Ideālos apstākļos, kad naktī ir skaidras debesis un nav citas gaismas traucējuma, no Zemes ar neapbruņoti aci varam saskatīt aptuveni 9 000 zvaigžņu.
Zvaigznes dzīves ilgums vienmēr ir ierobežots, jo, tiklīdz tās kodolā beidzas kodolsintēzes degviela, tā galu galā “nomirst”.
Cilvēka acīm redzamajās naksnīgajās debesīs ir zvaigznes, kuras atrodas sākot no dažu gaismas gadu attāluma līdz vairāk nekā 10 000 gaismas gadu attālumā. Ņemot vērā zvaigžņu dzīves ilgumu, mums redzamo zvaigžņu skaitu un veidu, kā arī attālumu līdz zvaigznēm, vai kāda no tām jau ir “mirusi” un mēs redzam tikai zvaigznes pagātnes gaismu? Tas ir aizraujošs jautājums.
Vai kādas cilvēka acīm redzamas zvaigznes jau ir “mirušas”?
Skatoties Visumā, mēs skatāmies atpakaļ laikā.
21. gadsimta sākumā cilvēce ir veiksmīgi iezīmējusi gandrīz visas mūsu apkārtnes zvaigznes trīsdimensiju telpā. Mums tuvākās zvaigznes ne vienmēr sakrīt ar tām zvaigznēm, kuras mēs varam redzēt, jo zvaigžņu redzamību nosaka attāluma un raksturīgā spilgtuma kombinācija.

Caur kosmosa vakuumu visa gaisma neatkarīgi no viļņa garuma vai enerģijas pārvietojas ar vienu un to pašu ātrumu – gaismas ātrumu vakuumā. Kad mēs novērojam gaismu no tālas zvaigznes, mēs novērojam gaismu, kas jau ir pabeigusi ceļu no gaismas avota līdz novērotājam.

Gaisma, ko mēs no zvaigznēm ieraugām tagad, jau ir pabeigusi daudzu gaismas gadu ceļojumu.

Attēlā var redzēt vaļējo zvaigžņu kopu NGC 290, kā to attēlojis Habla kosmiskais teleskops. Kad veidojas jaunas zvaigznes, tās veidojas ar dažādām masām, krāsām, spilgtumu un citām īpašībām. Smagākās zvaigznes būs visspilgtākās un izstaros visvairāk jonizējošo, ultravioleto fotonu, bet dzīvos visīsāk. Vieglākās zvaigznes būs vismazāk spīdošas, taču tās var pastāvēt daudzus triljonus gadu. Tādējādi, zvaigznes ar īsāko mūžu kopumā var “nodzīvot” tikai dažus miljonus gadu, bet citas zvaigznes “izdzīvo” miljardiem un triljoniem gadu. Mūsu dzimtajai zvaigznei Saulei mūža ilgums ir paredzēts apmēram 10 miljardi gadu.

Atkarībā no mūsu redzes un nakts apstākļiem lielākā daļa cilvēku var redzēt no 6000 līdz 9000 zvaigžņu, ja tās visas vienlaikus varētu redzēt debesīs.
Mums tuvākā ar neapbruņotu aci redzamā zvaigzne ir Centaura Alfa un tā atrodas 4,2 gaismas gadu attālumā.

Mums vistālākā ar neapbruņotu aci redzamā zvaigzne ir V762 Kasiopeja un tā atrodas aptuveni 16 000 gaismas gadu attālumā.
Kasiopejas zvaigznājs parastajiem debesu vērotājiem ir pazīstams kā liels “W” burts debesīs, taču patiesībā zvaigznājā ir daudz tūkstošu zvaigžņu, kuras ir blāvākas un kuras nav iespējams ar neapbruņotu aci ieraudzīt.

Lai gan lielākā daļa zvaigžņu galaktikā ir zvaigznes ar mazu masu un zemu spilgtumu, tomēr visspožākās un visvieglāk saskatāmās ir zvaigznes milži, supergiganti un lielas masas zvaigznes. Milzu zvaigznes ir vēlīnās stadijas zvaigznes, kurām drīzumā “jāmirst” supernovās vai planētu miglājos. Supergiganti ir visīsāk dzīvojošās zvaigznes, kuru kopējais mūžs ir mazāks par 10 miljoniem gadu.
Pēc astronomu viedokļa daži kandidāti uz jau “mirušām” zvaigznēm varētu būt:
- Betelgeize, kas tiek klasificēta kā sarkanais pārmilzis un tā ir viena no lielākajām pašlaik zināmajām zvaigznēm. Tā atrodas apmēram 640 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.
- Kuģa Ķīļa Ēta, kas ir zilais pārmilzis Kuģa Ķīļa zvaigznājā. Starp zināmajām zvaigznēm tā ir viena no vislielākajām un nestabilākajām, tā uzvedas praktiski neparedzami. Zvaigznes masa, kas vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu, ir tuva maksimālajai teorētiski iespējamai. Tā atrodas 7500 līdz 8000 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.
- Spika ir zvaigzne Jaunavas zvaigznājā, kas atrodas aptuveni 303 gaismas gadu attālumā no Saules. Noteikts, ka zvaigznes vecums ir aptuveni 12,5 miljoni gadu. Spika ir spožākā zvaigzne Jaunavas zvaigznājā.
- IK Pegasi ir dubultzvaigzne Pegaza zvaigznājā. Tas atrodas aptuveni 150 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.
Taču kopējās izredzes uz to, ka mēs debesīs varam saskatīt jau mirušas zvaigznes ir pavisam nelielas. Varbūtība, ka pat viena ar neapbruņoti aci redzamā zvaigzne jau ir mirusi tiek vērtēta mazāk nekā 1%. Katra zvaigzne, ko mēs varam redzēt, gandrīz noteikti joprojām ir dzīva, kliedējot vienu no populārākajiem astronomijas mītiem.
Ārpus mūsu Piena Ceļa galaktikas ir tikai 4 galaktikas, kuras no Zemes var ieraudzīt neapbruņota cilvēka acs. Līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem mēs nezinājām, kuras zvaigznes atrodas ārpus mūsu Piena ceļa galaktikas.
Ko mēs vēl nezinām?
Ar spēcīgu teleskopu pašreiz debesīs var ieraudzīt aptuveni 5 miljonus galaktiku, bet šīs galaktikas sastāv no lielām zvaigžņu sistēmām, miljardiem zvaigznāju un triljoniem zvaigžņu.
Tiek lēsts, ka novērojamajā Visumā varētu būt līdz pat 2 triljoniem galaktiku. Vai tajās esošo zvaigžņu skaits vispār ir saskaitāms?
Viss tas ar prātu nav aptverams …