2012. gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredzēja mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Apkopotie rezultāti no visiem 1035 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un ārzemēs liecina, ka vēlētāji pārliecinoši noraida divvalodību Latvijā!
Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai PAR nobalsojuši 24,9% vai 273 347 vēlētāju, bet PRET – 74,8% vai 821 722 vēlētāju. Savukārt 0,3% vai 3 524 vēlētāju zīmes bija nederīgas.
Referendumā piedalījās pēdējā laika rekordliels vēlētāju skaits – 1 098 921 Latvijas pilsoņu jeb 71,12% no balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Referenduma rezultāti pa Latvijas novadiem un lielajām pilsētām ir ļoti atšķirīgi. Rezultātu diapazons ir no gandrīz absolūta divvalodības nolieguma līdz ļoti pārliecinošam divvalodības pārsvaram.
Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem, kur bija vislielākā vēlētāju pretestība divvalodībai:
1. Alsungas novads (Kurzeme) – 0,5% par divvalodību;
2. Dundagas novads (Kurzeme) – 0,7%;
3. Pārgaujas novads (Vidzeme) – 0,7%;
4. Nīcas novads (Kurzeme) – 0,8%;
5. Mērsraga novads (Kurzeme) – 0,9%.
Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem un lielajām pilsētām, kur bija vislielākais vēlētāju atbalsts divvalodībai:
1. Zilupes novads (Latgale) – 90,3% par divvalodību;
2. Daugavpils (Latgale) – 85,1%;
3. Daugavpils novads (Latgale) – 65,6%;
4. Krāslavas novads (Latgale) – 61,4%;
5. Rēzekne (Latgale) – 60,3%.
| PAR | PRET | Nederīgas | Balsotāju kopskaits | % PAR krievu valodu kā otro valsts valodu no referendumā piedalījušos skaita | |
|---|---|---|---|---|---|
| Latvija | |||||
| Rīga | |||||
| Jūrmala | |||||
| Valmiera | |||||
| Ādažu novads | |||||
| Alojas novads | |||||
| Alūksnes novads | |||||
| Amatas novads | |||||
| Apes novads | |||||
| Babītes novads | |||||
| Baldones novads | |||||
| Beverīnas novads | |||||
| Burtnieku novads | |||||
| Carnikavas novads | |||||
| Cēsu novads | |||||
| Cesvaines novads | |||||
| Ērgļu novads | |||||
| Garkalnes novads | |||||
| Gulbenes novads | |||||
| Ikšķiles novads | |||||
| Inčukalna novads | |||||
| Jaunpiebalgas novads | |||||
| Ķeguma novads | |||||
| Ķekavas novads | |||||
| Kocēnu novads | |||||
| Krimuldas novads | |||||
| Lielvārdes novads | |||||
| Līgatnes novads | |||||
| Limbažu novads | |||||
| Lubānas novads | |||||
| Madonas novads | |||||
| Mālpils novads | |||||
| Mārupes novads | |||||
| Mazsalacas novads | |||||
| Naukšēnu novads | |||||
| Ogres novads | |||||
| Olaines novads | |||||
| Pārgaujas novads | |||||
| Priekuļu novads | |||||
| Raunas novads | |||||
| Ropažu novads | |||||
| Rūjienas novads | |||||
| Salacgrīvas novads | |||||
| Salaspils novads | |||||
| Saulkrastu novads | |||||
| Sējas novads | |||||
| Siguldas novads | |||||
| Smiltenes novads | |||||
| Stopiņu novads | |||||
| Strenču novads | |||||
| Valkas novads | |||||
| Varakļānu novads | |||||
| Vecpiebalgas novads | |||||
| Daugavpils | |||||
| Rēzekne | |||||
| Aglonas novads | |||||
| Baltinavas novads | |||||
| Balvu novads | |||||
| Ciblas novads | |||||
| Dagdas novads | |||||
| Daugavpils novads | |||||
| Ilūkstes novads | |||||
| Kārsavas novads | |||||
| Krāslavas novads | |||||
| Līvānu novads | |||||
| Ludzas novads | |||||
| Preiļu novads | |||||
| Rēzeknes novads | |||||
| Riebiņu novads | |||||
| Rugāju novads | |||||
| Vārkavas novads | |||||
| Viļakas novads | |||||
| Viļānu novads | |||||
| Zilupes novads | |||||
| Liepāja | |||||
| Ventspils | |||||
| Aizputes novads | |||||
| Alsungas novads | |||||
| Brocēnu novads | |||||
| Dundagas novads | |||||
| Durbes novads | |||||
| Grobiņas novads | |||||
| Kuldīgas novads | |||||
| Mērsraga novads | |||||
| Nīcas novads | |||||
| Pāvilostas novads | |||||
| Priekules novads | |||||
| Rojas novads | |||||
| Rucavas novads | |||||
| Saldus novads | |||||
| Skrundas novads | |||||
| Talsu novads | |||||
| Vaiņodes novads | |||||
| Ventspils novads | |||||
| Jēkabpils | |||||
| Jelgava | |||||
| Aizkraukles novads | |||||
| Aknīstes novads | |||||
| Auces novads | |||||
| Bauskas novads | |||||
| Dobeles novads | |||||
| Engures novads | |||||
| Iecavas novads | |||||
| Jaunjelgavas novads | |||||
| Jaunpils novads | |||||
| Jēkabpils novads | |||||
| Jelgavas novads | |||||
| Kandavas novads | |||||
| Kokneses novads | |||||
| Krustpils novads | |||||
| Neretas novads | |||||
| Ozolnieku novads | |||||
| Pļaviņu novads | |||||
| Rundāles novads | |||||
| Salas novads | |||||
| Skrīveru novads | |||||
| Tērvetes novads | |||||
| Tukuma novads | |||||
| Vecumnieku novads | |||||
| Viesītes novads | |||||
| Ārzemes |
Referenduma rezultātu diapazons pa Latvijas kultūrvēsturiskiem novadiem
Vidzemē balsošanas apgabalā:
• vismazāk PAR ir Pārgaujas novadā – 0,7%;
• visvairāk PAR ir Olaines novadā – 41,4%.
Latgales balsošanas apgabalā:
• vismazāk PAR ir Rugāju novadā – 5,4%;
• visvairāk PAR ir Zilupes novadā – 90,3%.
Kurzemes balsošanas apgabalā:
• vismazāk PAR ir Alsungas novadā – 0,5%;
• visvairāk PAR ir Liepājā un Ventspilī – 20,0%.
Zemgales balsošanas apgabalā:
• vismazāk PAR ir Kandavas novadā – 1,5%;
• visvairāk PAR ir Jēkabpilī – 27,9%.
Ļoti liela bija arī Latvijas pilsoņu aktivitāte ārzemēs, kur kopā nobalsoja 39763 vēlētāju.
Ārzemju vēlētāju balsu sadalījums:
• PAR divvalodību – 20,6% vai 8 163 vēlētāji;
• PRET divvalodību – 79,2% vai 31 461 vēlētāji.
TOP 5 vietām, kur nobalsoja vislielākais Latvijas pilsoņu skaits:
1. Londona (Lielbritānija) – 5086 vēlētāji (PAR – 30,7%, PRET – 68,9%);
2. Dublina (Īrija) – 3527 vēlētāji (PAR – 36,8%, PRET – 62,7%);
3. „Straumēni” (Lielbritānija) – 2261 vēlētāji (PAR – 16,8%, PRET – 82,9%);
4. Pīterboro (Lielbritānija) – 1893 vēlētāji (PAR – 24,7%, PRET – 75,0%);
5. Bredforda (Lielbritānija) – 1710 vēlētāji (PAR – 29,4%, PRET – 70,4%).
Latvijas pilsoņu pārliecinošais PRET krievu valodai kā otrai valsts valodai ir ļoti pozitīva zīme mūsu kopējam spēkam!
Nevajadzētu arī visus vēlētājus, kuri balsoja PAR, pasludināt par Latvijas ienaidniekiem. Lielum lielais šo cilvēku vairums balsoja nevis pret Latviju, bet par savu slinkumu mācīties un lietot latviešu valodu. Viņi vēlas iet vieglāko pretestības ceļu.
Protams, kāda neliela daļa šo cilvēku ir arī neatkarīgas Latvijas ienaidnieki. Necieņa, agresivitāte un naids ir šo ļaužu dzinulis.
Kamēr Latvijas pilsoņi Latvijā un ārzemēs būs vienoti savā mīlestībā uz savu valsti, tikmēr uzvara būs mūsu!
Kādā no nākošajiem rakstiem NeoGeo.lv informēs jūs par to, kur ir lielākie divvalodības piekritēji un pretinieki Rīgas pilsētā un arī ārzemēs.
Var jau šādu karti rādīt, taču tā neatbilst satversmei un likuma būtībai. Šada rezultātu interpretācija ir aplama, jocīgi ir tikai tas, ka šādi to pasniedz nevis kāds Krievijas vai citurienes virspsuīgs interpretētājs, bet avots latviešu valodā, – it kā jau nu vajadzēja saprast atškirību.
Atbilstoši satversmei referendumu uzskata par notikušu, ja PAR nobalso vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, nevis no balsojušajiem. Zināma daļa latviešu uz refrendumu negāja, jo jautājumu neatbalsta gan tie, kas balsoja pret, gan tie, kas uz referendumu negāja vispār.
Tādejādi būtībai daudz vairāk atbilst šī karte – bit.ly/wJeIMP , kas rāda, ka satversmē noteiktā robeža tika pārsniegta tikai Daugavpilī un Zilupes novadā un pat Rēzeknē tā nav pārsniegta.
,,Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.”
Līdz ar to precīzāk būtu skaitīt attiecību no kopējā pilsoņu skaita. Piemēran to var aplūkot: ritvars.files.wordpress.com/2012/02/18-02-2012-no-balsstiesc4abgiem.png
Turklāt kopumā un īpaši attiecībā uz Latgali ir jāmin, ka attiecībā pret balsstiesīgo skaitu, vairākums ir nevis ,,par” bet grozījumus neatbalsta,no kuriem liela daļa to apliecināja iecirkņos ar,,pret”.
Super komentāri! Piekrītu, situācija nav tik slikta kā to mālē mediji (un diemžēl arī Neogeo, vilšanās!).
Jo tas ko neogeo ir uzzīmējis, ir aptuveni ta – ja uz iecirkni aiziet tikai viens cilvēks, un nobalso PAR, tad tas iecirnis ir melnā krāsā ar 100% par. Maldinoši.
Vajadzētu pielikt klāt procentus no balsstiesīgajiem, īpaši teksta daļā.
Būtu arī interesanti pievienot nacionālo sastāvu, ko līdz šim, šķiet, neviens nav darījis.
Atbilde Zorro, Jānim un N.R.
Tuvākajās dienās rakstam tiks pievienota tabula ar visu novadu skaitliskiem referenduma rezultātiem.
Šajā referendumā galvenais aicinājums bija nesēdēt mājās, bet iet un teikt savu viedokli.
Piedalījās rekordliels cilvēku skaits.
Mūsu karte uzrāda PAR un PRET viedokļu sadalījumu no balsošanā piedalijušos skaita.
Tāda ir arī kartes pamatdoma – uzrādīt dažādo viedokļu proporciju.
Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.
> NeoGeo
“Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.”
Protams, var jau šādus datus rādīt, taču tā vairāk Vienotības un NA interpretēcaija, taču Satversme būtība ir tā, ka tiek skaitīti PAR balsojuma attiecība pret visu balstiesīgo skaitu. Šie dati ir tikai tāds blakusprodukts, koprotams, var interpretēt, bet nevar uzdot par korektu rezultātu (Līdzīgi, kā par korektu nevar uzdpot pirms dažām dienām publicēto Rīgas noziedzības karti, nelaime ir tā, ka tiek paķerti kādi dati un vizualizēti, neizprotot būtību).
Referendumu ignorēja ne tikai tie, kam vienalga, bet arī tādi, kas labi saprata Satversmes garu un to, ka šis referendums ir bezjēdzīgs.
Pievienojos iepriekšējiem komentētājiem, šajā referendumā tiek ņemti vērā balsstiesīgie, nevis tikai balsotāji.
Vai varētu NeoGeo palūgt uztaisīt vēl vienu karti, kura būtu parādīts, cik % no balsstiesīgajiem ir ieprasījuši krievu valodu par valsts valodu?
Jo, tik tiešam, ir svarīgs tieši šis rādītājs.
Nepiedalīšanāš vēlēšanās jau bija sava veid ar “balsošana ar kājām”. Un valsts prezidents jau pat tika ar savu piemēŗu rādījis, ka ja tu nepiekrīti referenduma temai, t.u. pēc būtības esi “pret, tad tev labak palikt mājās (beigās gan pats pārdomāja).
Un pat ja piekrīt nostājai, ka, “ja jau viņš neatnāca, tad viņam vienalga”, tad tieši tas, ka viņam ir “vienalga”, norāda, ka viņs nav par, ka viņam tā kreivu valoda nav vajadzīga, Tatad tiem, kas atturējās, kopā ar tiem, kas balsoja “pret” ietilpst vienā grupā – “tie, kam krievu valoda nav vajadzīga”.
Un tieši šādu karti būtu jauki redzēt.
Paldies jau iepriekš, ja jūs to uztaisīsiest!
Te ir tāda karte:
ritvars.files.wordpress.com/2012/02/18-02-2012-no-balsstiesc4abgiem.png
Karte atspoguļo faktus, kādi nu tie ir. Kādēļ tik emocionāli komentāri? Nu vienreiz ielika linku uz citu karti, un miers. Vai tad tiešām cilvēki ir jāuzskata par TIK stulbiem, kam ar pirmo reizi nepielec?
Kas attiecas uz faktu interpretāciju, domājams Neogeo karte ir visai vērā ņemama, un tieši tādēļ, ka ir bijusi rekordaugsta vēlētāju aktivitāte. Ja šis jautājums 29% balsstiesīgo iedzīvotāju šķita nesvarīgs, lai paustu savu nostāju, tad kādēļ gan cerēt, ka būs kāds cits jautājums, kur aktivitāte būs vēl augstāka? Tātad, varam pieņemt, ka šie paši cilvēki, vai pat mazāk, varētu gribēt paust savu viedokli referendumā, piemēram, par Eiro ieviešanu, tautas vēlētu prezidentu, u.c.
Aizžmiegt acis un izliekties, ka fakti melo, ir visai neauglīgi. Drīzāk jādomā, kā labot situācija.
b_d referendums bija par izmaiņām likumā. tie kuri gribēja šīs izmaiņas, tie gāja un par tām balsoja. tas ir tik vienkārši.
Būtu daudz efektīgāk parādīt pagastu karti. Kā arī Pans Kleksis minēja, nevajagot skatīties reģionāli. Jo to veido lielās pilsētas, bet ņemot pagastus, pavisam cits skats kaut uz bieži minēto Latgali.
Lūdzu pārveidot karti uz pagastu sadalījumu, lai nepiesārņotu cilvēku galvas ar reģioniem.
Es saprotu, ka šis portāls tomēr pretendē tā kā vairāk uz ģeogrāfiju, nevis Satversmes pārzināšanu, tādēļ ir jau labi. Tomēr atļaušos atzīmēt (jurists būdams), ka šajā referendumā vispār nedrīkstēja būt ailīte “PRET”, jo Satversme tādu neparedz. Visi, kas neaiziet, šajā gadījumā balso “pret”. Tādēļ, vismaz rezultātu attēlošanā būtu nepieciešams saglabāt kaut nedaudz konstitucionālisma.
Paldies visiem par PAR, PRET un Satversmes grozīšanas jautājumiem.
Tas, ka nepieciešamās balsis Satversmes grozīšanai netiks savāktas, jau pirms referenduma bija skaidrs.
NeoGeo.lv vairāk interesēja RAR un PRET proporcija.
Vai jūs neinteresē cik starp jūsu kaimiņiem ir vienādi un pretēji domājošie?
Vai jūs neinteresē dažādi domājošo proporcijas dažādās vietās?
Mūs tas interesē un mēs par to arī stāstīsim.
Kā minējām būs arī kartes par Rīgu un ārzemēm.
Tāda ir arī kartes pamatdoma – uzrādīt dažādo viedokļu proporciju.
Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.
———–
Es negāju, jo šis jautājums par otrās valsts valodas – krievu jautājums nebija saistošs man. T.i. – ja es biju apmierinats ar esošo situāciju, tad iet nebija obligāti.
Otrs: jautājums ir labi noformulēts, lai radītu smadzeņu mežģus latviešiem par to, ka viņiem uz referendumu ir jāiet un jābalso PAR latviešu valodu… kur jāatzīmē PRET. Latviešu vairākums šajā skatījumā noreaģēja tā kā nedomājošs pūlis kas balstās uz emocijām – bailēm, bez dziļākas situācijas analīzes. Pilnīgi loģisks solis ir nākamā referenduma pieteikšana no Lindermaņa puses – tas nozīmē, ka latvieši bez pašu iniciatīvas piedalīsies visos referendumos, kurus organizēs Lindermans līdz bezgalībai. Loģisks solis no latviešu puses bija organizēt referendumu balstoties uz tādām pašām krievu bailēm, vai arī vienkāršākais solis – izmainīt domas par šo iestigušo purvu, nelikties ne zinis par šiem izlecējiem un darīt pa savam un aizmirst krievu valodu vispār un sākt kā igauņiem PSRS laikos savā valodā sakot, ka nesaprot krievu valodu, jo acīmredzami – PSRS laiku nelikumīgo imigrantu deportācija tuvākajā laikā pašu spēkiem nenotiks – vismaz tik ilgi, kamēr pastāvēs Maskava, kas šā jautājuma risināšanā nav ieinteresēta un kaimiņattiecības balsta uz principu, ka izdevīgāk ir ka kaimiņsētā regulāri tik lauztas mēbeles un dauzīti trauki, savstarpējos ķīviņos, nevis cepts BBQ un šašliki, dzerts alus un organizētas ballītes uz kurām tiek lūgti pārējie kaimiņi.
Trešais: kā var tik tālu nonākt, ka nepilsonis, kas regulāri izsaka pretvalstiskus(ASV par šādu rīcību deportētu ASV nedzimušus pilsoņus vai liktu cietumā) un starpetnisku naidu kurinošus saukļus iniciēt referendumu, atrasties brīvībā un Latvijā, kaut viņa partija Krievijā ir aizliegta un tās vadītāju regulāri liek cietumā?
Cien. NeoGeo.lv,
Vispirms liels paldies par interesantu projektu. Sekoju līdzi neogeo.lv jau pusgadu.
Uzskatu ka ir viena kļūme rakstā. Jūs rakstiet, ka “Lielum lielais šo cilvēku vairums balsoja nevis pret Latviju, bet par savu slinkumu mācīties un lietot latviešu valodu.” It kā nav loģiski, lielākais skaits no tiem “kuri balsoja PAR” nolika eksāmenu uz LR pilsonību, tas nozīme ka latviešu valodu labi pārzina un slinkuma nebija. Varbūt Jums tas nav zināms, t.k. Jums nevajadzēja kārtot šo murgu.
Par visiem atbildet nevaru, bet balsoju es PAR krievu skolām, lai maniem bērniem būtu iespējams macīties dzimtā valodā.
Ja vēlāties objektīvu statistiku, ņemiet nepilsoņus, no viņiem nost 71,12%. Un pievienojiet kopējai statistikai ar atbildi “PAR”. Un publicējiet ziņojumu ar nosaukumu “Tautas melna nobalsošanas rezultātu karte” .. it kā PAR atzīmējiet ar melno krāsu.
Ceru ka tas ziņojums ir izņēmums (ta daļa, kas atteicas uz veidokli par tiem kas “kuri balsoja PAR”) un neogeo.lv vairāk nodarbosies ar ģeogrāfiju nevis politiku.
Lai veicas.
P.S. Vismaz viens no lasītājiem, kas balstoja PAR.
Atbilde PAR.
Paldies par Jūsu viedokli!
Vēlamies tikai Jums atgādināt, ka kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gada 1. februārī līdz 2011. gada 30.septembrim ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 136 897personas. To skaitā 14 012 nepilngadīgie bērni.
Domāju, ka ne visi no šiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem bija PAR. Starp viņiem ir arī ļoti daudzi lojāli Latvijas patrioti.
PAR nobalsoja – 273 347 vēlētāju.
NeoGeo.lv nenodarbojas ar politiku, taču savu viedokli vienmēr izteiks.
Lai mums visiem kopā veicās!
Ritvara karte gan briesmīga krāsu un dizaina ziņā
krievi vēzis Latvijā
Ja nu tiešām šādu karti likāt, vajag arī korekti rakstīt “no referendumā piedalījušos skaita”, nevis “vēlētāju”. “Vēlētāji” pēc nozīmes ir “balstiesīgie”. Nelabojiet karti, labojiet tekstu. Ja nu tomēr teksts tuvāks, tad jālabo karte. Uz diviem krēsliem sēdēt uzreiz nav ne glīti, ne ērti…
Atbilde ETT.
Lai pat ezītim miglā viss būtu skaidrs, pievienojām Jūsu minēto papildinājumu.
kartei ir burvīgas krāsas ^_^
Ļoti nepareiza pieeja. Tiklīdz tika saprasts, ka balsu skaits būs pietiekošā daudzumā bija jāiet balsot! Par nepiedalīšanos balsojumā varētu domāt tikai tādā gadījumā, ja būtu pārliecība, ka nesavāks pietiekošu balsu skaitu.
Tāpēc NĒ – nepiekrītu, ka balsotājiem PRET var pieskaitīt nenobalsojošo balsis. Jo nenobalsojošie pret, ir tieši tādi paši kā nenobalsojošie par!
To vajadzētu ielāgot – tiklīdz tu nepiedalies vēlēšanās, referendumā vai met tukšas lapiņas, tu ar to parādi, ka esi par 100% apmierināts ar notiekošo un savu balsi atdod visiem pārējiem balsotājiem, kas izlems tavā vietā!
Iesaku atmest slinkumu ar attaisnojumiem un vienmēr stingri iestāties par savu viedokli arī ar reālu darbību, nevis ar slinkumu un attaisnojumiem.
Un pilnīgas muļķības: “ja PAR nobalso vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem”.
Ja tiek sasniegts minimālais balsotāju skaits, tad referendums jau stājas spēkā un ņem vērā % sadalījum starp nobalsojušajiem! Nebalsojušie šajā gadījumā netiek ņemti vērā!!!