija hlorīds (NaCl) un kuru sadzīvē mēs saucam par vārāmo sāli.

NaCl ir visu jūru un okeānu ūdeņu sastāvā un piedod ūdenim sāļu garšu.

Ir aprēķināts, ka visu Zemes jūru un okeānu ūdeņos atrodas apmēram 40000000000000000 tonnas NaCl jeb no katrām 1000 tonnām jūras ūdens varētu iegūt apmēram 1,3 tonnas NaCl.

Tāpat dabā NaCl lielā daudzumā ir sastopams arī minerālā halītā jeb akmenssālī.

Halīts parasti ir caurspīdīgs vai baltā krāsā, bet piemaisījumu klātbūtnē var ietonēties pelēkā, dzeltenā, sarkanā, brūnā un pat melnā krāsā.

Tālā senatnē cilvēki sāli ieguva no ugunskura pelniem, kurus, ja bija iespējams, vēl aplaistīja ar sāļo jūras ūdeni.

Viena no vecākajām sāls vārītavām Eiropā arheoloģisko izrakumu rezultātā ir atklāta Bulgārijā Provādijas pilsētas tuvumā, Melnās jūras krastā. Tur jau 6.gadsimtā pirms mūsu ēras atradās liels sāls ražošanas centrs, kur no jūras ūdens vārīšanas procesā tika iegūts sāls.

Sāls ieguve no jūras ūdens daudzviet pasaulē kļuva par vienu no izplatītākajiem sāls ieguves veidiem. Iesākumā šāda sāls ieguves metode radās vietās ar karstu klimatu, kur straujas ūdens iztvaikošanas rezultātā sāls ieguve bija iespējama bez ūdens vārīšanas. Senatnes matemātiķim, filozofam, zinātniekam, ārstam, politiķim un izgudrotājam Pitagoram bija poētisks teiciens, ka sāls bija piedzimusi, pateicoties tās vecākiem – saulei un jūrai.

Aukstāka klimata apstākļos, piemēram, Ziemeļeiropā, cilvēki izdomāja nedaudz savādāku sāls ieguves metodi. Cilvēki novēroja, ka, jūras ūdenim sasalstot, sākumā sasalst saldūdens, tāpēc sasalušais jūras ūdens tika izmests, bet atlikušā ūdens daļa, kura bija ar paaugstinātu sāls koncentrāciju, tika vārīta. Tādā veidā tika iegūts sāls.

Jūras ūdens tvaicēšanas rezultātā iegūtajā sālī NaCl ir tikai ap 80%, bet pārējie ir citi sāļi (magnija hlorīds ~ 10%, magnija sulfāts ~5%, kālija hlorīds ~2% u.c.).

Klejotāju un mednieku ciltis cilvēka organismam nepieciešamo sāls daudzumu ieguva, ēdot gaļu, dzerot dzīvnieku pienu un asinis.

Kā notiek sāls ieguve mūsdienās?

Lai arī mūsdienās sāls ieguve šur un tur pasaulē vēl notiek ar sentēvu metodēm, tomēr liela apjoma rūpnieciskā sāls ieguve notiek mehanizēti un automatizēti.
No jūras ūdens sāls tiek iegūts milzu tvaicēšanas rezervuāros, tiek izstrādāti sāls ezeri un sāls avoti, kā arī sāli iegūst šahtās un akmeņsāls raktuvēs.

Britu Ģeoloģijas Pārskata (British Geological Survey) dati liecina, ka kopējā sāls ieguve pasaulē 2011. gadā ir bijusi 281,8 miljoni tonnu.

Pasaules TOP 10 valstis sāls ieguvē 2011. gadā

Vieta	Valsts	miljoni tonnu	% no pasaules sāls kopieguves
1.	Ķīna	64,3	22,8
2.	ASV	44,0	15,6
3.	Indija	22,2	7,9
4.	Vācija	17,4	6,2
5.	Kanāda	12,6	4,5
6.	Austrālija	11,4	4,0
7.	Čīle	10,0	3,5
8.	Meksika	9,4	3,3
9.	Brazīlija	7,0	2,5
10.	Nīderlande	6,9	2,4

Šīs pasaules 10 vadošās valstis iegūst gandrīz ¾ no visas pasaules sāls kopieguves 2011. gadā. Sāls ieguve gadu no gada pieaug. Ikgadējais kāpums ir vidēji 2%.

Sāls ieguve Eiropā 2011. gadā veido apmēram ¼ no kopējās sāls ieguves pasaulē. Izteikta līdere sāls ieguvē Eiropā un arī pasaulē ir Vācija.

Eiropas TOP 10 valstis sāls ieguvē 2011. gadā

Vieta	Valsts	miljoni tonnu	% no Eiropas sāls kopieguves
1.	Vācija	17,4	27,6
2.	Nīderlande	6,9	11,0
3.	Lielbritānija	6,7	10,6
4.	Francija	6,0	9,5
5.	Ukraina	5,9	9,4
6.	Spānija	4,5	7,1
7.	Polija	4,4	7,0
8.	Itālija	2,9	4,6
9.	Baltkrievija	2,6	4,1
10.	Rumānija	2,2	3,5

Kāda ir sāls loma cilvēka bioloģiskajā dzīvē?

Sāls ir ļoti nepieciešams elements cilvēka dzīvības procesu nodrošināšanai.
Katra cilvēka šūna ir kā mikroskopiska jonu elektrostacija, kuras darbība ir atkarīga arī no sāļu klātbūtnes tajā. Sāls trūkums var radīt šūnu novājināšanos, cilvēka locekļu un orgānu pietūkumu, asinsspiediena pazemināšanos. Sāls trūkuma dēļ samazinās kuņģa un zarnu darbība, palēninās domāšanas process un samazinās fiziskā aktivitāte. Sāls regulē ūdens balansu organismā, tāpēc sāls trūkums var radīt organisma atūdeņošanās draudus.
Hlora jons ir galvenais komponents sālsskābes veidošanā, kas ir kuņģa sulas svarīgs komponents.
Nātrija (Na) joni kopā ar citu elementu joniem piedalās nervu impulsu pārvadē un ietekmē muskuļu atslābšanu un saraušanos. Organismā ir ap 70 gramiem nātrija, un tā daudzums nelielā apjomā ik pa laikam jāpapildina. Nepieciešamo nātrija daudzumu galvenokārt uzņemam sāls veidā.

Tomēr sāls pārmērīga lietošana ir bīstama cilvēka veselībai.
Līdz pat 20. gadsimta sākumam cilvēki savā simtiem tūkstošu gadu ilgajā evolūcijā ir lietojuši nelielu ikdienas sāls devu. Tā esot bijusi 0,3 – 1,0 grami sāls dienā.
Pēc Nacionālā diagnostikas centra un Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas centra veiktā Latvijas iedzīvotāju visaptverošā pārtikas patēriņa pētījuma 2007. – 2009. gados, Latvijas iedzīvotāju vidējais ar uzturu uzņemtais sāls patēriņš ir 7,1 grams sāls dienā. Vairāk sāli Latvijā patērē vīrieši nekā sievietes.
Ir noteikts, ka attīstītu valsts iedzīvotāji mūsdienu pasaulē dienā ar uzturu uzņem apmēram 10 gramus sāls. Izteikti liels sāls patēriņš ir japāņiem – apmēram 15 grami dienā.

Pasaules mediķi iesaka nepārspīlēt ar sāls lietošanu ikdienā.
Kā ieteicamā sāls ikdienas deva tiek minēti 2,3 – 5,7 grami sāls. Sāls patēriņa daudzums ir atkarīgs no cilvēka vecuma, dzīvesveida, veselības stāvokļa un dzīves vietas.
Jo cilvēks ir fiziski aktīvāks un jaunāks, jo karstāka klimata apstākļos viņš dzīvo, jo sāls patēriņš var būt lielāks.

Ir aprēķināts, ka 77% ikdienas sāls patēriņa notiek slēptā veidā, t.i., sāls jau ir mūsu pārtikas produktos, piemēram, maizē, gaļas izstrādājumos, pusfabrikātos, sierā, pelmeņos, buljona kubiņos, sālītos riekstos, cepumos, čipsos u.c. Apzināti ēdienam mēs vēl paši pievienojam 11% sāls, bet ar dabīgiem produktiem uzņemam 12% sāls.

Pārmērīga sāls lietošana noslogo cilvēka fizioloģiskās sistēmas, pirmkārt, nieres. Palielināts sāls daudzums organismā rada asinsspiediena celšanos, tādējādi palielinot kardiovaskulāro slimību risku un sekmējot nieru slimības. Sāls pastiprināta uzņemšana ir netieši saistīta ar aptaukošanos, jo radušās slāpes cilvēki bieži remdē ar dažādiem saldinātiem un kalorijām bagātiem dzērieniem. Pārmērīga sāls lietošana saistīta arī ar tādu slimību riskiem kā kuņģa vēzis, nierakmeņi un osteoporoze, kā arī spēj ietekmēt astmas smagumu.

Interesanti fakti par sāli:

---

• Agrāk par labi pazīstamu cilvēku mēdza sacīt alegorisku teicienu, ka kopā ar viņu ir kopā apēsts puds sāls. Mūsdienu pasaulē tas vairs nav ilgs periods. Pie 10 gramu sāls patēriņa dienā, divi cilvēki pudu (16,38 kg) sāls kopā apēdīs apmēram 2 gadu laikā.

• Sāls lietošana ļoti lielā daudzumā var būt inde cilvēkam. Ir noteikts, ka cilvēkam iestājas nāve, ja sāls patēriņa normālā deva cilvēkam tiek palielināta 100 reizes jeb 3 grami sāls uz 1 kg cilvēka svara. Piemēram, pieaugušam cilvēkam (80 kg) letāla būtu 240 gramu sāls apēšana dienā.

• Latvijā ceptajā maizē sāls daudzums ir aptuveni 1% no maizes svara. Tātad 0,5 kg maizes kukulī ir ap 5 gramiem sāls.

• Uzturā var lietot ne tikai nātrija hlorīdu (NaCl), bet arī citus sāļus. Tomēr NaCl cilvēka garšas sajūtai ir vispatīkamākais, un citiem sāļiem ir nepatīkama rūgtena vai skābena piegarša. Taču arī šie citi sāļi tiek lietoti dažādos produktos. Tā, piemēram, dažos bērnu piena maisījumos ir iekļauti arī magnija hlorīds un kālija hlorīds.

• Sāļā garša rada pieradumu. Ir grūti pēkšņi pārtraukt lietot sāli, bet to var panākt, pakāpeniski daudzumu samazinot. Sāls garšas sajūta un vajadzība pēc tā mazinās 2 – 3 nedēļās. Garšas uzlabošanai sāli var aizvietot ar garšvielām, citrusaugļiem, etiķi u.c.