NeoGeo.lv rosina ieskatīties apmēram 75 gadu senā Latvijas pagātnē un veikt salīdzinājumu ar mūsdienu Latviju. 75 gadi ir aptuveni cilvēka mūža ilgums, un šie gadi Latvijai nebija viegli, piedzīvojām gan dažādas okupācijas, gan valstisko atdzimšanu.
1938. gads bija tas laiks, kad Latvija 20 gadus jau bija patstāvīga valsts. Arī 2012. gads ir laiks, kad ir pagājuši aptuveni 20 gadi kopš Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību.
Kādas ir šīs abas Latvijas, kuras šķir 75 gadi?
Par lauku resursu (ne)izmantošanu vnk sirds sāp.
Tā tais laukos ir. Dzīvo ģimenīte, nesaprot govis, tikai dodas uz domi pēc maznodrošināto paciņas.
Tik daudz tagad mediķu ir, interesanti, kāpēc ar mazu bērnu pusgadu rindā jāgaida, lai gan mana omīte stāsta, ka ar manu mammu uzreiz pie visiem varēja tikt un tik ilgi nebija jāgaida… pie tam, ka redzams – ārstu vairāk, dzimstība mazāka, kur loģika????
Tik daudz tagad mediķu ir, interesanti, kāpēc ar mazu bērnu pusgadu rindā jāgaida, lai gan mana omīte stāsta, ka ar manu mammu uzreiz pie visiem varēja tikt un tik ilgi nebija jāgaida… pie tam, ka redzams – ārstu vairāk, dzimstība mazāka, kur loģika????
Pie mazuļu mirstības vajadzēja peiskaitīt abortus!!!! Tad tas skaitlis nebūtu tik smuks
Skolotāji ar tagad stipri vairāk kaut gan skolu mazāk ?
Mēģinot atbildēt uz diviem uzdotajiem jautājumiem vienkārši izvēršot faktus nedaudz tākāl par pustukšiem skaitļiem- Linda: šeit iespējas daudz un dažādas kā izskaidrot šādu škietami “neloģisku” situāciju. Pirmkārt, medicīnā šo 75 gadu laikā ir notikušas izmaiņas, tagad mediķi lielākoties ir specializējušies konkrētā jomā, kā piemēram, traumatologs, fizioterapeits, lors, pediatrs. utml. Šāda medicīnas nozares sazarošanās ir radījusi daudz dažādus mediķu veidus, līdz ar to mediķu skaitu. Otrkārt, pie vainas varētu būt tas, ka mūsdienu bērni ir daudzkārt slimīgāki nekā tas bija pirms tiem 75 gadiem(kaut zīdaiņu mirstība norāda uz pretējo, bet tas jau ir cits jautājums, kas skar arī urbanizācijas ietekmi uz ārstu pieejamību). Par šo apgalvojumu patiesumu gan jāspriež pašiem, bet uzskatu, ka auto skaita un industrializācijas pieauguma rezultātā piesārņojums lielāks, papildus tam arī mūsdienu pārtikas produkti nav piemājas dārziņā/kūtiņā audzēti, kā arī mūsdienu bērnu nelielā fiziskā aktivitāte ietekmē to veselību, proti, tas viss kopā arī varētu radīt ārprātīgās rindas pie ārstiem.
Zane, tavam jautājumam izskaidrojums nedaudz vienkāršāks, proti, skolas mazāk, bet krieni lielākas izmēros, salīdzinot ar nelielām lauku skoliņām, kas pirms 75 gadim bija izkaisītas pa visu Latvijas teritoriju. Šādās skolās skolotāju skaits bija 1-5, bet mūsdienu vidusmēra skolā ir sākot no 10 skolotājiem. Papildus tam var arī pievērst uzmanību tam, ka pedagoģijas nozare tāpat kā medicīnas nozare šajos 75 gados ir stipri sašķēlusies, radot situāciju, kad katrs skolotājs spēj pasniegt tikai vienu atsevišķu priekšmetu. Šeit skaidrojums varētu būt liels informācijas pieaugums, bet esmu jau gana aizrāvies ar drukāšanu.
Ceru, ka kādam palīdzēju izprast “mistērijas” 🙂
P.S. Atvainojos par rakstības kļūdām.
Ir par ko aizdomāties… Bet par mediķiem un skolotājiem agrāk un tagad, atceramies par tādu jēdzienu kā specializācija. Ja pirms 75 gadiem viens darīja un varēja darīt vairāk, tagad mums ir kvalifikācija, amata apraksts un “šaura, iemīta taciņa” 🙂
Tas, ka bērni biežāk tiek vesti pie ārsta automātiski nenozīmē, ka tie ir slimīgāki. Tas var nozīmēt arī atšķirīgu attieksmi pret to, kādos gadījumos ārsta palīdzība ir nepieciešama.
Pirms 75 gadiem medicīnas zināšanu apjoms bija nesalīdzināmi mazāks, tāpēc viens cilvēks varēja apgūt plašāku specialitāšu klāstu. Šodien tas vairs vienkārši nav iespējams. Ja mēs salīdzinām cilvēku vidējo mūža ilgumu, tad redzam, ka medicīnas sasniegumiem (ne tikai medicīnas) ir visnotaļ vērā ņemami rezultāti.
par cenu salīdzinājumu iedomājos – vai ir ņemta vērā valūtu attiecība. lata vērtība pirms 75 gadiem nav tā pati, kas tagad.
… Visa Latvija 2012. gada bija tikai 17 kinoteatri un 9 teatri… hmmm.. tiesham?
Jo mazāk latviešu, jo dārgāka/sliktāka dzīve :/
Vai Jūs tiešām uzskatāt, ka salīdzināt Latviju 1938.gadā un 2012. gadā ir korekti??? #bezsakarīgs_salīdzinājums
Ivar, neteicu, ka automātiski rindas pie ārstiem norāda, ka veselība sliktāka. Kā jau sākumā atzīmēju tā ir tikai viena no iespējamajām interpretācijām. Ceru, ka vismaz piekritīsi par to, ka pieminētie nebūt nav vienīgie faktori, kas šādu situāciju ir izraisījuši?!
Jautājums “Jautājumam” – kas tieši šajā salīdzinājumā ir bezsakarīgs?? (protams, ja ar bezsakarīgu domājam vienu un to pašu – piemēram bezsakarīgs izteikums būtu 18:juris” )
>Jautājums> Nez ko tavuprāt nozīmē korekts salīdzinājums?! Kādam tad viņam te vajadzēja būt??? Matemātiski aprēķinātam procentos pret 100 citiem pasaules rādītājiem?! Tad jau piem. salīdzināt cilvēka plaukstas nospiedumu bērnībā un vecumdienās arī “nav korekti”. Vajag aprēķināt plaukstas izmērus attiecībā pret visu ķermeni un korekti secināt par cik procentiem no ķermeņa kopējā laukuma plauksta ir kļuvusi lielāka/mazāka?
Arī pasaules ledāju platības salīdzināt kādreiz un šodien ir nekorekti?
Interesanti gan, vai būsim tik naivi, lai domātu, ka 1938.g., Ulmaņa režīma laikā, statistika bija objektīva 😀
vajadzēja vismaz vidējo algu ielkt, savādāk tām cenām nav nekāda nozīme…
Bet citādi interesanti, agrāk kinoteātri/ teātri bija vairāk, jo agrāk televizoru nebija. bet interesanti, ka mājlopi ir tik maz, taču eiropā cilvēku vairāk, vai patiesi neizdevīgi sanāk audzēt eksportam, ja ne pašiem? Cenas r- eiropā ir augstākas gaļai.
Paldies par sakarīgo ieskatu! Lieliski! Gribēju uzdot jautājumu – vai cenas tika salāgotas, vai arī ņēmāt, ka republikas sudraba lats ir tikpat vērtīgs, kā 2012. gada lats (lai tam vieglas smiltis)?
2,04 millioni? Arī tie, kuri Latviju pameta meklējot darbu?
Un kur ir algu salīdzinājums?
Dzemdībās un miršanas dati ir šokējoši….
Un ārējā parāda dati?
Paldies Lauri par labiem vārdiem!
Cenas nav “salāgotas”, bet tie faktiskie skaitļi no statistikas datiem.
Ārsti bija pieejami, jo pie viņiem gāja tikai slimie, nevis kurš katrs. Uzsākt slimības lapu, noslēgt, utt…, utt.. iedomātās slimības, profilakse, tiek atklāts tas, ko agrāk nevarēja, un simtiem citu iemeslu. “veselīga pārtika”, ha.
Cenas būtu lietderīgāk salīdzināt, piemēram, procentos no vidējās algas. Vēl būtu interesanti salīdzināt nodokļu slogu uzņēmējiem / strādājošiem / zemniekiem procentos no bruto ieņēmumiem.
Gribēju par “neloģisko” ārstu situāciju piebilst..
Tāda situācija daļēji veidojās no valsts izveidotās apmaksu kārtības. Ne gluži no ārstu un pacientu attiecības… Ārsts (pat ja ārstē bērnu) saņem par to algu, savkārt bērns ir atbrīvots no pac. iemaksām, tās sedz VOVA un ārstniecības iestādei šie pacienti ir noteikts skaits uz noteiktu procedūru/vizīšu skaitu (tāds kā budžets).
Līdz ar to veidojās problēmas!!! (Ja valsts nodrošinās normālu apmaksas sistēmu caur VOVA, tad rindu jautājumam vajadzētu izlīdzināties)
Latvija nav atguvusi neatkarību. Latvieši jau ilgi nav noteicēji savā zemē. Es neatzīstu 4. maija kliķi ar izvaroto satversmi.
+
Bezdarbnieki-pieskaitat tos, kuri nav vairs reģistrējušies + ārzemēs esošie.
+
Cilvēku it kā vairāk, bet latviešu mazāk – tas jau vien jumd pasaka priekšā, kas notiek.
+
Mostaties. Lasat visu, klausaties ik vienu, neticat nevienam, kamēr paši neesat par to pārliecinājušies.
Tēvzemei un brīvībai! Dievs svētī Latviju!
Sprīdīts
Paldies interesanti.
Taču pie cenām vajadzēja atšifrēt, vai starpkaru Latvijas cenas ir norādītas mūsdienu latos, vai toreizējos?
Ievēroju, ka imports un eksports 1938. gadā ir pilnīgi vienādi.
Kinoteātru skaits 17!? Kas par murgu!
Cik no jums būtu gatavi dzīvot 1938. gadā nevis šajā? 😀
Absolūtais mazākums, ja vispār kāds gribētu. 🙂
Piekrītu, ka dati par vidējo algu būtu interesanti. Šobrīd tā varētu būt kādas 10 reizes lielāka, nekā 1938. gadā.
Kāda gada latos salīdzināts eksports, imports un cenas? Ja tie ir absolūtie skaitļi, tad šādam salīdzinājumam ir miskastes vērtība…
Kas attiecas uz lauksaimniecību, tad vietām arī nav ievērota loģika. Piemēram, zirgi, kādā vispār sakarā?? Ja lika zirgus, tad bija jāliek arī traktori, jo tieši tā šie lopiņi tika izmantoti 38tajā. Tālāk, graudaugi, ja jau dod sējumu apjomu, tad jādod arī ievāktās ražas apjoms, man ir aizdomas, ka tas ir lielāks mūsdienās. Tāpat būtu gribējies arī kādu salīdzinājumu no mežsaimniecības nozares.
Jauks salīdzinājums, daudz ko pirmoreiz uzzināju, tieši salīdzinoši.
Neliela kritika: cenu, eksporta/importa salīdzinājumam pietrūka 38. gadu naudas pārrēķins pēc PPP vai naudas “vērtības”. Tāpat par kinoteātriem objektīvāku rezultātu dotu ekrānu skaits.
Roland!
Miskastes vērtība ir tam, ka Tu māki tikai pļurstēt un kritizēt!
Pamēģini pats nelielā infografikā aptvert visas valsts salīdzinājumu.
īkumainība neļauj saskatīt kopskatu.
Latu izteiksmes vajadzēja pielīdzināt sudraba vai zelta cenai, un tad salīdzināt cenas. DOmāju ka 36. gada lata pirktspēja bija krietni lielāka.
Ļoti interesanti skaitļi. Cik tad toreiz bija policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu? Un cik bija ierēdņu? Cik bija ministru algas, un strādnieku algas. Daudz kas būtu interesanti salīdzināt.
Domāju, ka tad ministru algas proporcināli pret valstī vidējo bija daudz daudz lielākas kā tagad. Ierēdņu gan bija mazāk.
Par vidējo algu nepateikšu, bet gada meitas alga 1938.gadā bija 300 Ls gadā jeb 25 Ls mēnesī, bet gada puiša alga 400- 420 Ls gadā jeb 33- 35 Ls mēnesī.
Avots “Mazsalacas pagasta hronika”
Protams, ka Ulmaņlaikos un vispār senākos laikos cilvēki dzīvoja pieticīgāk nekā mūsdienās (ievērojiet algu atšķirību pa dzimumiem):
Kvalificēti strādnieki Rīgā 5.30Ls/dienā
Kvalificētas strādnieces Rīgā 2.90Ls/dienā
Nekvalificēti strādnieki laukos 3.45Ls/dienā
Nekvalificētas strādnieces laukos 1.90Ls/dienā
(Avots: http://www.csb.gov.lv/dati/algas-tema-32575.html, 1938.g.)
Par to spriedelēšanu par it kā milzīgo lata pirktspēju – pirktspēju nosaka, kādas preces un pakalpojumus varēja nopirkt par valūtas vienību, bet vēl svarīgāk, cik daudz var nopirkt par stundā sapelnīto, t.i. vai maizes kukuļa dēļ jāstrādā dažas minūtes kā mūsdienās vai vairākas stundas (kā senatnē).
Interesanti, ka nebija tāda bezdarba, JO NEBIJA Sociālo programmu.
Sociālās programmas RADA Sociālās problēmas.