NeoGeo.lv turpina veikt savu izmeklēšanu par dažām latviešu tautas teikām, lai noskaidrotu, kā teikās aprakstītie notikumi ir skatāmi ar mūsdienu redzējumu.
Iepriekš jau rakstījām par to, vai Karietes ezers varēja iegūt savu nosaukumu tā, kā tas tika aprakstīts senajā teikā.
Šajā rakstā piedāvājam savu izmeklēšanu par grāmatā „Latviešu tautas teikas. Izcelšanās teikas. Izlase” minēto teiku par Nīcas, Bārtas un Rucavas tautas tērpu izcelšanos.
Teika ir šāda:
Tas bija vēl tais tālajos laikos, kad cilvēkiem visas drēbes bija bezkrāsainas, baltas, pelēcīgas vai iedzeltenas, kādas nu mēdz būt nekrāsotas lina, nātna vai vilnas drānas.
Vienu dienu Nīcas sievas pamana, ka Bārtas upes krastā sēž pats nešķīstais, proti Velns. Sātans kaut ko pesteļo divos podos. Nīcenietes, kā jau īstenas sievietes, ziņkārības dēļ pārvar bailes un drīz vien noskaidro, ka nešķīstais vāra krāsas: vienā podā melnu, otrā sarkanu. Protams, neviena sieviete nav spējīga pretoties kārdinājumam izdaiļoties. Tā arī Nīcas sievas visas uzreiz grib savus bezkrāsainos brunčus padarīt koši sarkanus. Nelabais, izrādās, nav skops un krāso arī. Šādi jaunumi starp sievietēm izplatās ātri. Pēc brīža jau ir klāt Bārtas puses skaistules ar saviem bālganajiem brunčiem. Viņas arī vēlētos košas drānas, taču Velnam sarkanās krāsas palicis pavisam maz. Tā nu Bārtas meitām brunčus nokrāso melnus, vienīgi apakšmalā iznāk sarkana josla. Un tad atjēdzas arī rucavietes. Viņas ierodas ar nokavēšanos, jo ir jau attālums – tā ir pati malējā, pati tālākā puse uz rietumiem. Neveicas rucavietēm nepavisam. Velnam vairs ir tikai melnā krāsa, sarkanā košuma ne pilītes. Tā arī Rucavas sievietēm novada brunči ir piķa melnumā, un, lai tos kaut nedaudz izgreznotu, gar apakšmalu jāšuj zīda lentes.
Foto: https://www.flickr.com/photos/81947602@N02/7560924614
Vai tiešām Rucava atrodas tik tālu no Nīcas salīdzinājumā ar Bārtu un pie tam vēl virzienā uz rietumiem?
Attālums no Nīcas līdz Bārtai pa gaisa līniju ir aptuveni 16 km, bet pārvietojoties pa īsāko ceļu – 21 km, savukārt attālums no Nīcas līdz Rucavai pa gaisa līniju ir aptuveni 20 km, bet pārvietojoties pa īsāko ceļu – 22 km.
Tātad var secināt, ka attālums, pa kuru cilvēks var nokļūt no Nīcas uz Bārtu un no Nīcas uz Rucavu ir aptuveni vienāds.
Rucavas novads izvietojas dienvidu pusē no Nīcas un Bārtas. Tas neatrodas rietumu pusē.
Teika par Nīcas, Bārtas un Rucavas tautas tērpu izcelšanos ir skaista, bet ģeogrāfiski neprecīza.
Gaidiet nākamo teikas izmeklēšanas aprakstu!
Es tomēr gribu oponēt.
Leģendā lasām: “Vienu dienu Nīcas sievas pamana, ka Bārtas upes krastā sēž pats nešķīstais”.
Ja mēs par vietu, kur risinās leģendā minētie notikumi, izvēlamies Nīcu, tad viss ir OK.
Bet, leģendā kā vieta ir minēts Bārtas upes krasts, ne Nīca!
Ņemot vērā to, ka ļaudis sendienās, tāpat kā mūsdienās pārvietojas ne tikai sava novada robežās, tad notikumi varēja risināties jebkurā vietā Bārtas upes krastā.
Ja mēs pieņemam notikumu vietu kā Bārtas upes krastu pa vidu starp Nīcu un Bārtu, tad redzam, ka Rucavas sievām, iespējams, nācās mērot vistālāko attālumu pēc krāsām.
P.S. Raksts labs!
Aicinu NeoGeo turpināt latviešu tautas teiku izmeklēšanu!
Paldies Piektdienim par labiem vārdiem!
Arī mums līdzīga doma ienāca prātā, ka Velns iespējams krāsas jaucis nevis Nīcā, bet citur pie Bārtas upes.
Taču ar intuīcijas palīdzību secinājām, ka tas tomēr bija Nīca. Tur visvairāk sieviešu varētu būt vienuviet (Tā arī Nīcas sievas visas uzreiz grib savus bezkrāsainos brunčus padarīt koši sarkanus):)))
Kā tur Kihnu salā, ja pareizi atceros,, vēl tagad meitas staigājot brunčos pēc tradīcijām. Vasarā tas ir ērti, bet ziemkā
Ir kaut kur lasīts, ka kaut kas no šiem trim ir Kurzemes hercogistes laikā pārvietoti no prūšu puses, kamēr šīs zemes bija ieķīlātas kādam vācu Prūsijas puses valdniekam. Diemžēl saites nav un grāmatas nosaukums arī – šī gan būtu teika ko varētu pārbaudīt no kurienes nāk šīs atšķirības. Bārti varētu būt aizdomīgo kārtā, jo Prūsijā bija Bārtu zeme.
Žēl ka nav tāda tautas tērpu karte, kas apkopotu atšķirības visā Latvijā un pie reizes arī Lietuvā. Šāda karte bija par Kurzemi dzeltenajā enciklopēdijā.
Piektdienim – sendienās ļaudis nebūt brīvi nepārvietojās, un ne kā nav salīdzināms ar mūsdienām!
Teika gadu simtos ir pārstāstīta un daudzreiz pārrakstīta un apkārt staigā daudz visādu versiju, it īpaši, no kuras puses to stāsta.
Tikai šeit mazliet ir nogājis greizi, proti, Rucavas brunčiem no velna arī tika sarkanā krāsa, jo tas ar pirkstu iztīrīja savu krāsu podu un novilka gar brunča apakšmalu. No tā laika tik vien kā pirksta tiesu plata strīpa ir Rucavas brunčiem. Tie gan nav tik piķa melni kā bārtiniecēm, bet tumši zili vai zaļi, vairāk kā jūra. Un tās zīda lentas vai treses nāca stipri vēlāk, kad velns jau savu darbu ar sarkano krāsu bija padarījis. Tā kā velns bija ar rokām savu krāsu podu maisijis, tad ar tām pašām sarkanām rokām saķēra rucavnieci pie pleciem un no tā laikā kreklam uz pleciem ir koši sarkanie krūmu raksti!
Tik kāds Velns tiem rakstītājiem liek lamāt tos kurzemniekus? Nav tur ne – iešu, ne -piešu, bet ir rucav -nieces, nīce -nieces un bārti -nieces! Tāpat kā kuzem- nieki, liepāj- nieki un ventspil -nieki! Tur, Daugav’s otrā krastā ir latgal-ieši, gulbēnieši, daugavpil-ieši un citi – ieši!
Un vēl, šitai meičai bildē brunči nav īstie – vai nu no grniem okrituši vai taisās gaārka augt. NAv rucavniecēm tik garu brunču, bet tikai līdz puslielam, lai redzētu skaistās caurlielines un raženās kājas, kas ar sietavām nosietas.