neogeo

Tas ir interesanti

Tūrisms Latvijā un pasaulē

NeoGeolv
Foto: NeoGeo.lv

Katru gadu ANO Pasaules tūrisma organizācija (United Nations World Tourism Organization (UNWTO)) savā publikācijā World Tourism Barometer veic analīzi par tūrisma nozares stāvokli pasaulē, kontinentos un valstīs.

Kādā situācijā ir tūrisma joma Latvijā, ja to salīdzina ar citām valstīm?

Tūrisma nozares vērtējumu NeoGeo.lv veiks izmantojot rādītājus, kuri ļautu objektīvāk salīdzināt valstis. Protams, ka Latviju nekad neapmeklēs tāds ārzemju ceļotāju skaits, kā tūrisma lielvalstīs Francijā, Spānijā vai citās. Taču vai tikai lielais ārzemju ceļotāju skaits ir galvenais tūrisma nozares rādītājs?

Pēc World Tourism Barometer 2010. gada datiem pasaulē bija 940 miljonu ārzemju tūristu vizītes jeb ārzemju ceļojumos ilgāk par 1 dienu devās ap 13,6 % no pasaules iedzīvotājiem.

Eiropas valstis 2010. gadā apmeklēja 477 miljoni tūristu jeb 51% no visu pasaules tūristu kopskaita. Eiropa stabili ieņem 1. vietu no kontinentiem tūrisma galamērķu jomā. Otrā vieta ir Āzijai un Okeānijai ar 204 miljoniem tūristu.

World Tourism Barometer ir sastādījis valstu TOP 10, kuras 2010. gadā ir apmeklējuši visvairāk ārzemju tūristu.

Lūk, 2010. gada tūrisma lielvalstu TOP 10:
1. Francija – 76,80 miljoni
2. ASV – 59,75 miljoni
3. Ķīna – 55,67 miljoni
4. Spānija – 52,68 miljoni
5. Itālija – 43,63 miljoni
6. Lielbritānija – 28,13 miljoni
7. Turcija – 27 miljoni
8. Vācija – 26,88 miljoni
9. Malaizija – 24,58 miljoni
10. Meksika – 22,40 miljoni

Visas TOP 10 tūrisma valstis ir lielas valstis gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc platības.

Kā tūrisma jomas attīstības līmeni salīdzināt starp dažāda lieluma valstīm?

Lai salīdzinātu savstarpēji dažāda lieluma valstis, NeoGeo.lv izmantoja savu aprēķināto tūrisma attīstības koeficientu, kas uzrāda ārzemju tūristu skaitu, kuri apmeklējuši konkrēto valsti attiecībā pret katras valsts iedzīvotāju skaitu.

Izmantojot šo tūrisma attīstības koeficientu, Eiropas TOP 10 tūrisma lielvalstis ir pavisam citas:

Vieta Valsts Tūristu skaits (miljoni) Tūrisma attīstības koeficients (ārzemju tūristu skaits attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu)
1 Andora 1,808 21,52
2 Īslande 1,235 3,86
3 Malta 1,332 3,17
4 Austrija 22,004 2,62
5 Horvātija 9,335 2,18
6 Kipra 2,173 1,99
7 Melnkalne 1,088 1,75
8 Luksemburga 0,849 1,66
9 Dānija 9,097 1,64
10 Igaunija 2,120 1,58

Kā redzams šajā TOP 10 visas vietas ieņem salīdzinoši nelielas Eiropas valstis. Un šīs valstis patiesi var nosaukt par līderēm tūrisma attīstībā, jo tās spēj piesaistīt daudz lielāku ārzemju tūristu skaistu nekā ir pašas valsts iedzīvotāju skaits. Godpilno 10. vietu Eiropā šajā TOP 10 ieņem mūsu kaimiņu valsts Igaunija.

Tālāk pārējās Eiropas valstis pēc tūrisma attīstības koeficienta 2010. gadā sarindojas sekojoši:

Vieta Valsts Tūristu skaits (miljoni) Tūrisma attīstības koeficients (ārzemju tūristu skaits attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu)
11 Grieķija 15,007 1,32
12 Francija 76,800 1,17
13 Spānija 52,677 1,14
14 Šveice 8,628 1,10
15 Īrija 4,890 1,07
16 Norvēģija 4,767 0,96
17 Ungārija 9,510 0,95
18 Slovēnija 1,844 0,90
19 Bulgārija 6,047 0,82
20 Itālija 43,626 0,72
21 Albānija 2,229 0,70
22 Somija 3,670 0,68
23 Beļģija 7,217 0,65
24 Nīderlande 10,883 0,65
25 Portugāle 6,865 0,64
26 Latvija 1,373 0,61
27 Čehija 6,334 0,60
28 Zviedrija 4,951 0,53
29 Ukraina 21,203 0,46
30 Lielbritānija 28,133 0,45
31 Gruzija 2,033 0,44
32 Lietuva 1,341 0,43
33 Izraēla 2,850 0,39
34 Turcija 27,000 0,37
35 Polija 12,470 0,33
36 Vācija 26,875 0,33
37 Slovākija 1,327 0,24
38 Armēnija 0,684 0,21
39 Azerbaidžāna 1,495 0,16
40 Krievija 20,271 0,14
41 Maķedonija 0,262 0,13
42 Bosnija un Hercegovina 0,365 0,10
43 Serbija 0,683 0,09
44 Rumānija 1,343 0,06


Vērtējot pēc NeoGeo.lv aprēķinātā tūrisma attīstības koeficienta, 2010. gadā Latvija Eiropā ieņem 26. vietu, kas ir Eiropas vidusmēra līmenis. Latvija pēc šī koeficienta apsteidz gan Čehiju, gan Lielbritāniju, gan Vāciju, gan kaimiņvalsti Lietuvu.

Eiropas valstu tūrisma attīstības karte

Eiropas valstis pēc tūrisma attīstības koeficienta 2010. gadā


Pēc Pasaules ekonomikas foruma pārskata datiem par pasaules valstu konkurētspēju tūrisma jomā (Travel & Tourism Competitiveness Report 2011) Latvija 2011. gadā ir 51. pievilcīgākais tūrisma galamērķis pasaulē. Igaunija ir 25. pievilcīgākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet Lietuva ieņem 55. vietu.

Latvijai ir lielas potences būtiski uzlabot savu tūrisma attīstības reitingu. To apstiprina Eurostat pētījums par 2010. gada vasaras sezonas (jūnijs – septembris) viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjomiem salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu.
Vislielākais procentuālais pieaugums Eiropā 2010. gada vasarā bija Latvijā.

Lūk, Eurostat dati:
1. Latvija – pieaugums 17,6%
2. Igaunija – pieaugums 14,9%
3. Lietuva – pieaugums 14,7%
4. Malta – pieaugums 13,0%
5. Dānija – pieaugums 12,4%
……
25. Šveice – izmaiņu nav 0%
26. Grieķija – kritums 1,6%
27. Lielbritānija – kritums 5,5%
28. Lihtenšteina – kritums 7,4%
29. Rumānija – kritums 11,9%
Eiropā vidēji – pieaugums 3,0%

ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization (UNWTO)) statistika apkopo datus par ārzemju tūristu vizītēm jeb ārzemju ceļojumiem, kas ilgāki par 1 dienu.

Latvijas statistikas pārvaldes dati par 2010. gadu uzrāda, ka ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu bija šķērsojuši 5,042 miljons reižu. Tātad bez 1,373 miljoniem tūristu, kas 2010. gadā Latvijā ieradās uz vairākām dienām, mums bija arī 3,669 miljoni vienas dienas ārzemju ceļotāju (jeb 73% no ārzemju ceļotāju kopskaita).

Vienas dienas vizītē ārvalstnieki Latvijā ierodas, lai
• tranzītā šķērsotu valsti;
• sportotu (piemēram, slēpošana);
• apmeklētu kultūras un atpūta pasākumus;
• kārtotu biznesa jautājumus;
• apmeklētu radus un draugus.

Lai arī vienas dienas vizītē ārzemnieki Latvijā uzturas ļoti īsu laiku, tomēr arī tad Latvija gūst savu finansiālu labumu gan no ārzemnieku pirkumiem, gan vietējo pakalpojumu izmantošanas.

Ārzemju tūristi, kas 2010. gadā Latvijā uzturējās ilgāk par 1 dienu, vidēji Latvijā pabija 3,9 dienas.

No tiem, kuri Latvijā nakšņoja, 74% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 26% pie radiem vai draugiem.

Nav pārāk lielas jēgas, ja ārzemju tūrists ierodas Latvijā, bet netērē šeit savu naudu. Ļoti būtiski, lai ierodoties Latvijā tūrists varētu saņemt daudzus nepieciešamos pakalpojumus (viesnīca, ēdināšana, ekskursijas, iepirkšanās un dažādi atpūtas un izklaides pasākumi).
Tāpēc būtisks rādītājs tūrisma jomā ir vidējā naudas summa, kuru ierodoties kādā valstī, iztērē ārzemju tūrists.

World Tourism Barometer ir apkopojis datus par naudas summām, kuras ir iztērējuši ārzemju tūristi 2010. gadā, apmeklējot dažādas pasaules valstis.

NeoGeo.lv veica pārrēķinu, lai noskaidrotu cik daudz naudas vidēji 1 ārzemju tūrists ir tērējis katrā no Eiropas valstīm 2010. gadā.
Jāatzīmē, ka minētie naudas tēriņi attiecas tikai uz ārzemju tūristiem, kuri tūrisma ceļojumos devās ilgāk par 1 dienu. Noteiktās naudas summas ir atbilstošas katras valsts cenu un dzīves līmenim.

Lūk, NeoGeo.lv noteiktais Eiropas valstu TOP 10 , kurās vidēji 1 ārzemju ceļotājs 2010. gadā bija iztērējis visvairāk naudas:

Vieta Valsts Kopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) 1 tūrista vidējie tēriņi (ASV dolāri)
1 Luksemburga 4,174 4 916
2 Zviedrija 11,079 2 238
3 Bosnija un Hercegovina 0,677 1 855
4 Šveice 14,841 1 720
5 Slovākija 2,233 1 683
6 Izraēla 4,768 1 673
7 Portugāle 10,090 1 470
8 Beļģija 10,287 1 425
9 Vācija 34,675 1 290
10 Serbija 0,865 1 266

Kā redzams šajā TOP 10 ir valstis gan ar augstiem, gan zemiem cenu un dzīves līmeņiem. Tātad ārzemju tūristu tērētais naudas daudzums nav tiešā veidā saistāms ar dzīves un pakalpojumu dārdzību kādā no šīm valstīm. Daudz ko nosaka apstāklis, ka ārzemju tūristam ir iespēja savu naudu tērēt. Ja šādu iespēju ir daudz, tad nauda tiek tērēta.

Tālāk pārējās Eiropas valstis sarindotas pēc vidējā 1 tūrista tēriņa lieluma 2010. gadā:

Vieta Valsts Kopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) 1 tūrista vidējie tēriņi (ASV dolāri)
11 Slovēnija 2,311 1 253
12 Nīderlande 13, 062 1 200
13 Lielbritānija 30,400 1 081
14 Čehija 6,671 1 053
15 Kipra 2,183 1 005
16 Norvēģija 4,779 1 003
17 Spānija 52,525 997
18 Itālija 38,786 889
19 Horvātija 8,268 886
20 Grieķija 12,741 849
21 Austrija 18,663 848
22 Rumānija 1,128 840
23 Īrija 4,077 833
24 Maķedonija 0,218 832
25 Lietuva 1,092 814
26 Malta 1,068 802
27 Turcija 20,807 771
28 Somija 2,809 765
29 Polija 9,446 757
30 Albānija 1,626 729
31 Melnkalne 0,662 608
32 Francija 46,319 603
33 Dānija 5,476 602
34 Bulgārija 3,637 601
35 Ungārija 5,381 566
36 Igaunija 1,071 504
37 Armēnija 0,334 488
38 Latvija 0,640 466
39 Īslande 0,568 460
40 Krievija 8,985 443
41 Azerbaidžāna 0,621 415
42 Gruzija 0,659 324
43 Ukraina 3,788 179

Pēc naudas apjoma, ko 2010. gada 1 ārzemju tūrista vidēji bija tērējis Latvijā ir redzams, ka Latvija Eiropā ieņem zemo 38. vietu. Tūristu ikdienas tēriņi Latvijā ir gandrīz 2 reizes mazāki nekā vidēji Eiropā (vidēji Eiropā – 852 USD).

Secinājums ir viens – mēs Latvijā pagaidām nespējam radīt iespēju ārzemju ceļotājiem tērēt naudu!
Šādas plašākas iespējas ir jārada, nodrošinot labāku servisa līmeni, ieviešot vairāk interesantu pakalpojumu un izklaides iespēju.

Tātad viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem tūrismā ir tūristu uzturēšanās laika paildzināšana un naudas tērēšanas iespēju vairošana.

Eiropas valstu tūristu tēriņu karte

Eiropas valstu tūristu tēriņi 2010. gadā


Pēc ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization (UNWTO)) datiem ar tūrismu saistītās nozares pasaulē 2010. gadā ieguva 1 triljonu (1 000 000 000 000) ASV dolāru lielus ienākumus, jeb gandrīz 3 miljardus ASV dolāru dienā.

2010. gadā tūrisma nozares ieņēmumi, kas ir pielīdzināmi pakalpojumu eksportam, veidoja ap 30% no visa pasaules komerciālo pakalpojumu eksporta vai arī 6% no visas pasaules preču un pakalpojumu eksporta.

Tūrisms tiek vērtēts, kā 4. ienesīgākā eksporta prece pēc naftas, ķīmisko produktu un autotransporta tirdzniecības.

Daudzām pasaules valstīm tūrisms ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kāds naudas daudzums valstī nonāk no ārzemju tūristiem, rēķinot šo naudas summu uz katru valsts iedzīvotāju.

NeoGeo.lv veica aprēķinus par to, kādu naudas summu 2010. gadā ārzemju tūristi tērēja, pārrēķinot to uz katras Eiropas valsts iedzīvotāju.

Lūk, NeoGeo.lv aprēķinātais 2010. gada Eiropas valstu TOP 10 par to, kuras valsts iedzīvotāji gūst lielākos ieņēmumus no ārzemju tūristu tēriņiem, pārrēķinot tos uz 1 valsts iedzīvotāju:

Vieta Valsts Kopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) Tūristu tēriņi uz 1 valsts iedzīvotāju (ASV dolāri)
1 Luksemburga 4,174 8 184
2 Malta 1,068 2 543
3 Austrija 18,663 2 219
4 Kipra 2,183 2 003
5 Horvātija 8,268 1 927
6 Šveice 14 841 1 888
7 Īslande 0,568 1 775
8 Zviedrija 11,079 1 185
9 Spānija 52,525 1 141
10 Slovēnija 2,311 1 127

Tālāk pārējās Eiropas valstis sarindotas pēc lielākiem ārzemju tūristu tēriņiem, pārrēķinot tos uz 1 valsts iedzīvotāju 2010. gadā:

Vieta Valsts Kopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) Tūristu tēriņi uz 1 valsts iedzīvotāju (ASV dolāri)
11 Grieķija 12,741 1 126
12 Melnkalne 0,662 1 068
13 Dānija 5,476 984
14 Norvēģija 4,779 961
15 Portugāle 10,090 948
16 Beļģija 10,287 935
17 Īrija 4,077 890
18 Igaunija 1,071 799
19 Nīderlande 13,062 783
20 Francija 46,319 704
21 Izraēla 4,768 655
22 Itālija 38,786 640
23 Čehija 6,671 633
24 Ungārija 5,381 539
25 Somija 2,809 522
26 Albānija 1,626 510
27 Bulgārija 3,637 494
28 Lielbritānija 30,400 488
29 Vācija 34,675 424
30 Slovākija 2,233 411
31 Lietuva 1,092 352
32 Latvija 0,640 285
33 Turcija 20,807 282
34 Polija 9,446 247
35 Bosnija un Hercegovina 0,677 176
36 Gruzija 0,659 142
37 Serbija 0,865 118
38 Maķedonija 0,218 106
39 Armēnija 0,334 102
40 Ukraina 3,788 82
41 Azerbaidžāna 0,621 68
42 Krievija 8,985 63
43 Rumānija 1,128 52

Pēc 2010. gada ārzemju tūristu tēriņiem uz 1 valsts iedzīvotāju Latvija Eiropā ieņem 32. vietu. Vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju sanāk tikai 285 ASV dolāri, kas ir gandrīz 2 reizes mazāk nekā vidēji Eiropā (vidēji Eiropā – 556 USD).


Karte par ārzemju tūristu tēriņiem uz 1 valsts iedzīvotāju

ārzemju tūristu tēriņi uz 1 valsts iedzīvotāju 2010. gadā


Lai arī pašreiz kopvērtējumā Latvija ir zem vidējā Eiropas līmeņa tūrisma nozares attīstībā, tomēr Latvijai ir lielas potenciālas iespējas, lai nākotnē nokļūtu Eiropas tūrisma lielvalstu TOP 10.

Jāmāk tik šīs iespējas izmantot!

Interesanti fakti par 2010. gada tūrismu Latvijā, Eiropā un pasaulē:

• Vidēji pasaulē tūristi ārvalstu ceļojumiem izmantoja:
– aviotransportu – 51%;
– autotransportu – 41%;
– jūras transportu – 6%;
– dzelzceļa transportu – 2%.

• Vairākdienu ārvalstu ceļotāji, kas ieradās Latvijā izmantoja:
– aviotransportu – 51%;
– autotransportu – 32%;
– jūras transportu – 9%;
– dzelzceļa transportu – 8%.

• Vidēji pasaulē ārvalstu ceļotāju ceļojumu iemesli bija:
– atpūta – 51%;
– radu un draugu apmeklējums, reliģiozie mērķi, ārstēšanās – 27%;
– darījumu kārtošana – 15%;
– citi iemesli – 7%.

• Vairākdienu ārvalstu ceļotāju, kas ieradās Latvijā, ceļojumu iemesli bija:
– atpūta – 40%;
– darījumu kārtošana – 30%;
– radu un draugu apmeklējums – 20%;
– citi iemesli – 10%.

• Eiropā vislielākā izaugsme tūristu apmeklējuma ziņā, salīdzinot ar 2009. gadu, bija Gruzijā + 35,5%. Vislielākais kritums bija Andorā -1,2%. Vidēji Eiropā bija izaugsme +3,3%. Latvijā bija izaugsme +3,8.

• Ārvalstu ceļotāji Latvijā ieradās no sekojošām valstīm:
– no Lietuvas – 34%;
– no Igaunijas – 19%;
– no Zviedrijas – 7%;
– no Krievijas – 7%;
– no Vācijas – 4%;
– no Polijas – 4%.

• Lielākā daļa Igauniju apmeklējušo ārvalstu ceļotāju ieradās no vienas valsts:
– no Somijas – 53%;
– no Krievijas – 9%;
– no Zviedrijas – 5%;
– no Vācijas – 5%;
– no Latvijas – 5%;
– no Norvēģijas – 3%.

• Latvijas iedzīvotāji 3,09 miljons reižu šķērsoja Latvijas robežu un ārvalstīs vidēji pavadījuši 4,9 diennaktis.

• Latvijas ceļotāju galvenie galamērķi bija:
– Lietuva – 29%;
– Krievija – 18%;
– Igaunija – 12%;
– Vācija – 7%.

• Latvijas viesnīcas un tūristu mītnes apkalpoja 1,32 miljonus cilvēku.

• Īpaši daudz tūristu Latvijā ir vasarā (jūnijs – augusts), kad to skaits vidēji mēnesī ir ap 2 reizēm lielāks nekā citos gada mēnešos.

• Latvijas iedzīvotāji vietējiem ceļojumiem, kā iecienītāko reģionu izvēlējās:
– Rīgas reģionu – 31%;
– Vidzemi – 21%;
– Kurzemi – 21%;
– Latgale – 17%;
– Zemgale – 10%.

Skatījumi: 126
Ziņas izveidotas 459

12 komentāri par “Tūrisms Latvijā un pasaulē”

  2. Piekrītu, ļoti interesanta info un viela pārdomām. BET – pēc kādas metodikas tūristi tiek uzskaitīti? Savulaik, piedaloties vienā ES finansētā pētījumā, kur bija jāsniedz informācija par cilvēku apgrozījumu caur ostām, metodikas kritikā, ko izstrādāja spāņu un angļu eksperti, bij minēts (un statistiķi to apliecināja), ka kopš pievienošanās Šengenas zonai tās iekšējā cilvēku plūsma šais rādītājos vairs neparādās un iegūtie rezultāti nav ticami!
    Cits apstāklis ir tur, ka mēs skarbi pārvērttējam savu tūrisma resursu nozīmi. Augusta sākumā Jūrmalā ūdens +5 – 6 grādi – piedodiet, smieklīgs tas resurss. Igauņi dzīvo uz Helsinku dzērāju rēķina. Skaista daba, miers un klusums – aiz dabiska patriotisma bieži pārvērtējam ārzemnieku potenciālo interesi par to. BET – tieši šīs “fīčas” ir ar diezgan ierobežotu kapacitāti, kuru pārsniedzot, tās pašas sevi iznīcin;ās. Taču resursu varam vēl būtiski attīstīt, arī tas tiek izmantots nepietiekami. Rīgai, lai atgūtu “mazās Parīzes” statusu, vēl augt un augt – ja gribam piesaistīt nevis britu dzērājus, bet kultūras meklētājus. Potenciāls mums ir, bet ir ļoti viegli to pārvērtēt.

    Atbildēt

  3. Atbilde Derglim.
    Paldies par interesanto komentāru.
    Datus par ārzemju tūristu skaitu Eiropā NeoGeo.lv guva no United Nations World Tourism Organization (UNWTO))publikācijas World Tourism Barometer.
    Piekrītam tam, kav īsti skaidra datu aprēķinu metodika. Visticamāk, ka UNWTO datus ieguva no katras valsts statistikas organizācijām. Katrā ziņā Latvijas un Igaunijas statistikas pārvalžu dati sakrita ar UNWTO datiem.
    Jūsu piesauktās Latvijas tūrisma “fīčas” ir svarīgas un attīstāmas. Nepārvērtēsim tās, bet arī nenoniecināsim tās. Pie tam ir tik daudz neapgūtu iespēju. Vai Eiropā ir daudz vietu, kur 100 km attālumā no starptautiskās lidostas var nokļūt pie melnā stārķa ligzdas, nokļūt gandrīz pirmatnējā mežā, nomedīt mežacūku?

    Atbildēt

  6. Atbilde Raitim.
    Jums taisnība, ģeogrāfiski Izraēla nav Eiropas valsts.
    Tomēr bieži gan dažādu sporta spēļu čempionātos, gan dažādu nozaru statistikā Izraēla ir vienā “grozā” ar patiesās Eiropas valstīm.
    Tas ir noticis arī šajā rakstā minētajā ANO Pasaules tūrisma organizācija statistikā.

    Atbildēt

  7. Patīk vai nē, bet lielu pienesumu tūrisma nozarei un ekonomikai, dod arī kāda specifiska joma, par kuru, piemēram, šajā rakstā nav nekas minēts. Tā ir joma, kuru maz ietekmē laika apstākļi.

    Atbildēt

  9. Labvakar Karina!
    No šāda aspekta mēs līdz šim tūrisma statistiku neesam pētijuši.
    Paldies par jaunas tēmas ierosinājumu!

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu