Tūrisms Latvijā un pasaulē

Foto: NeoGeo.lv

Katru gadu ANO Pasaules tūrisma organizācija (United Nations World Tourism Organization (UNWTO)) savā publikācijā World Tourism Barometer veic analīzi par tūrisma nozares stāvokli pasaulē, kontinentos un valstīs.

Kādā situācijā ir tūrisma joma Latvijā, ja to salīdzina ar citām valstīm?

Tūrisma nozares vērtējumu NeoGeo.lv veiks izmantojot rādītājus, kuri ļautu objektīvāk salīdzināt valstis. Protams, ka Latviju nekad neapmeklēs tāds ārzemju ceļotāju skaits, kā tūrisma lielvalstīs Francijā, Spānijā vai citās. Taču vai tikai lielais ārzemju ceļotāju skaits ir galvenais tūrisma nozares rādītājs?

Pēc World Tourism Barometer 2010. gada datiem pasaulē bija 940 miljonu ārzemju tūristu vizītes jeb ārzemju ceļojumos ilgāk par 1 dienu devās ap 13,6 % no pasaules iedzīvotājiem.

Eiropas valstis 2010. gadā apmeklēja 477 miljoni tūristu jeb 51% no visu pasaules tūristu kopskaita. Eiropa stabili ieņem 1. vietu no kontinentiem tūrisma galamērķu jomā. Otrā vieta ir Āzijai un Okeānijai ar 204 miljoniem tūristu.

World Tourism Barometer ir sastādījis valstu TOP 10, kuras 2010. gadā ir apmeklējuši visvairāk ārzemju tūristu.

Lūk, 2010. gada tūrisma lielvalstu TOP 10:
1. Francija – 76,80 miljoni
2. ASV – 59,75 miljoni
3. Ķīna – 55,67 miljoni
4. Spānija – 52,68 miljoni
5. Itālija – 43,63 miljoni
6. Lielbritānija – 28,13 miljoni
7. Turcija – 27 miljoni
8. Vācija – 26,88 miljoni
9. Malaizija – 24,58 miljoni
10. Meksika – 22,40 miljoni

Visas TOP 10 tūrisma valstis ir lielas valstis gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc platības.

Kā tūrisma jomas attīstības līmeni salīdzināt starp dažāda lieluma valstīm?

Lai salīdzinātu savstarpēji dažāda lieluma valstis, NeoGeo.lv izmantoja savu aprēķināto tūrisma attīstības koeficientu, kas uzrāda ārzemju tūristu skaitu, kuri apmeklējuši konkrēto valsti attiecībā pret katras valsts iedzīvotāju skaitu.

Izmantojot šo tūrisma attīstības koeficientu, Eiropas TOP 10 tūrisma lielvalstis ir pavisam citas:

VietaValstsTūristu skaits (miljoni)Tūrisma attīstības koeficients (ārzemju tūristu skaits attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu)
1Andora1,80821,52
2Īslande1,2353,86
3Malta1,3323,17
4Austrija22,0042,62
5Horvātija9,3352,18
6Kipra2,1731,99
7Melnkalne1,0881,75
8Luksemburga0,8491,66
9Dānija9,0971,64
10Igaunija2,1201,58

Kā redzams šajā TOP 10 visas vietas ieņem salīdzinoši nelielas Eiropas valstis. Un šīs valstis patiesi var nosaukt par līderēm tūrisma attīstībā, jo tās spēj piesaistīt daudz lielāku ārzemju tūristu skaistu nekā ir pašas valsts iedzīvotāju skaits. Godpilno 10. vietu Eiropā šajā TOP 10 ieņem mūsu kaimiņu valsts Igaunija.

Tālāk pārējās Eiropas valstis pēc tūrisma attīstības koeficienta 2010. gadā sarindojas sekojoši:

VietaValstsTūristu skaits (miljoni)Tūrisma attīstības koeficients (ārzemju tūristu skaits attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu)
11Grieķija15,0071,32
12Francija76,8001,17
13Spānija52,6771,14
14Šveice8,6281,10
15Īrija4,8901,07
16Norvēģija4,7670,96
17Ungārija9,5100,95
18Slovēnija1,8440,90
19Bulgārija6,0470,82
20Itālija43,6260,72
21Albānija2,2290,70
22Somija3,6700,68
23Beļģija7,2170,65
24Nīderlande10,8830,65
25Portugāle6,8650,64
26Latvija1,3730,61
27Čehija6,3340,60
28Zviedrija4,9510,53
29Ukraina21,2030,46
30Lielbritānija28,1330,45
31Gruzija2,0330,44
32Lietuva1,3410,43
33Izraēla2,8500,39
34Turcija27,0000,37
35Polija12,4700,33
36Vācija26,8750,33
37Slovākija1,3270,24
38Armēnija0,6840,21
39Azerbaidžāna1,4950,16
40Krievija20,2710,14
41Maķedonija0,2620,13
42Bosnija un Hercegovina0,3650,10
43Serbija0,6830,09
44Rumānija1,3430,06


Vērtējot pēc NeoGeo.lv aprēķinātā tūrisma attīstības koeficienta, 2010. gadā Latvija Eiropā ieņem 26. vietu, kas ir Eiropas vidusmēra līmenis. Latvija pēc šī koeficienta apsteidz gan Čehiju, gan Lielbritāniju, gan Vāciju, gan kaimiņvalsti Lietuvu.

Eiropas valstu tūrisma attīstības karte

Eiropas valstis pēc tūrisma attīstības koeficienta 2010. gadā

Pēc Pasaules ekonomikas foruma pārskata datiem par pasaules valstu konkurētspēju tūrisma jomā (Travel & Tourism Competitiveness Report 2011) Latvija 2011. gadā ir 51. pievilcīgākais tūrisma galamērķis pasaulē. Igaunija ir 25. pievilcīgākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet Lietuva ieņem 55. vietu.

Latvijai ir lielas potences būtiski uzlabot savu tūrisma attīstības reitingu. To apstiprina Eurostat pētījums par 2010. gada vasaras sezonas (jūnijs – septembris) viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjomiem salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu.
Vislielākais procentuālais pieaugums Eiropā 2010. gada vasarā bija Latvijā.

Lūk, Eurostat dati:
1. Latvija – pieaugums 17,6%
2. Igaunija – pieaugums 14,9%
3. Lietuva – pieaugums 14,7%
4. Malta – pieaugums 13,0%
5. Dānija – pieaugums 12,4%
......
25. Šveice – izmaiņu nav 0%
26. Grieķija – kritums 1,6%
27. Lielbritānija – kritums 5,5%
28. Lihtenšteina – kritums 7,4%
29. Rumānija – kritums 11,9%
Eiropā vidēji – pieaugums 3,0%

ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization (UNWTO)) statistika apkopo datus par ārzemju tūristu vizītēm jeb ārzemju ceļojumiem, kas ilgāki par 1 dienu.

Latvijas statistikas pārvaldes
dati par 2010. gadu uzrāda, ka ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu bija šķērsojuši 5,042 miljons reižu. Tātad bez 1,373 miljoniem tūristu, kas 2010. gadā Latvijā ieradās uz vairākām dienām, mums bija arī 3,669 miljoni vienas dienas ārzemju ceļotāju (jeb 73% no ārzemju ceļotāju kopskaita).

Vienas dienas vizītē ārvalstnieki Latvijā ierodas, lai
• tranzītā šķērsotu valsti;
• sportotu (piemēram, slēpošana);
• apmeklētu kultūras un atpūta pasākumus;
• kārtotu biznesa jautājumus;
• apmeklētu radus un draugus.

Lai arī vienas dienas vizītē ārzemnieki Latvijā uzturas ļoti īsu laiku, tomēr arī tad Latvija gūst savu finansiālu labumu gan no ārzemnieku pirkumiem, gan vietējo pakalpojumu izmantošanas.

Ārzemju tūristi, kas 2010. gadā Latvijā uzturējās ilgāk par 1 dienu, vidēji Latvijā pabija 3,9 dienas.

No tiem, kuri Latvijā nakšņoja, 74% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 26% pie radiem vai draugiem.

Nav pārāk lielas jēgas, ja ārzemju tūrists ierodas Latvijā, bet netērē šeit savu naudu. Ļoti būtiski, lai ierodoties Latvijā tūrists varētu saņemt daudzus nepieciešamos pakalpojumus (viesnīca, ēdināšana, ekskursijas, iepirkšanās un dažādi atpūtas un izklaides pasākumi).
Tāpēc būtisks rādītājs tūrisma jomā ir vidējā naudas summa, kuru ierodoties kādā valstī, iztērē ārzemju tūrists.

World Tourism Barometer ir apkopojis datus par naudas summām, kuras ir iztērējuši ārzemju tūristi 2010. gadā, apmeklējot dažādas pasaules valstis.

NeoGeo.lv veica pārrēķinu, lai noskaidrotu cik daudz naudas vidēji 1 ārzemju tūrists ir tērējis katrā no Eiropas valstīm 2010. gadā.
Jāatzīmē, ka minētie naudas tēriņi attiecas tikai uz ārzemju tūristiem, kuri tūrisma ceļojumos devās ilgāk par 1 dienu. Noteiktās naudas summas ir atbilstošas katras valsts cenu un dzīves līmenim.

Lūk, NeoGeo.lv noteiktais Eiropas valstu TOP 10 , kurās vidēji 1 ārzemju ceļotājs 2010. gadā bija iztērējis visvairāk naudas:

VietaValstsKopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) 1 tūrista vidējie tēriņi (ASV dolāri)
1Luksemburga4,1744 916
2Zviedrija11,0792 238
3Bosnija un Hercegovina0,6771 855
4Šveice14,8411 720
5Slovākija2,2331 683
6Izraēla4,7681 673
7Portugāle10,0901 470
8Beļģija10,2871 425
9Vācija34,6751 290
10Serbija0,8651 266

Kā redzams šajā TOP 10 ir valstis gan ar augstiem, gan zemiem cenu un dzīves līmeņiem. Tātad ārzemju tūristu tērētais naudas daudzums nav tiešā veidā saistāms ar dzīves un pakalpojumu dārdzību kādā no šīm valstīm. Daudz ko nosaka apstāklis, ka ārzemju tūristam ir iespēja savu naudu tērēt. Ja šādu iespēju ir daudz, tad nauda tiek tērēta.

Tālāk pārējās Eiropas valstis sarindotas pēc vidējā 1 tūrista tēriņa lieluma 2010. gadā:

VietaValstsKopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) 1 tūrista vidējie tēriņi (ASV dolāri)
11Slovēnija2,3111 253
12Nīderlande13, 0621 200
13Lielbritānija30,4001 081
14Čehija6,6711 053
15Kipra2,1831 005
16Norvēģija4,7791 003
17Spānija52,525997
18Itālija38,786889
19Horvātija8,268886
20Grieķija12,741849
21Austrija18,663848
22Rumānija1,128840
23Īrija4,077833
24Maķedonija0,218832
25Lietuva1,092814
26Malta1,068802
27Turcija20,807771
28Somija2,809765
29Polija9,446757
30Albānija1,626729
31Melnkalne0,662608
32Francija46,319603
33Dānija5,476602
34Bulgārija3,637601
35Ungārija5,381566
36Igaunija1,071504
37Armēnija0,334488
38Latvija0,640466
39Īslande0,568460
40Krievija8,985443
41Azerbaidžāna0,621415
42Gruzija0,659324
43Ukraina3,788179

Pēc naudas apjoma, ko 2010. gada 1 ārzemju tūrista vidēji bija tērējis Latvijā ir redzams, ka Latvija Eiropā ieņem zemo 38. vietu. Tūristu ikdienas tēriņi Latvijā ir gandrīz 2 reizes mazāki nekā vidēji Eiropā (vidēji Eiropā – 852 USD).

Secinājums ir viens – mēs Latvijā pagaidām nespējam radīt iespēju ārzemju ceļotājiem tērēt naudu!
Šādas plašākas iespējas ir jārada, nodrošinot labāku servisa līmeni, ieviešot vairāk interesantu pakalpojumu un izklaides iespēju.

Tātad viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem tūrismā ir tūristu uzturēšanās laika paildzināšana un naudas tērēšanas iespēju vairošana.

Eiropas valstu tūristu tēriņu karte

Eiropas valstu tūristu tēriņi 2010. gadā

Pēc ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization (UNWTO)) datiem ar tūrismu saistītās nozares pasaulē 2010. gadā ieguva 1 triljonu (1 000 000 000 000) ASV dolāru lielus ienākumus, jeb gandrīz 3 miljardus ASV dolāru dienā.

2010. gadā tūrisma nozares ieņēmumi, kas ir pielīdzināmi pakalpojumu eksportam, veidoja ap 30% no visa pasaules komerciālo pakalpojumu eksporta vai arī 6% no visas pasaules preču un pakalpojumu eksporta.

Tūrisms tiek vērtēts, kā 4. ienesīgākā eksporta prece pēc naftas, ķīmisko produktu un autotransporta tirdzniecības.

Daudzām pasaules valstīm tūrisms ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kāds naudas daudzums valstī nonāk no ārzemju tūristiem, rēķinot šo naudas summu uz katru valsts iedzīvotāju.

NeoGeo.lv veica aprēķinus par to, kādu naudas summu 2010. gadā ārzemju tūristi tērēja, pārrēķinot to uz katras Eiropas valsts iedzīvotāju.

Lūk, NeoGeo.lv aprēķinātais 2010. gada Eiropas valstu TOP 10 par to, kuras valsts iedzīvotāji gūst lielākos ieņēmumus no ārzemju tūristu tēriņiem, pārrēķinot tos uz 1 valsts iedzīvotāju:

VietaValstsKopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) Tūristu tēriņi uz 1 valsts iedzīvotāju (ASV dolāri)
1Luksemburga4,1748 184
2Malta1,0682 543
3Austrija18,6632 219
4Kipra2,1832 003
5Horvātija8,2681 927
6Šveice14 8411 888
7Īslande0,5681 775
8Zviedrija11,0791 185
9Spānija52,5251 141
10Slovēnija2,3111 127

Tālāk pārējās Eiropas valstis sarindotas pēc lielākiem ārzemju tūristu tēriņiem, pārrēķinot tos uz 1 valsts iedzīvotāju 2010. gadā:

VietaValstsKopējie tūristu tēriņi valstī (miljardi ASV dolāru) Tūristu tēriņi uz 1 valsts iedzīvotāju (ASV dolāri)
11Grieķija12,7411 126
12Melnkalne0,6621 068
13Dānija5,476984
14Norvēģija4,779961
15Portugāle10,090948
16Beļģija10,287935
17Īrija4,077890
18Igaunija1,071799
19Nīderlande13,062783
20Francija46,319704
21Izraēla4,768655
22Itālija38,786640
23Čehija6,671633
24Ungārija5,381539
25Somija2,809522
26Albānija1,626510
27Bulgārija3,637494
28Lielbritānija30,400488
29Vācija34,675424
30Slovākija2,233411
31Lietuva1,092352
32Latvija0,640285
33Turcija20,807282
34Polija9,446247
35Bosnija un Hercegovina0,677176
36Gruzija0,659142
37Serbija0,865118
38Maķedonija0,218106
39Armēnija0,334102
40Ukraina3,78882
41Azerbaidžāna0,62168
42Krievija8,98563
43Rumānija1,12852

Pēc 2010. gada ārzemju tūristu tēriņiem uz 1 valsts iedzīvotāju Latvija Eiropā ieņem 32. vietu. Vidēji uz katru Latvijas iedzīvotāju sanāk tikai 285 ASV dolāri, kas ir gandrīz 2 reizes mazāk nekā vidēji Eiropā (vidēji Eiropā – 556 USD).

Karte par ārzemju tūristu tēriņiem uz 1 valsts iedzīvotāju

ārzemju tūristu tēriņi uz 1 valsts iedzīvotāju 2010. gadā

Lai arī pašreiz kopvērtējumā Latvija ir zem vidējā Eiropas līmeņa tūrisma nozares attīstībā, tomēr Latvijai ir lielas potenciālas iespējas, lai nākotnē nokļūtu Eiropas tūrisma lielvalstu TOP 10.

Jāmāk tik šīs iespējas izmantot!

Interesanti fakti par 2010. gada tūrismu Latvijā, Eiropā un pasaulē:

Vidēji pasaulē tūristi ārvalstu ceļojumiem izmantoja:

  • Aviotransportu – 51%
  • Autotransportu – 41%
  • Jūras transportu – 6%
  • Dzelzceļa transportu – 2%

Vairākdienu ārvalstu ceļotāji, kas ieradās Latvijā, izmantoja:

  • Aviotransportu – 51%
  • Autotransportu – 32%
  • Jūras transportu – 9%
  • Dzelzceļa transportu – 8%

Vidēji pasaulē ārvalstu ceļojumu iemesli bija:

  • Atpūta – 51%
  • Radu un draugu apmeklējums, reliģiozie mērķi, ārstēšanās – 27%
  • Darījumu kārtošana – 15%
  • Citi iemesli – 7%

Latvijā ārvalstu ceļotāju ceļojumu iemesli bija:

  • Atpūta – 40%
  • Darījumu kārtošana – 30%
  • Radu un draugu apmeklējums – 20%
  • Citi iemesli – 10%

Eiropā 2010. gadā:

  • Vislielākā tūristu pieauguma izaugsme bija Gruzijā – +35,5%
  • Lielākais kritums bija Andorā – -1,2%
  • Vidējā izaugsme Eiropā – +3,3%
  • Latvijā izaugsme – +3,8%

Ārvalstu ceļotāji Latvijā ieradās galvenokārt no:

  • Lietuvas – 34%
  • Igaunijas – 19%
  • Zviedrijas – 7%
  • Krievijas – 7%
  • Vācijas – 4%
  • Polijas – 4%

Igaunijā lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bija no:

  • Somijas – 53%
  • Krievijas – 9%
  • Zviedrijas – 5%
  • Vācijas – 5%
  • Latvijas – 5%
  • Norvēģijas – 3%

Latvijas iedzīvotāji:

  • 2010. gadā robežu šķērsoja 3,09 miljonus reižu
  • Vidēji pavadīja ārvalstīs 4,9 diennaktis

Latvijas ceļotāju galvenie ārvalstu galamērķi:

  • Lietuva – 29%
  • Krievija – 18%
  • Igaunija – 12%
  • Vācija – 7%

Latvijas viesnīcas un tūristu mītnes 2010. gadā apkalpoja 1,32 miljonus cilvēku.

Īpaši daudz tūristu Latvijā ierodas vasarā (jūnijā–augustā), kad mēneša vidējais apmeklējums ir apmēram 2 reizes lielāks nekā pārējos mēnešos.

Iecienītākie vietējie ceļojumu galamērķi Latvijas iedzīvotājiem:

  • Rīgas reģions – 31%
  • Vidzeme – 21%
  • Kurzeme – 21%
  • Latgale – 17%
  • Zemgale – 10%
Posts created 546

12 thoughts on “Tūrisms Latvijā un pasaulē

  1. Piekrītu, ļoti interesanta info un viela pārdomām. BET – pēc kādas metodikas tūristi tiek uzskaitīti? Savulaik, piedaloties vienā ES finansētā pētījumā, kur bija jāsniedz informācija par cilvēku apgrozījumu caur ostām, metodikas kritikā, ko izstrādāja spāņu un angļu eksperti, bij minēts (un statistiķi to apliecināja), ka kopš pievienošanās Šengenas zonai tās iekšējā cilvēku plūsma šais rādītājos vairs neparādās un iegūtie rezultāti nav ticami!
    Cits apstāklis ir tur, ka mēs skarbi pārvērttējam savu tūrisma resursu nozīmi. Augusta sākumā Jūrmalā ūdens +5 – 6 grādi – piedodiet, smieklīgs tas resurss. Igauņi dzīvo uz Helsinku dzērāju rēķina. Skaista daba, miers un klusums – aiz dabiska patriotisma bieži pārvērtējam ārzemnieku potenciālo interesi par to. BET – tieši šīs “fīčas” ir ar diezgan ierobežotu kapacitāti, kuru pārsniedzot, tās pašas sevi iznīcin;ās. Taču resursu varam vēl būtiski attīstīt, arī tas tiek izmantots nepietiekami. Rīgai, lai atgūtu “mazās Parīzes” statusu, vēl augt un augt – ja gribam piesaistīt nevis britu dzērājus, bet kultūras meklētājus. Potenciāls mums ir, bet ir ļoti viegli to pārvērtēt.

  2. Atbilde Derglim.
    Paldies par interesanto komentāru.
    Datus par ārzemju tūristu skaitu Eiropā NeoGeo.lv guva no United Nations World Tourism Organization (UNWTO))publikācijas World Tourism Barometer.
    Piekrītam tam, kav īsti skaidra datu aprēķinu metodika. Visticamāk, ka UNWTO datus ieguva no katras valsts statistikas organizācijām. Katrā ziņā Latvijas un Igaunijas statistikas pārvalžu dati sakrita ar UNWTO datiem.
    Jūsu piesauktās Latvijas tūrisma “fīčas” ir svarīgas un attīstāmas. Nepārvērtēsim tās, bet arī nenoniecināsim tās. Pie tam ir tik daudz neapgūtu iespēju. Vai Eiropā ir daudz vietu, kur 100 km attālumā no starptautiskās lidostas var nokļūt pie melnā stārķa ligzdas, nokļūt gandrīz pirmatnējā mežā, nomedīt mežacūku?

  3. Atbilde Raitim.
    Jums taisnība, ģeogrāfiski Izraēla nav Eiropas valsts.
    Tomēr bieži gan dažādu sporta spēļu čempionātos, gan dažādu nozaru statistikā Izraēla ir vienā “grozā” ar patiesās Eiropas valstīm.
    Tas ir noticis arī šajā rakstā minētajā ANO Pasaules tūrisma organizācija statistikā.

  4. Patīk vai nē, bet lielu pienesumu tūrisma nozarei un ekonomikai, dod arī kāda specifiska joma, par kuru, piemēram, šajā rakstā nav nekas minēts. Tā ir joma, kuru maz ietekmē laika apstākļi.

  5. Labvakar Karina!
    No šāda aspekta mēs līdz šim tūrisma statistiku neesam pētijuši.
    Paldies par jaunas tēmas ierosinājumu!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Related Posts

Begin typing your search term above and press enter to search. Press ESC to cancel.

Back To Top