Vairāku valstu sporta mediķi, psihologi un pētnieki ir veikuši izpēti, mēģinot noteikt, vai cilvēka dzimšanas mēnesim ir kāda ietekme uz turpmāko iespējamo karjeru sportā.
Izpētes rezultāti ir ļoti interesanti un uzrāda skaidri saskatāmas likumsakarības tam, ka dzimšanas mēnesim ir ietekme uz iespējamiem panākumiem jaunatnes sportā.
Lūk, Spānijas Olimpiskā centra pētnieku Santjago Esteva un Frančeka Drobnika pētījuma dati par Spānijas basketbola komandu „Barselona” un „Real Madrid” jauniešiem.
Pētnieki sagrupēja 157 labākos abu basketbola komandu jauniešus četrās grupās pēc dzimšanas mēnešiem:
• Dzimuši gada 1. ceturksnī (janvāris, februāris, marts).
• Dzimuši gada 2. ceturksnī (aprīlis, maijs, jūnijs).
• Dzimuši gada 3. ceturksnī (jūlijs, augusts, septembris).
• Dzimuši gada 4. ceturksnī (oktobris, novembris, decembris).
Rezultāti bija pārsteidzoši!
• Gada 1. ceturksnī bija dzimuši 50% talantīgo basketbolistu.
• Gada 2. ceturksnī bija dzimuši 34% talantīgo basketbolistu.
• Gada 3. ceturksnī bija dzimuši 15% talantīgo basketbolistu.
• Gada 4. ceturksnī bija dzimuši 5% talantīgo basketbolistu.
Spāņu pētījuma rezultāts uzrādīja, ka gada sākumā dzimušo basketbolā talantīgo bērnu un jauniešu īpatsvars ir vislielākais un uz gada vidu un beigām dzimušo talantīgo bērnu skaits samazinās. Jāatzīmē, ka Spānijā bērnu un jauniešu sadalījums pa vecuma komandām (U8, U9, U10 utt.) notiek, sākot ar katra gada 1. janvāri.
Analogi pētījumi tika veikti arī citās valstīs un arī citos sporta veidos.
Austrālijā, Anglijā un Kanādā tika analizēti futbolistu, basketbolistu, volejbolistu, hokejistu un vieglatlētu dzimšanas mēnešu sakarība ar sportiskiem panākumiem. Rezultāti visur bija vienādi – pastāv sakarība starp bērna dzimšanas mēnesi un iespējamiem panākumiem sportā.
Vai arī Latvijā darbojas šī likumsakarība?
NeoGeo.lv veica izpēti, sagrupējot Latvijas jaunos talantīgos futbolistus un basketbolistus pēc dzimšanas mēnešiem.
Lūk, rezultāti apkopoti tabulās:
Futbols
| Jauniešu izlases | Dzimuši gada 1. ceturksnī (janvāris, februāris, marts) | Dzimuši gada 2. ceturksnī (aprīlis, maijs, jūnijs) | Dzimuši gada 3. ceturksnī (jūlijs, augusts, septembris) | Dzimuši gada 4. ceturksnī (oktobris, novembris, decembris) |
|---|---|---|---|---|
Basketbols
| Jauniešu izlases | Dzimuši gada 1. ceturksnī (janvāris, februāris, marts) | Dzimuši gada 2. ceturksnī (aprīlis, maijs, jūnijs) | Dzimuši gada 3. ceturksnī (jūlijs, augusts, septembris) | Dzimuši gada 4. ceturksnī (oktobris, novembris, decembris) |
|---|---|---|---|---|
Dzimis 1967. gada 2. februārī.
Foto: www.flickr.com/photos/ganggreen52
Pētījuma rezultāti uzrāda izteiktu likumsakarību tam, ka arī Latvijā sportā talantīgo bērnu un jauniešu īpatsvars gada sākuma mēnešos dzimušo sportistu vidū ir vislielākais un līdz gada beigām tas samazinās pat līdz 2 – 4 reizēm.
Tātad, ja bērns Latvijā ir dzimis gada sākumā mēnešos (janvāris, februāris, marts), tad tam ir 2 – 4 reizes lielāka iespēja sasniegt panākumus sportā nekā tam, kurš dzimis gada beigu mēnešos (oktobris, novembris, decembris).
Kāpēc tā?
Kas nosaka šādu likumsakarību?
Skaidrojums šim fenomenam ir noteikts, un tas ir tā saucamais relatīvais vecuma efekts.
Tajās valstīs, kur bērnu un jauniešu sadalījums komandās notiek ar 1. janvāri, bērniem, kuri ir dzimuši gada pirmajos mēnešos un gada pirmajā pusē, ir zināmas priekšrocības pār tajā pašā gadā dzimušajiem bērniem, kuri dzimuši gada otrajā pusē un it īpaši gada beigās.
Tas izskaidrojams ar to, ka bērniem, kuri dzimuši gada sākumā, sportā būs gandrīz 12 mēnešu izaugsmes priekšrocība salīdzinājumā ar saviem komandas biedriem, kuri dzimuši gada beigās. Tas ir gandrīz papildus gads, kurā bērns aug un attīstītās. Īpaši tas ir izteikts agrīnās pubertātes stadijā (10 – 14 gadi), kad bērni var būtiski izmainīties pat viena gada laikā. Tā ir gan labāka fiziskā sagatavotība, gan ātrāka psiholoģiskā un intelektuālā attīstība. Šai nepilna gada vecuma priekšrocībai var būt milzīga ietekme uz bērna turpmāko izaugsmi sportā un arī citās dzīves sfērās.
Dažkārt jaunie sportisti, kuriem ir neapšaubāmas spējas sportā, bet, kuri ir dzimuši gada otrajā pusē un gan fiziski, gan psiholoģiski mazliet atpaliek no saviem nedaudz vecākiem komandas biedriem, nav pārliecināti par savām spējām, jūtas nomākti un tādēļ pamet sportošanu. Ja treneri starp šiem jaunākajiem bērniem nespēj saskatīt nākotnes talantus un dzenas tikai pēc tūlītējiem komandas sporta panākumiem, tad komandas jaunāko bērnu atbirums ir vēl izteiktāks.
Te gan jāpiebilst, ka nav nozīme gada mēnesim kā tādam, bet lielākas iespējas sasniegt panākumus sportā ir tiem bērniem un jauniešiem, kuri dzimuši tā saucamā „sporta gada” sākumā. Piemēram, tā kā Anglijā „sporta gads” sākas 1. septembrī un komandu atlases notiek, sākot ar šo datumu, tad Anglijā jaunatnes sportā gūst vislielākos panākumus bērni un jaunieši, kuri ir dzimuši gada beigās.
Tā 2009. gadā veiktie pētījumi uzrādīja, ka 57% angļu jauniešu futbola akadēmijās (vecums 16 – 20 gadi) 57% sportistu dzimuši septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, bet tikai 14% sportistu svinēja savas dzimšanas dienas jūnijā, jūlijā un augustā.
Protams, ka bērni un jaunieši ir dažādi gan pēc savas fiziskās un psiholoģiskās nobriešanas, gan pēc talanta. Tāpēc ir arī daudzi izņēmumi relatīvajam vecuma efektam.
Tomēr kopumā relatīvais vecuma efekts pastāv un bērni, kas dzimuši tūlīt pēc attiecīgās valsts „sporta gada” sākuma, parasti ir lielāki, spēcīgāki, nobriedušāki. Viņu panākumi pirmajos sporta gados ir izteiktāki.
Kad bērni un jaunieši izaug un nokļūst lielajā sportā, tad relatīvais vecuma efekts pakāpeniski izzūd. Patiesie sporta talanti, kuri dzimst visa gada garumā, neatkarīgi no gada mēnešiem atrod un ieņem savu vietu sporta komandās.
Tas, ka dzimšanas mēnesim nav izteiktas nozīmes izcilu sportistu izaugsmē, uzrāda 2005. gadā veiktie pētījumi par 382 Nacionālās basketbola asociācijas basketbolistiem. Viņu dzimšanas mēnešu sadalījums visa gada garumā bija vienmērīgs.
To pašu uzrāda arī NeoGeo.lv pētījums par Latvijas nacionālo izlašu spēlētājiem.
Nacionālās izlases
| Nacionālās izlases | Dzimuši gada 1. ceturksnī (janvāris, februāris, marts) | Dzimuši gada 2. ceturksnī (aprīlis, maijs, jūnijs) | Dzimuši gada 3. ceturksnī (jūlijs, augusts, septembris) | Dzimuši gada 4. ceturksnī (oktobris, novembris, decembris) |
|---|---|---|---|---|
Foto: www.flickr.com/photos/ak34
Šim visam vajadzētu klāt pielikt cik vispār ir dzimušo procenti pa ceturkšņiem 🙂
No vienas puse šo būtu lietderīgi iemest sejā visiem astrologiem.
Bet no otras puses, viņiem no tā ne silts ne auksts – tā pat viņiem uz šo atradīsies savs ”zinātnisks” skaidrojums.
Šī pati parādība ir vērojama arī jauniem sporta zirgiem. Līdz ar to, tajos jāšanas sporta veidos, kuros vairums sacensību notiek jaunzirgu vecumā (it sevišķi auļošanas sacensībās), audzētāji cenšas panākt, lai kumeļi dzimst pēc iespējas agrāk. Šī prakse ir novedusi pat līdz tam, ka ievērojami krities ķēvju auglības procents angļu tīrasiņu šķirnē – sākotnēji tika vainota radniecīgas pārošanas prakse, bet nesen zinātnieki noskaidroja, ka lielāka ietekme ir tieši ķēvju pārošanai ziemā, kas ir pirms dabiskā pārošanās laika.
Jācer, ka šis atklājums nenovedīs pie pārpildītām dzemdību nodaļām gada pirmajos mēnešos 😀
Tagad saprotu, kāpēc negatavojos Sočiem, bet tikai TV tiešraidēm 🙂
Vai nav iespējams veikt šādu pašu pētījumu:
1. Biznesā (bagātībā)
2. Politikā (ietekmībā)
3. Māksla
4. zinātne
5. sociālā joma
???
Paldies!
Gada skaitīšanas sistēma, kas sākas ar 1. janvāri ir vistīrākais cilvēces izdomājums un tam nav nekāda sakara ar dabas un kosmosa likumiem un cikliem, bet rakstā izskaidrotais fenomens ir visai ticams un izpaužas agrā vecumā (it īpaši fiziskajos sporta veidos, bet var neizpausties intelektuālajās disciplīnās), kad attistības starpība starp 1 gadu veciem īpatņiem ir diezgan ievērojama. Kad cilvēki pieaug, tad tā disproporcija izlīdzinās.
Pie tam dažādi interpretējot statistikas datus, var pierādit pilnīgi pretējas lietas.