Sāksim ar to, ka īstens un pieredzējis sēņotājs sev zināmās labākās sēņu vietas neatklās nevienam. Pat labākajam draugam ne!
Arī NeoGeo.lv ilgi prātoja, vai atzīmēt kartē vislabākās gaileņu, baraviku, apšu beku un sviestbeku vietas, bet tomēr palika žēl. Ja nu mūsu lielais lasītāju loks visas mūsu sēnes nolasa?
Tāpēc šoreiz iztiksim bez noslēpumu atklāšanas, taču sniegsim noderīgu informāciju sēņotājiem, kuri lieliski pavada savu laiku, pastaigājoties pa Latvijas laukiem un mežiem.
Sēņošana ir ikgadēja un plaši izplatīta nodarbe daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākajai daļai sēņošana ir lielisks atpūtas veids, taču daļai tas ir arī peļņas avots.
Lai gan mūs var dēvēt par sēņotāju tautu, taču mēs šajā nodarbē pasaulē neesam unikāli. Sēnes lasīt ļoti patīk arī daudzās citās Austrumeiropas, Ziemeļeiropas, Vidusjūras reģiona un Ziemeļamerikas valstīs.
Tiek lēsts, ka pasaulē ir vairāk nekā 56 000 sēņu sugu.
Latvijā līdz šim ir konstatētas apmēram 4 100 sēņu sugu, no kurām apmēram 1100 ir cepurīšu sēnes, ap 120 – piepju sēņu, bet ap 50 dažādu pūpēžu sēņu sugu. Pārējās sēnes ir galvenokārt dažādas mikroskopiskās sēnes, kuras izraisa augu, dzīvnieku un cilvēka slimības vai sastopamas dabā – gaisā, ūdenī un augsnē.
Latvijā kā ēdamās sēnes ir uzskaitītas vairāk kā 300 sēņu sugas, bet vairāk kā 30 sēņu sugas ir indīgas.
Ierindas sēņotāji Latvijā lasa tikai kādas 20 – 30 sēņu sugas.
Mēs visi zinām, ka ēšanai drīkst lasīt tikai tās sēnes, par kurām mēs esam pārliecināti, ka tās ir ēdamas.
Lai arī liela daļa sēņu (vairāk kā 240 sugu) nav indīgas, tomēr tās ir neēdamas. Neēdamas ir tās sēnes, kuru augļķermeņi ir nenozīmīgi pārtikā vai arī atzīti par nevērtīgiem. Tāpat pie neēdamām sēnēm pieskaita tādas, kuras satur rūgtas vai pretīgas vielas, piemēram, parastā žults beka, kas nav indīga, bet ir neēdama sava rūgtuma dēļ.
Indīgās sēnes satur cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt organisma saindēšanos un pat nāvi.
Jāatgādina, ka daļa sēņu ir saudzējamas un aizsargājamas. 1997. gadā Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas 38 sēņu sugas.
Dodoties sēņot, vajag arī pienācīgi sagatavoties, jo ir lietas, kuras ir svarīgas un noderīgas katram sēņotājam.
Lūk, galvenās lietas, kuras jāņem līdzi sēņojot:
1. Nazītis – sēņu griešanai.
2. Grozs – sēņu vākšanai.
3. Gumijas zābaki – aizsardzībai no mitruma un čūskām.
4. Cepure vai drēbes ar kapuci – aizsardzībai no Saules, insektiem un ērcēm.
5. Mobilais telefons – saziņai traumu vai apmaldīšanās gadījumam.
6. Sērkociņi – ja nu apmaldās un jāpārnakšņo mežā.
7. Kompass un karte – orientēšanās nodrošināšanai.
Pēdējās divas lietas (kompass un karte) ir īpaši noderīgi, ja dodaties sēņot mazpazīstamās vai nepazīstamās vietās.
Gudram sēņotājam par orientieri mežā kalpo ne tikai kompass un karte, bet arī Saule, koki, nokrišņi un pat dzīvnieku pēdas.
NeoGeo.lv vēlas atgādināt saviem lasītājiem dažus galvenos principus, kā iespējams orientēties mežā, ja ir sanācis apmaldīties.
- Vislabākais „ierocis” cīņai pret apmaldīšanos sēņojot ir lietot topogrāfisko karti vai ortofoto karti. Vispiemērotākā sēņotājam ir mēroga 1: 10 000 karte (1 cm kartē atbilst 100 m dabā).
- Pirms došanās uz mežu informējiet savus radiniekus vai kaimiņus, uz kuru vietu un apmēram cik ilgi esat plānojis sēņot vai ogot, lai gadījumā, ja esat apmaldījies vai atgadījusies kāda cita neparedzēta situācija, piederīgie zinātu kur jūs meklēt.
- Ja sēņot dodas gados vecāki vai hroniski slimi cilvēki, vajadzētu līdz paņemt ikdienā lietojamos medikamentus gadījumam, ja sēņošana ieilgst.
- Ja dodaties sēņot mazpazīstamās vai nepazīstamās vietās, vienmēr centieties atcerēties zīmīgus orientierus (ceļa līkums, stiga, īpatnējs koks, elektrolīnija u.c.), kas atvieglotu atpakaļceļa atrašanu. Svarīgi ir iegaumēt debespusi jeb virzienu, kurā jūs dodaties no sākuma punkta. Tas jums var ļoti noderēt, ja apmaldāties.
- Ja sēņojot esat sapratis, ka esat apmaldījies, tad, pirmkārt, nedrīkst krist panikā. Jānomierinās un jāmēģina pārdomāt to, kā atrast atpakaļceļu. Satraukta un bezmērķīga skraidīšana pa mežu var novest pie vēl dziļākas apmaldīšanās, spēka izsīkuma un arī traumu gūšanas.
- Ja līdzi ir mobilais telefons, tad var sazināties ar ceļabiedriem vai paziņām, kuri var palīdzēt. Ja ir sazvanīta palīdzība, tad nevajag bez saskaņošanas ar palīgiem pārvietoties, jo tas var veicināt vēl tālāku aizklīšanu no palīdzības sniedzējiem. Pie tam mežā var pazust mobilo telefona sakaru zona vai izlādēties telefona baterija.
- Ja nav kam lūgt palīdzību un arī jūtat, ka apmaldīšanās sekas var būt nopietnas (trauma, veselības problēmas), tad jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības dienestu – 112. Jāpaskaidro sava aptuvenā atrašanās vieta, notikuma apstākļi un jāgaida palīdzība.
- Ja apmaldoties esat nolēmis ar saviem spēkiem atrast atpakaļceļu, tad mēģiniet virzīties pa to pašu ceļu, kuru jūs jau esat veicis. Vērojiet savas atstātās „pēdas” – nogrieztas sēnes, iemīdītu zāli, pazīstamus orientierus u.c.
- Ja iespējams, var uzkāpt kokā, tornī vai kādā citā paaugstinājumā, lai noteiktu savu atrašanās vietu un tālāko pārvietošanās virzienu.
- Arī skaņas var būt noderīgas. Jūru vai lielceļu var saklausīt jau pa lielu gabalu.
- Ja atceraties vajadzīgo debespusi atpakaļceļam, tad mēģiniet virzīties šajā virzienā. Tādējādi jūs varat nokļūt pie kāda no vajadzīgiem orientieriem, kuru iepriekš esat šķērsojis (ceļš, elektrolīnija, stiga, strauts u.c.). Atrodot šo orientieri, jums ir iespēja atcerēties nepieciešamo atpakaļceļu.
- Debespušu noteikšanai vislabāk lietot kompasu. Jāatceras, ka vietās, kur ir spēcīgs magnētiskais lauks (piemēram, dzelzceļa un elektrolīniju tuvumā), kompass var rādīt nepareizi. Kompasa virziena nobīde var būt arī purvos.
- Ja ir nepieciešams mežā noteikt vajadzīgo debespusi, bet jums nav kompasa, tad var censties „lasīt” daudzās dabas zīmes:
- Ja ir redzama Saule, tad var orientēties pēc tās. Vasarā saule lec apvāršņa ziemeļaustrumu daļā, bet noriet ziemeļrietumos. Dienas vidū, kad saule atrodas visaugstāk, tā vienmēr atrodas dienvidu pusē.
- Sūnas un ķērpji uz koku stumbriem un atsevišķi stāvošiem akmeņiem parasti aug ziemeļu pusē vai to klājums ziemeļu pusē ir biezāks nekā citviet.
- Koku miza ziemeļu pusē parasti ir tumšāka un raupjāka. Īpaši tas ir raksturīgs bērziem.
- Koku lapotne kuplāka ir dienvidu pusē.
- Ilgstoša karstuma laikā priežu un egļu stumbri dienvidu pusē izdala vairāk sveķu nekā ziemeļu pusē.
- Celmu gadu gredzeni savrupu augošiem kokiem platāki ir dienvidu pusē.
- Skudru pūžņi parasti tiek būvēti uz dienvidiem no kokiem, celmiem un krūmiem. Turklāt uz dienvidiem vērstā skudru pūžņa mala ir lēzenāka, pret ziemeļiem – stāvāka.
- Vasarās ar normālu nokrišņu daudzumu augsne pie lieliem akmeņiem un celmiem ziemeļu pusē ir mitrāka.
- Ogas un augļi parasti sāk ātrāk nogatavoties koka vai krūma dienvidu pusē.
- Dabas radītie orientieri var sniegt daudz noderīgas informācijas, taču pilnīgi precīzai debespuses noteikšanai vajag vienlaikus ņemt vērā vairākus no tiem.
- Kad satumst, tad tālāka maldīšanās var būt riskanta, tāpēc jāierīko apmetne un jāsagaida rīts. Ja ir sērkociņi, tad var iekurt ugunskuru, lai sasildītos. Rīts ir gudrāks par vakaru. Sagaidot rīta gaismu, turpinām meklēt atpakaļceļu.
- Jāatceras, ka bērniem līdz 15 gadu vecumam ir apmēram uz pusi ātrāka vielmaiņa nekā pieaugušajiem, kas savukārt nozīmē, ka viņiem ātrāk nekā pieaugušajiem kritīsies cukura sastāvs asinīs, trūks šķidruma un pazemināsies ķermeņa temperatūra, tas būtiski ietekmē bērna pašsajūtu. Tāpēc, dodoties ar bērniem sēņot, ieteicams ņemt līdzi arī nedaudz ēdamā un dzeramā.
Katru gadu cilvēki mežā apmaldās. Vieni maldās dažas stundas, citi – pat vairākas dienas.
Tikai mūsu pieredze, zināšanas un loģiskā domāšana var mūs pasargāt no neplānotām grūtībām un palīdzēt stāties tām pretī.
Jauks rakstiņš. Mana māte, kurai patīk braukt ogot un sēņot stāstīja, ka viņa ik pēc vairākiem metriem pie kokiem ir kaut ko piesējusi, lai pēc tam varētu atrast atpakaļceļu. Protams, viņa pēc tam šos piesietos priekšmetus paņēma. Nedomāju, ka atstāt tos būtu dabai saudzīgi. Dažas lietas nav nemaz tik kaitīgas, bet es domāju, ka labāk aiz sevis savākt.
Labs raksts, ar pareiziem izklāstiem īsumā.
Bet pēc virsraksta bija vēlme ar redzēt karti, vismaz ar sēņu izplatību Latvijā. Piemēram ap Valmieru, Jaunpiebalgu neesmu manījis Čigānenes, toties tās ir uz Kurzemes pusi. Nu tādā garā ineraktīvo karti, kur ar var papildināt ar novērojumiem. Pie Kalngales atkal kāpās ir Briežapurni, jo tiem patīk smilšainas vietas.
Veiksmi turpināt.
Paldies Rihardam un Uldim par labiem vārdiem!
Komentāros varam “atklāt” savu sēņošanas paradumus,novērojumus un “noslēpumus”!
Es bez diviem GPS mežā vispār iekšā degunu nebāžu, lai gan tepat Jaunciema mežā eju. Un kāda jēga no topogrāfiskās kartes, ja Tu vairs nevari saprast kurā vietā uz tās atrodies?
Daļēja taisnība ir. Jo piemēram pie Baldones, Daugmales, berģiem ir vietas kur atrodamas meža kvartālu plāksnītes no krievu laikiem, miera laikiem un patreizējās. Tam visam vēl piedevā vecās un jaunās stigas iet vietām krustā, tā ka krustpunktā esmu redzējis 3īs dažadu gadu kv.plāksnītes.
Bet vismaz apvidus reljefu neviens vēl nav mainījis.
Mūsdienās taču nevar apmaldīties mežā, ja vien ir mobilais telefons ar navigāciju. Vislabāk kāda Nokia, kam navigācijai nevajag datu pārraidi. Iezīmē mašīnas atrašanās vietu un ej mežā. GPS parādīs, kur atrodies un vienkārši sapratīsi, kā tikt ārā. Re, LMT arī šito reklamē. http://www.youtube.com/watch?v=oE8TjpBCDKk&feature=relmfu
Nez kurā Latvijas vietā ir tādi meži, ka var vairākas dienas maldīties nenonākot uz kāda ceļa, elektrolīnijas, grāvja vai jebkā cita kas var izvest ārā no meža.
Cilvēks var 3 dienas maldīties, staigājot pa riņķi, mežā, kurš ir tikai 2 x 2 km liels.
taas noraades ir prieks 2.klases dabasgraamatas dziivee ne tuvu taa nav suunas kokam aug kuraa pusee grib vieniigais pareizais orjentieris ir saule skudras un koki celu neparaadiis
Labs raksts, ar pareiziem izklāstiem īsumā.
Bet pēc virsraksta bija vēlme ar redzēt karti, vismaz ar sēņu izplatību Latvijā. Piemēram ap Valmieru, Jaunpiebalgu neesmu manījis Čigānenes, toties tās ir uz Kurzemes pusi. Nu tādā garā ineraktīvo karti, kur ar var papildināt ar novērojumiem. Pie Kalngales atkal kāpās ir Briežapurni, jo tiem patīk smilšainas vietas.
Veiksmi turpināt
pareizi !!! un gribetu statistiku kur senes vairak jaunaudze vai mezi un kadas senes kadas vietas?????
paldies ieprieks!
es neko nesapratu