2022. gada 24. februāra Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā izraisīja masveida bēgļu pieplūdumu visā Eiropā, tostarp Latvijā.
Kopš kara sākuma Ukrainas bēgļu skaits Eiropā ir tikai audzis.
2025. gada 31. oktobrī kopumā 4,3 miljoniem no Ukrainas bēgušo cilvēku bija piešķirts pagaidu aizsardzības statuss Eiropas Savienībā (ES).
Visaugstākā pagaidu aizsardzības saņēmēju īpatsvars pret attiecīgās valsts iedzīvotājiem iedzīvotāju skaitu bija:
- Čehijā -3,6%,
- Polijā – 2,6%,
- Igaunijā – 2,5%.
2025. gada 31. oktobrī Ukrainas pilsoņi veidoja vairāk nekā 98,4 % no pagaidu aizsardzības saņēmējiem ES.
Tajā uzskaitītas arī pagaidu aizsardzības saņēmēju tiesības:
- uzturēšanās atļauja uz visu aizsardzības laiku;
- atbilstīga informācija par pagaidu aizsardzību ;
- garantijas piekļuvei patvēruma procedūrai ;
- piekļuvi nodarbinātībai, ievērojot noteikumus, kas piemērojami profesijai, un valsts darba tirgus politikai un vispārējiem nodarbinātības nosacījumiem;
- piekļuve piemērotām naktsmītnēm vai mājokļiem ;
- vajadzības gadījumā piekļuve sociālajai labklājībai vai iztikas līdzekļiem;
- piekļuve medicīniskajai aprūpei;
- valsts izglītības sistēmā — izglītības pieejamība personām, kas jaunākas par 18 gadiem;
- iespējas ģimenēm noteiktos apstākļos atkal apvienoties;
- iespēju pārcelties uz citu ES valsti pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas;
- iespēja brīvi pārvietoties ES valstīs (izņemot dzīvesvietas dalībvalsti) 90 dienas 180 dienu laikā pēc uzturēšanās atļaujas izsniegšanas uzņēmējā ES valstī.
2024. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 43 430 Ukrainas civiliedzīvotāju ar pagaidu aizsardzības statusu, bet 2025. gada 31.oktobrī šo bēgļu skaits jau bija 31 280.
Tomēr nav zināms, cik daudz no tiem ukraiņiem, kuri Latvijā ieradās pēc Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai, pašlaik vēl dzīvo Latvijā. Daļa bēgļu ir atgriezušies dzimtenē, daļa – izbraukuši uz citām valstīm.
