SOS

SOS ir starptautiski atzīts briesmu signāls Morzes kodā, ko izmanto telegrāfa un radiosakaros.
Signālu veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm (• • • — — — • • •).

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/3/38/SOS.ogg
SOS signāls

Morzes kods, kuru sauc arī par Morzes alfabētu, ir metode, ar kuru kodē un pārraida burtus, ciparus un pieturzīmes, izmantojot speciālas garu un īsu signālu sekvences jeb tā saucamās svītras un punktus.
Vienas svītras ilgums vienāds ar trīs punktu kopējo ilgumu. Atstarpe starp vienā burtā ietilpstošām signālu sekvencēm vienāda ar viena punkta ilgumu. Atstarpe starp diviem burtiem vienāda ar vienas svītras (3 punktu) ilgumu. Atstarpe starp vārdiem vienāda ar 7 punktu ilgumu.

1838. gadā amerikāņu izgudrotājs un mākslinieks Semjuels Morze (angliski: Samuel Finley Breese Morse) (1791 – 1872) izgudroja sistēmu, kā pārraidīt burtus, ciparus un pieturzīmes, izmantojot punktus un svītas. Pēc S.Morzes domām, šāda kodēta teksta pārraide būtu noderīga telegrāfos.

Datu pārraidi varēja veikt ar elektromagnētisko pārraides atslēgu, kuru S.Morze izgudroja 1836. gadā.

1844. gadā tika uzbūvēta un veiksmīgi sāka darboties pirmā telegrāfa līnija 40 km garumā no Vašingtonas līdz Baltimorai, kurā sakaru pārraide notika, izmantojot Morzes kodu. 19. gadsimta vidū jau desmitiem pasaules valstu sāka izmantot Morzes kodu telegrāfa līnijās dzelzceļu, banku, pasta un avīžu vajadzībām.
Kopā ar S.Morzi ieguldījumu kodētu tekstu pārraidē veica arī amerikāņu izgudrotājs Alfrēds Veils (angliski: Alfred Vail) (1807 – 1859) un vācu rakstnieks, žurnālists Fridrihs Gerke (vāciski: Friedrich Clemens Gerke) (1801 – 1888).

Līdz ar to, ka 19. gadsimta otrajā pusē Morzes kodu sāka plaši lietot transporta sakaros un tika izgudrots arī radio, radās doma, ka ir nepieciešams ieviest kādu kopēju visiem saprotamu briesmu signālu, ar kuru varētu visus informēt par kādu nelaimi.

Vēl pirms tā, kad 19. gadsimta beigās izgudroja radio, uz daudziem kuģiem jau tika pielietoti daudzi un dažādi vizuālie un audiosignāli, kuri ziņoja par briesmām.Tie bija:
• speciāli karogi;
• signālugunis;
• zvana skaņas.

Pastāvēja konkurence starp radiokompānijām, piemēram, „Marconi International Marine Communication Company” un „Telefunken”, par to kāds varētu būt universālais briesmu signāls. Tāpat šķērslis vienoties bija dažādu valstu nacionālās nesaskaņas.

Tā kā nebija kopējas vienošanās par briesmu signālu, tad katra radiokompānija sāka ieviest savu nelaimes brīdinājuma signālu.
Tā „Marconi International Marine Communication Company” 1904. gada janvārī noteica, ka nelaimes brīdinājuma signāls ir CQD ( – • – • – – • – – • • ). Jūrnieki šo signālu tulkoja kā: „Come Quick, Danger”.

1906. gadā Berlīnē notika 2. Starptautiskā radiotelegrāfu konference. Tajā piedalījās 25 pasaules valstis, tai skaitā Lielbritānija, Vācija, Krievija, ASV, Japāna un Francija.
Konferences galvenais jautājums bija vienoties par kopējo starptautisko briesmu signālu. „Marconi International Marine Communication Company” uzstāja, ka visiem būtu jālieto CQD. Amerikāņi tam strikti iebilda, jo šo signālu var sajaukt ar signālu CQ, kurš ir kopējās izsaukšanas signāls. Konferences dalībnieki atbalstīja amerikāņu viedokli, ka CQD nav derīgs kopējam briesmu signālam.
Konferences laikā tika izskatīti vairāki piedāvātie varianti kopējam briesmu signālam, taču visi tie tika noraidīti.
Tomēr diskusiju rezultātā konferences dalībnieki pievērsa uzmanību vienam vācu koncerna „Telefunken” piedāvātajam risinājumam, kurā tika piedāvāts izmantot daudzkārt atkārtojošos simetrisku Morzes koda burtu kombināciju SOS ( . . . – – – . . . ). To bija ļoti viegli atcerēties, un tas ievērojami atšķīrās no visiem citiem Morzes koda ziņojumu tekstiem.
Tieši šo signālu ( . . . – – – . . . ) jeb SOS 1906. gadā izvēlējās par starptautisko briesmu signālu.

Sākotnēji SOS signālam netika apstiprināts nekāds oficiāls tulkojums šo burtu nozīmei. Gadiem ritot un šo briesmu signālu aizvien plašāk ieviešot starptautiskajā praksē, tam tika izdomāti dažādi tulkojumi. Piemēram, „Save Our Ship” (glābiet mūsu kuģi), „Save Our Spirits” (glābiet mūsu dvēseles), „Swim Or Sink” (peldēt vai grimt) vai „Stop Other Signals” (pārtraukt citus signālus). Krievu jūrnieki to tulkoja kā „Спасите От Смерти” (glābiet no nāves).

Tādējādi 1906. gada 3. novembrī Berlīnē notikušajā 2. Starptautiskajā radiotelegrāfu konferencē oficiāli tika pieņemts starptautiskais briesmu signāls SOS (. . . – – – . . . ). Visas valstis, kuras parakstīja šo konvenciju, apņēmās šo briesmu signālu lietot uz visiem kuģiem. Citu briesmu signālu lietošana ar šo brīdi bija jāpārtrauc.

Eksistē maldīgs pieņēmums, ka SOS signāls pirmo reizi ticis lietots, grimstot „Titānikam” 1912. gada 15. aprīlī. Tā tas nav. „Titānika” SOS briesmu signāls bija vismaz astotais pēc kārtas.
Pirmais oficiāli apstiprinātais SOS signāla pielietojums pasaulē ir reģistrēts 1909. gada 11. augustā, kad amerikāņu kuģis „Arapahoe” kļuva nevadāms un sāka dreifēt pie ASV krastiem. Kuģim tika sniegta palīdzība.

Vairāk nekā 100 gadus SOS signāls ir glābis nesaskaitāmu daudzumu cilvēku visā pasaulē. Taču tehnoloģijas mainās un arī SOS signāla pielietojums mūsdienās būtiski samazinās.
20. gadsimta beigās pasaules jūrās un kuģniecībā tika ieviesta automatizētā briesmu izziņošanas sistēma Global Maritime Distress and Safety System (GMDSS).

Starptautiskais balss signāls briesmu izziņošanai radio un telefona sakaros ir pieņemts „Mayday”. To izmanto tikai situācijās, kad ir tiešas briesmas cilvēku dzīvībām. Signālu atkārto 3 reizes pēc kārtas: ”Mayday, Mayday, Mayday”, kas tiek darīts tāpēc, lai to nesajauktu ar kādu citu līdzīgu frāzi.
Lai arī „Mayday” tulkojumā no angļu valodas varētu nozīmēt „maija diena”, taču tā ir tikai fonētiska līdzība. Vārda izcelsme ir saistīta ar franču valodā esošās saīsinātās frāzes m’aider (palīdziet man) fonētisku kropļojumu.

SOS signāla praktiskā funkcija pasaulē samazinās, taču vārdu SOS vairs nekad nevarēs izdzēst no cilvēku vārdu krājuma.