Somālijas pirāti

Kuģi “Faina” sagrābušie Somālijas pirāti.
Avots: http://www.flickr.com/photos/worldfrank

Somālija ir valsts Āfrikas austrumos un, visticamāk, mēs neko par šo valsti nezinām. Iespējams, mums ir tikai viena asociācija, dzirdot vārdu Somālija, un tā ir – Somālijas pirāti. Tāpēc NeoGeo.lv mēģina informēt jūs par 21. gadsimta pirātisma fenomenu – Somālijas pirātiem.

Pirātisma zelta laiki bija antīkajā pasaulē un viduslaikos, kad šāda jūras laupīšana bija neatņemama dzīves sastāvdaļa un iztikas avots daudzām tautām.

Kāpēc mūsdienās tieši Somālijā tik plaši atdzima šāds jūras laupīšanas veids?

Daži galvenie fakti par Somāliju:


Pilsoņu kari un sausuma izraisīts milzīgs bads 20. gadsimta 90.gados noveda jau tā nabadzīgo Āfrikas valsti līdz pilnīgam haosam.
• Mūsdienās vienotas Somālijas valsts faktiski vairs nav, tā ir pilsoņu karu un separātistu sadalīta:
– valdība pārvalda tikai nelielu teritoriju ap galvaspilsētu Mogadišo;
– valsts ziemeļrietumos izveidojusies sevi par neatkarīgu valsti pasludinājusī teritorija – Somalilenda;
– valsts ziemeļaustrumos izveidojies autonomais rajons Puntlenda, kas ir pasludinājis neitralitāti Somālijas valdībai;
– valsts vidienē esošā teritorija Galmuduga pasludināja savu neatkarību, bet vēlāk noteica sev autonomiju;
– valsts centrālajos un dienvidu rajonos izveidojusies „Islāma tiesas savienība”, kurā nemitīgo ķildu dēļ notiek nepārtrauktas bruņotas sadursmes;
– paši valsts dienvidi ir nonākuši radikālo islāmistu „Aš- šabad” kontrolē, kas sadarbojas ar „Al-Qaeda” un Jemenas islāma ekstrēmistiem;
– ļoti daudzās teritorijās vispār nav nekādas centralizētas varas un visa teikšana ir vietējo cilšu vadītājiem.

Somālijas karte

Somālijas karte
Somālijas karte.
Avots: en.wikipedia.org

• Somālija ir 45. pasaules lielākā pasaules valsts – 624,3 tūkstoši km² (10 reizes lielāka par Latviju). 90% Somālijas teritorijas ir pustuksneši un sausas savannas. Aramzeme aizņem tikai 1,6% teritorijas. Mežu faktiski nav. Lielā sausuma un nabadzīgo augšņu dēļ lauksaimniecībā galvenā nodarbošanās ir klejotāju lopkopība.
• Vidējā gaisa temperatūra vasarā +30°, bet ziemā +15°. Tikai divas upes sezonas laikā valstī pilnībā neizžūst.
• Dabas izrakteņu resursi ir maz izpētīti. Nelielos apjomos iegūst ģipsi, vārāmo sāli, dzelzs rūdu. Ir atrastas, bet nav apgūtas naftas un gāzes iegulas, ka arī titāna rūdas atradnes.
• Somālija ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Pēc Somālijas centrālās bankas datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz 1 iedzīvotāju 2010. gadā bija 333 USD (Latvijas IKP – 14 500 USD). 73% iedzīvotāju Somālijā pārtiek ar mazāk kā 2 USD dienā.
• Iedzīvotāju skaits Somālijā ir ap 9,8 miljoniem un 80% darbaspējīgo nodarbojas ar klejotāju lopkopību. Sezonālais bezdarbs sasniedz 95%.
• Vidējais mūža ilgums vīriešiem – 36 gadi, sievietēm – 37 gadi.
• Ap 10% iedzīvotāju māk lasīt un rakstīt, pārējie – analfabēti.
• Izmantojot haosu valstī, Somālijas ūdeņos ar nelegālo zvejniecību sāka nodarboties citu valstu zvejnieki, tādējādi noplicinot Somālijas zvejnieku lomus.

Tāda ir 21. gadsimta Somālija. Drausmīgi nabadzīga, izmisusi un bruņota zeme. Un blakus Adenas līcis, pa kuru uz Sarkano jūru un tālāk uz Suecas kanālu ik gadu dodas tūkstošiem kuģu. Tepat arī Arābijas jūra un plašais Indijas okeāns. Ik gadu desmitiem tūkstošu visas pasaules kuģu, kas piekrauti ar pārtiku, tehniku, naftu un dažādām precēm, kuģo gar Somālijas piekrasti.

Un iztikas meklējumos somālieši kļūst par pirātiem…
Zvejas laivas pārtop par pirātu laivām, zvejas tīklus nomaina Kalašņikova automāti…

Masveida pirātisms Somālijas piekrastē sākās 21. gadsimta sākumā. Ja 2005. gadā pirātiskie uzbrukumi notika tikai atsevišķās vietās un tikai līdz 165 jūras jūdžu (ap 300 km) attālumam no piekrastes, tad 2010. gadā pirātu uzbrukumi jau notika 1 100 jūras jūdžu (ap 2 000 km) attālumā no Somālijas krastiem.

Somālijas pirātisma ekspansija

Somālijas pirātisma ekspansija
Avots: http://news.bbc.co.uk

Lielākā daļa Somālijas pirātu ir Puntlendas reģiona iedzīvotāji 20 – 35 gadu vecumā.

Pirātus var iedalīt 3 grupās:
– bijušie zvejnieki, kas labi pārzina apkārtnes jūras un māk vadīt laivas un kuterus;
– bijušās militārpersonas, kam ir kauju pieredze;
– izglītotāki cilvēki, kas pārzina moderno tehniku – GPS, jūras navigācijas iekārtas, sakaru tehniku.

Tiek uzskatīts, ka galveno Somālijas pirātisma kodolu veido 5 ietekmīgākās pirātu bandas, kuru sastāvā ir ap 1000 pirātu. Ir arī citas nelielas un mazāk organizētas pirātu vienības.

Katrai no 5 galvenajām Somālijas pirātu bandām ir sava specializācija. Vieni sagrābj zvejas kuģus un nelielos kravas kuģus tuvāk piekrastei, citi – veic sarežģītākas kuģu sagrābšanas operācijas tālu Indijas okeānā.

Kādā veidā pirāti veic kuģu sagrābšanu?


Pirātiskie uzbrukumi parasti notiek dienas gaišajā laikā, īpaši rīta pusē. Ja ir kuģošanai nelabvēlīgi laika apstākļi (liela viļņošanās, negaiss, migla, spēcīgs lietus), pirātu uzbrukumu nebūs.


Parasti divas vai vairākas pirātu ātrgaitas motorlaivas, kuru ātrums ir virs 25 mezgliem (ap 45 km/h), pēkšņi tuvojas kuģim un apstāj to no visām pusēm. Draudot ar ieročiem (automātiskie ieroči, granātmetēji) vai kuģa uzspridzināšanu, pirāti piespiež kuģim samazināt gaitu un, izmantojot vieglas virvju kāpnes, pirāti nokļūst uz kuģa klāja. Nepakļaušanās gadījumā pirāti draud uzspridzināt un nogremdēt kuģi. Nokļūstot uz kuģa, pirāti pārņem kontroli pār kuģi. Kuģi vai nu izlaupa vai tiek pieprasīta izpirkuma maksa.

Vērienīgāku operāciju gadījumos pirāti iepriekš sagrābj tā saucamos „mātes kuģus” – zvejnieku kuģus vai nelielus kravas kuģus. „Mātes kuģi” nepieciešami kā bāzes kuģi, uz kuriem novietot papildus kaujiniekus, mazāka izmēra motorlaivas, ieročus, pārtiku un ūdeni.
Šāds „mātes kuģis” dodas okeānā pat 1 500 – 2 000 km no Somālijas krastiem. Un gaida….

Vientuļš zvejas kuģis tālu okeānā ir arī mazāk aizdomīgs. Noskatot iespējamo pirātu upuri, no „mātes kuģa” tiek nolaistas ūdenī vairākas pirātu motorlaivas, kas dodas uzbrukumā. Katrā laivā ir apmēram 6 – 10 pirāti.

Ne katrs pirātu uzbrukums ir veiksmīgs. No zināmās statistikas var secināt, ka pirātu uzbrukumi gūst panākumus tikai apmēram 20% gadījumos. Jūrniekiem, kas kuģo pirātu apdraudētos reģionos, ir izstrādāti speciāli kuģošanas noteikumi, lai samazinātu pirātu uzbrukumu risku, kā arī instrukcijas, kā rīkoties, ja kuģi jau ir sagrābuši pirāti.

Puntlenda, kura ir Somālijas pirātisma galvenais reģions, gūst vērā ņemamus ienākumus no pirātisma. Puntlendā ir daudz piejūras ciemu un pilsētu, kas nodrošina pirātu darbību. Pirātu apgāde un atpūtas nodrošināšana, bruņojuma un munīcijas iegāde, laivu remonts, laupījumu uzskaite un sadale – tāds ir daudzu Somālijas piejūras ciemu un pilsētu pašreizējās funkcijas.

Kā uzskatāmu piemēru Somālijas pirātu bāzes pilsētai var minēt Abo pilsētu Arābijas jūras Adenas līča krastā.

Puntlendas ieņēmumi no pirātisma veido ievērojamu daļu no kopējiem šīs teritorijas ieņēmumiem.Parastā izpirkuma maksa, ko pirāti pieprasa par sagrābto kuģi ir 300 000 – 1 500 000 USD apmērā. Bieži vien kuģu apdrošinātāji un kuģu kompānijas samaksā šis summas. Dažkārt pirāti vienkārši izlaupa kuģa kravu.

Pēc ekspertu novērtējuma Puntlande pēdējos gadus no pirātu darbības gūst 50 – 200 miljonu USD ieņēmumus. Jāatzīmē, ka vidējie ikgadējie lauksaimniecības ieņēmumi Puntlandē ir ap 20 miljoniem USD.

Zīmīgi ir tas, ka Somālijas pirāti mēģina, cik vien iespējams, izvairīties no kuģu apkalpju slepkavībām. Somālijas pirāti apzinās, ka cietsirdīga izturēšanās pret kuģu apkalpi un slepkavības, vērsīsies pret viņiem ar analoģiskām represijām.

Pirātiskie uzbrukumi kuģiem nenotiek tikai Somālijas krastu tuvumā. To uzskatāmi apstiprina Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization) radītā Pasaules pirātisma karte, kurā ir atzīmēti visi pirātu uzbrukumi kopš 2005. gada.

Tagad, izmantojot šo karti, jūs varat sekot līdzi visas pasaules pirātu darbībai – uzbrukumu mēģinājumiem, sagrābtiem kuģiem un arī aizdomīgiem kuģiem, kurus norāda jūras braucēji.

Tomēr Somālija pirāti arvien ir dominējošie mūsdienu jūras pirāti pasaulē.
To apstiprina arī 2010. gada pasaules pirātisma statistika:
• Kopā sagrābti 53 kuģi, no tiem 49 – Somālijas pirāti.
• Kopā bijuši 445 pirātu uzbrukumi, t.i., par 10% vairāk nekā 2009. gadā.

Līdz šim pasaules valstu civilā un militārā rīcība nav spējusi jūtami ierobežot Somālijas pirātu darbību. Pirātu karogs „Jautrais Rodžers” turpina plīvot Somālijas krastos….

Ziņas izveidotas 498

8 komentāri par “Somālijas pirāti

  1. Starptautiskās Jūras organizācijas kartē nav atzīmēts 2009.gada jūlija beigās notikušais uzbrukums kuģim, kas veda kokmateriālus (it kā) uz Alžīriju.

  2. Cik zel tomer ka somalijas valsts neko nedara lai vinji kaut ko citu dariitu. ok vinji bus nabgaaki, un paliks tik pat nabadziigi ka citi bet doties piratismu izskaudis

  3. Kas tad apkaros ja nav valstiskuma, bet es ar nesaprotu rietumus, ja sūdu Lībijā iet karot tad te varētu iegūt reālas kolonis 21 gadsimtā.
    Kurlandieši savā laikā okupēju Gambiju, bet nu tepat dažu iemeslu dēļ netika doti atbalsti un tie kas tur bija pameta to vietu. Bet tagad ir citi laiki un mierīgi var iebrukt un okupēt kādu paprāvu teritoriju, ja jau tur ir nafta, gāze, metāls un pat titāns kas ir pielīdzināms zelta vērtībai. O letiņiem kur jāiet ir karot, nevis skriet kur citur tēlojot baigos sabiedrotos. Tagad tik vaig izvērtēt pareizo teritoriju un aidā. Nu bet tas tā mana filizofija tikai, bet ja nopietni tad viņi tik būtu ieguvēji jo tak dotu pārtiku un atīstību un lēts darba spēks. Bet tak esat mīkstie, sēdēsit un kauksiet cik dirsīga dzīve. Bet citiem ir dirsīgāk un re ko šie dara.

  4. ļoti interesants raksts.. nesen redzēju raidījumu par kādu Eiropiešu žurnālistu, kurš viens pats dodas uz Somāliju, stāsta par cilvēkiem, pilsoņu kara pretiniekiem un intervē vienu no pirātiem.. Mums tiešām jājūtas laimīgiem

  5. Nuji man vienalga mīļākā valsts ir somālija un viens jautāja kas ir puntlenda ir somālijas reğijons bet tur arī bija minēts somalijas valdība parvalda nelielu platību ap mogadīšao tas liecina ka burtiski ar somāliju nekāda sakara ar somāliju nav vienīgas ka tas ir valsts somālijas reğionā

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu