Avots: www.flickr.com/photos/boydjones/with/3347430314
Ar rakstu par smilšu vētrām NeoGeo iesāk jaunu rakstu sēriju, kuros aprakstīs visas interesantākās pasaules dabas parādības. Kā neatņemama šo rakstu sastāvdaļa būs video klipi, kas ļaus uzskatāmāk atainot katru no dabas parādībām.
Tātad sākam ar smilšu vētrām!
Smilšu jeb putekļu vētra ir dabas parādība, kuru Latvijā praktiski nevar novērot. Dažkārt novērojamo putekļu pūšanu pa Latvijas pilsētu nenotīrītām ielām vai pludmales sauso smilšu nelielas vērpetes brāzmaina vēja brīžos, nevar salīdzināt ar īstu un spēcīgu smilšu vētru.
Kas ir smilšu vētra?
Kā un kur tā rodas?
Kādu postu tā nodara?
Kā pret to cīnīties?
• Smilšu vētras pārsvarā notiek tuksnešu un pustuksnešu reģionos Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Dažkārt smilšu vētras notiek arī stepju un mežastepju reģionos.
• Smilšu vētra rodas, kad spēcīga vēja plūsma un brāzmas atrauj no zemes virsmas nelielas tās daļiņas. To veicina zemes virskārtas pārliekais sausums un spēcīgais vējš.
• Atkarībā no zemes virskārtas mehāniskā sastāva un tās mitruma ir nepieciešams ap 10 m/s un spēcīgāks vējš, lai sāktos smilšu vētra.
• Smilšu vētras var pārvietot milzīgu daudzumu smilšu un putekļu. Tās pārvietojas kā milzīga blīva siena līdz pat 1,6 km augstumā. Atkarībā no augsnes krāsas arī smilšu vētra iegūst līdzīgu toni – pelēku, dzeltenīgu vai sarkanīgu.
• Smilšu vētras laikā strauji samazinās redzamība. Gaišā dienas laikā dažu minūšu laikā var iestāties pilnīga nakts. Videoklipā var redzēt smilšu vētras izraisītu „nakti„ militārā bāzē Irākā 2005. gadā.
• Pēdējo 50 gadu laikā smilšu vētru skaits Sahāras tuksnesī, kas ir viena no lielākām smilšu vētru rašanās vietām pasaulē, ir pieaudzis 10 reizes. Dažkārt putekļi no šīm smilšu vētrām tiek pārnesti pāri Atlantijas okeānam (> 7 000 km).
• Smilšu vētras pārsvarā rada negatīvu efektu (auglīgo augšņu erozija, lauksaimniecības augu postījumi, redzamības samazināšanās avio un auto transportā, veselības traucējumi), tomēr tās dod arī pozitīvu rezultātu (nosēdušies minerālie putekļi no Sahāras ir mēslojums Amerikas kultūraugiem, Atlantijas okeānā iekrītošie putekļi papildina nepieciešamo dzelzs daudzumu ūdenī).
• Ar smilšu vētrām daļēji var cīnīties, stādot vēja aizsargjoslas, ievērojot pareizu augu seku un augsnes apstrādi.
Nav brīnums, ka 525. gadā pirms mūsu ēras Sahāras tuksnesī smilšu vētras laikā gāja bojā Persijas cara Kambiza 50 000 vīru karaspēks. Ieputināja smiltīs, radīja bailes un paniku, pazudināja.
Kaut jums nekad nav jāiebrauc tādā smilšu vētrā, kas notika 2007. gadā Austrālijā!
Interesants raksts! Cik ilgā laikā parasti šīs vētras beidzas?
Atbilde M.
Smilšu vētras var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.
Tā 1934. gadā ASV Lielo līdzenumu stepēs smilšu vētra ilga 3 dienas (9.- 11. maijs).
Cik platas mēdz būt šīs te smilšu joslas?
Atbilde Dacei.
Smilšu vētras platumu (laukumu) nosaka klimatiskie apstākļi (vējš, augsnes sausums)un apkārtnes reljefs. Sahāras tuksnesī mēdz būt pat smilšu vētras, kuru platums sasniedz pat 1000 km.
Un cik bieži parasti tas notiek? Video materiālos izskatās, ka vietējie šo parādību uztver bez stresa. Man būtu cita reakcija. 🙂
Atbilde M.
Piemēram, Āfrikas valstī Mauritānija, kas atrodas Rietumsahārā, smilšu vētras notiek 80 reizes gadā.
Cik bieza nosēdumu kārta veidojas smilšu vētru laikā?
Atbilde klaidonim33.
Atkarībā no smilšu vētras jaudas un konkrētās situācijas, var tikt gan pārvietotas veselas kāpas daudzu metru augstumā, gan notikt tikai putekļu nosēdumi attālinātās teritorijās.
šis ir labs rakstins un video tiesi laika!
Rakstsļoti interesants, par šo dabas parādību līdz šim nebija nekādu zināšanu.
Es iedomājos par tiem video redzamajiem braucējiem, kas drosmīgi brauc iekšā smilšu mākonī… Cik saprātīgi tas ir? Auto gaisa filtram vajadzētu izbeigties ātri vien, ne?
sausmigi,cik ilgas parasti ir sis smilsu vilnis
M komentē:
03.11.2010 pulkst. 11:32(#)
Un cik bieži parasti tas notiek? Video materiālos izskatās, ka vietējie šo parādību uztver bez stresa. Man būtu cita reakcija.
========
Dzīvoju Khartūmā. Smilšu vētras pēc būtības ir vienkārši spēcīgs vējš, vētra, kura skrien pāri paceļot putekļus. Tas arī viss. Pa gabalu izskatās iebiedējoši, bet īstenībā tas nav nekas. Karstajā laikā man labāk patīk dienas, kad vētra saceļ putekļus, jo tad tie piesedz nenormāli karsto sauli. Tuksneša klajumos vējam ir kur ieskrieties.
kuros gadalaikos pastiprināti notiek šī paradība
Atbilde es.
Smilšu vētras rašanās pat nav saistāma ar kādu konkrētu gadalaiku. Galvenie priekšnosacījumi ir sausums un vējš.
kapēc smilšu vētras notiek aizvien biežāk un tās ir spēcīgākas?
Atbilde beātei.
Smilšu vētru skaits pieaug, jo vairāk rodās tie apstākļi, kas rada smilšu vētru:
1) palielinās vēja ātrums;
2) biežāk sastopamas atbilstošas augsnes – sausas un neaizsargātas.
Šos minētos faktorus rada nepārdomāta cilvēku saimnieciskā darbība un klimata izmaiņas.
Kurā Latvijas reģionā ir iespējama vēja erozija, kādi faktori var veicināt tās rašanos?
Atbilde Ivai.
Vēja erozija nav Latvijas nopietnākā problēma, tomēr tā ir vietām iespējama uzartās bez veģetācijas esošās lauksaimniecības platībās sausā gadalaikā, kur augsnēs ir liels smilšu un putekļu daudzums. Latvijā erozija ir novērojama arī kūdras augsnēs.
Augsnes vēja eroziju sekmē:
• Lieli vienlaidus lauku masīvi (lauku lielumam nevajadzētu
pārsniegt 25-60 ha);
• Teritorijas bez mežiem (vēlams, lai vismaz 1/3 teritorijas
būtu klāta ar mežu).
Šādas apdraudētas vietas visvairāk ir iespējamas smilšu augsnēs Zemgalē.
Vēja erozijas ietekme ir novērojama arī atsevišķos smilšainos Baltijas jūras krasta un Rīgas jūras līča posmos.
Pēc izlasītā raksta noprotu, ka, piemēram, nosaukums “Baltās vētras” ir radies tādēļ, ka smilšu vētrā ir baltas smiltis?
kuras ir bijušas lielākās smilšu vētras? Kura ir pēdējā nopietnākā?
kāpēc smilšu vētras nogalina cilvēku?