Foto: ingdomsteward.comMēs Latvijā gaužamies un pukojamies par saviem parādiem – gan valsts aizņēmumiem, gan personīgajiem kredītiem bankās.
Nemācējām saimniekot un valsti pārvaldīt, bijām tuvredzīgi, mantkārīgi un lētticīgi un visam rezultātā – iekritām parādos!
Vai tiešām Latvija ir unikāla savās parādu problēmās?
Pēc Latvijas bankas 2011. gada 30. jūnija datiem Latvijas ārējais bruto parāds ir aptuveni 20 miljardi 571 miljoni latu (Ls 20 570 900 000).
Latvijas ārējā bruto parāda sadalījums ir sekojošs:
• Valdības un Centrālās bankas parāds – 4 miljardi 430 miljoni latu (Ls 4 430 000 000);
• Monetāro un finanšu iestāžu (bankas, kredītiestādes, krājaizdevumu sabiedrības u.c.) parāds – 9 miljardi 846 miljoni latu (Ls 9 846 100 000);
• Citu sektoru (iedzīvotāju, komersantu, uzņēmumu u.c.) parāds – 4 miljardi 137 miljoni latu (Ls 4 137 200 000);
• Parādsaistības pret tiešajiem investoriem un to uzņēmumiem – 2 miljardi 157 miljoni latu (Ls 2 157 500 000).
Uzziņai.
Latvijas ārējais parāds ir visu tiešo parādsaistību summa, kuru Latvijas rezidenti (valdība, bankas, dažādas kredītiestādes, uzņēmumi, iedzīvotāji) ir parādā nerezidentiem (pārējām valstīm), un šo saistību segšanai nākotnē jāveic pamatsummu un procentu maksājumi saskaņā ar iepriekšēju vienošanos.
Ne mazāk svarīgs rādītājs ir Latvijas ārējais neto parāds.
Ārējais neto parāds uzrāda Latvijas valdības, pašvaldību, uzņēmumu un privātpersonu kopējo (bruto) ārējo parādu, no kura ir atskaitīti pārējās pasaules parādi pret Latvijas valsti, uzņēmumiem un privātpersonām.
Sava nozīme ir kā bruto, tā neto parāda datiem, taču sagaidāmo parāda maksājumu slogu, kas gulsies uz valsts iedzīvotājiem, ļauj novērtēt tieši neto ārējais parāds.
2011. gada 30. jūnija Latvijas Bankas dati uzrāda, ka Latvijas neto ārējais parāds ir 6 miljardi 787 miljoni latu vai Ls 3 085 uz katru Latvijas iedzīvotāju.
Ļoti pozitīvi ir tas, ka Latvijas neto ārējais parāds konsekventi samazinās kopš 2008. gada decembra, kad tas bija sasniedzis savu maksimumu – 9 miljardus 184 miljonus latu.
Latvijas neto ārējā parāda samazināšanās vidējais ātrums kopš 2008. gada maksimuma ir bijis:
• 959 miljoni latu gadā;
• 80 miljonu latu mēnesī;
• 2,7 miljoni latu dienā;
• 111 tūkstoši latu stundā;
• 1 850 latu minūtē;
• 31 lats sekundē.
Šāds Latvijas neto parāda samazinājuma apjoms un temps norāda uz Latvijas privātā sektora (iedzīvotāji un uzņēmumi) spēju samazināt savas parādsaistības. Lai arī valsts parāds ir pieaudzis, taču privātā sektora ārējais parāds ir būtiski sarucis. Pie tam Latvijas privātais sektors un valsts mājsaimniecības arvien atbildīgāk izvērtē savu nepieciešamību aizņemties.
Nosacīti varam teikt, ka pēdējo 2,5 gadu laikā vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs (ieskaitot zīdaiņus) savus privātos parādus ir dzēsis ar ātrumu 36 lati/mēnesī.
Cita lieta ir ar Latvijas vispārējās valdības parādu, kurš no 1,34 miljardiem latu 2007. gada beigās pieauga līdz 5,37 miljardiem latu 2011. gada vidū.
Uzziņai.
Latvijas vispārējās valdības parāds = centrālās valdības parāds + pašvaldību parāds + citu vispārējās valdības sektora klasificēto uzņēmumu parāds.
Valdības parāda straujais pieaugumu no 2007. gada noteica starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma piesaiste valsts parāda un budžeta saistību finansēšanai, kā arī finanšu sektora stabilizācijai starptautiskās finanšu krīzes izraisīto seku dēļ. Ārvalstu aizņēmums bija viens no būtiskākajiem faktoriem valsts maksātspējas apliecināšanai, finanšu tirgus svārstību nomierināšanai un investoru uzticības atgūšanai.
Vai Latvijas valsts parāds ir liels?
Salīdzināsim Latvijas vispārējās valdības parādu ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējās valdības parāda rādītājiem, kurš pārrēķināts % uz katras valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Šāds katras valsts parāda attiecinājums pret tās IKP ļauj uzskatāmi izvērtēt katras valsts ražošanas potenciālu un parādu apjomu.
Kā redzams no Eurostat datiem Latvijas valdības parāds ir vidējā līmenī Eiropas Savienībā. Daudzu bagātu un ekonomiski attīstītu Eiropas valstu (Itālijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas) valdībām ir krietni lielākas parādsaistības nekā Latvijas valdībai. Savā ziņā unikāla ir Igaunija, kura konsekventi cenšas izdzīvot gandrīz bez valdības parāda!
Ja Īrijas valdība ir sarūpējusi ikvienam Īrijas iedzīvotājam 33,4 tūkstošu eiro parādsaistības, Itālijas valdība – 30,5 tūkstošus eiro un Vācijas valdība – 25,4 tūkstošus eiro, tad Latvijas valdība – 3,6 tūkstošus eiro un Igaunijas valdība – 0,7 tūkstošus eiro.
Cik ilgi un no kādas naudas šādā parādu situācijā Īrija cer maksāt dāsnos pabalstus savas valsts iedzīvotājiem?
Šis un vēl citi jautājumi daudzām Eiropas valstīm būs jārisina vistuvākajā nākotnē. Lēmumi un risinājumi būs ļoti nepopulāri.
Kādi procentu maksājumi ir Latvijas valsts parādam?
Latvijas valsts parāda izmaksas ietekmē:
• aizņēmumu procentu likmes;
• parāda saistību apjoms;
• aizņēmumu apkalpošanas nosacījumi.
Salīdzinot Latvijas vispārējās valdības procentu izdevumu apjomus ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem, jāsecina, ka 2010. gadā tie bija vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, veidojot tikai 1,4% no IKP.
Kad Latvijas valsts parāds samazināsies?
Ņemot vērā esošo Latvijas valsts aizņemšanās stratēģiju vidējam termiņam, valsts parāds līdz 2015. gadam turpinās pieaugt, bet pēc tam turpmākajos gados sāksies tā pakāpenisks samazinājums.
Šāda pēc Latvijas valsts kases datiem tiek plānota Latvijas vispārējās valdības parāda dinamika tuvākajos gados:
Vai valstij vajag dzīvot pilnīgi bez parādiem?
Ir teiciens, ka „parāds nav brālis”, tomēr dažkārt valsts parāda esamība optimālā līmenī ir pieļaujama un dažkārt pat nepieciešama valsts finanšu tirgus efektīvai un stabilai funkcionēšanai.
Pēc Latvijas Valsts kases informācijas valsts parāds „veselīgā” apjomā ir noderīgs, lai:
1) valstij aizņemoties, vietējā finanšu tirgū iespējams emitēt dažāda termiņa parāda vērtspapīrus, nodrošinot vietējiem investoriem (piemēram, pensiju fondiem) iespēju veikt dažāda termiņa drošus ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos. Regulāri aizņemoties un pārfinansējot iekšējā parāda saistības vietējā finanšu tirgū, valsts veicina finanšu tirgus attīstību. Tas arī nodrošina iespēju ārvalstu investoriem veikt ieguldījumus iekšējā finanšu tirgū;
2) privātajam sektoram valsts aizņēmumi iekšējā un starptautiskajos tirgos kalpo kā atskaites punkts kredītriska uzcenojuma novērtējumam. Valsts aizņemšanās likmes ir būtisks etalons (salīdzināšanās veids) privātā sektora aizņēmējiem, kuri veic aizņēmumus finanšu tirgū (piemēram, no bankām vai emitējot parāda vērstpapīrus).
Tagad informācija par kopējo situāciju pasaulē ārējo parādu jomā.
Faktiski pasaulē nav nevienas valsts, kurai nebūtu ārējo parādu!
Atgādinājums.
Valsts ārējais bruto parāds ir visu tiešo parādsaistību summa, kuru valsts rezidenti (valdība, bankas, dažādas kredītiestādes, uzņēmumi, iedzīvotāji) ir parādā nerezidentiem (pārējām valstīm), un šo saistību segšanai nākotnē jāveic pamatsummu un procentu maksājumi saskaņā ar iepriekšēju vienošanos.
Pasaules valstu TOP 10 ar lielākajiem ārējiem bruto parādiem (ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes „The World Factbook” un valstu finanšu rādītāju 2010. – 2011. gadu dati):
Norāde mūsu lasītājiem, kurus mulsina daudzās nulles tabulā – tie ir nevis miljardi USD, bet triljoni USD.
Visa pasaule dzīvo vienos milzu parādos!
Ir aizņēmušās visu valstu valdības.
Gandrīz visas valstis, to bankas un komercstruktūras ir iegādājušās citu valstu parādzīmes un vērtspapīrus.
Aizņēmušās ir pašvaldības un uzņēmēji.
Simtiem miljonu mājsaimniecību pasaulē ir parādā bankām un citiem augļotājiem.
Grūti atrast kādu, kas dzīvo bez parāda un atbilstoši šī brīža nopelnītajiem līdzekļiem!
• ASV ārējais bruto parāds ir lielāks par 14,8 triljoniem ASV dolāru.
• 7 valstis, kuras aizdevušas ASV visvairāk naudas:
– Ķīna – 1,12 triljonus ASV dolāru;
– Japāna – 911 miljardus ASV dolāru;
– Lielbritānija – 347 miljardus ASV dolāru;
– Brazīlija – 207 miljardus ASV dolāru;
– Taivāna – 153 miljardus dolāru;
– Honkonga – 118 miljardus dolāru;
– Krievija – 110 miljardus dolāru.
• ASV ārējais bruto parāds ik brīdi pieaug ar vidējo ātrumu 1,7 miljoni ASV dolāri minūtē.
• ASV ārējais bruto parāds pēdējo 10 gadu laikā ir gandrīz divkāršojies.
• ASV ārējais bruto parāds, sadalot uz katru valsts iedzīvotāju, ir gandrīz 48 000 ASV dolāru vai uz katru ASV nodokļu maksātāju – gandrīz 132 000 ASV dolāru.
• Uzskatāmi ASV parādu dinamiku var aplūkot „ASV parādu pulkstenī”.
Vai pasaule ir spējīga apmaksāt savus parādus?
Kas notiks, ja daļa no savstarpējo parādu ķēdes lielajiem parādniekiem vienlaicīgi bankrotēs? Vai tas neizsauks milzu „domino efektu” pasaules finanšu piramīdā?
Pēdējā gada daudzie notikumi pasaulē norāda, ka Zeme dzīvo pāri savām šī brīža iespējām.
Lūk, daži piemēri:
• ASV valdība aizņemas, lai spētu samaksāt pensijas.
• Grieķija ir tuvu savam bankrotam.
• Bankrotē lielas un agrāk varenas bankas.
• Daudzām pasaules valstīm ir milzu budžetu deficīti, un taupīt uz izdevumiem ir tik neierasti.
• Krītas agrāk plaukstošu valstu izaugsmes rādītāji.
Vai daļa no pasaules savstarpējiem aizdevumiem nav virtuāli un būtībā nav segti ar kādu finansiālu, materiālu vai citu taustāmu vērtību?
Kam tad visi ir parādā
Būsim reāli šajos krīzes gados iedzīvotājiem un pritātajam sektoram parādi samazinājās nevis tādēļ, ka palika atbildīgāki, bet gan tādēļ ka bankas vnk nedeva kredītus. Kad pasaule izies no otrā (trešā) krīzes viļņa gan jau arī kredītus sāks sviest pakaļ, kā “treknajos gados”.
“Interesanti” būs 2014 un 2015 gadā, ka būs jāatdod SVF ņemtā nauda. Gan jau ka atkal būs jāsavelk jostas + vēl ja līdz tam Eirozonas valstis būs aizgājušas pa pieskari, tad man ir grūti iztēloties, kā mēs to visu atdosim.
Nebūtu slikti, ja marsieši aizdotu naudu Latvijai. 🙂
Latīņamerika, Āfrika, lielākā daļa Āzijas kopš kolonistu laikiem ir bijuši un arvien vēl ir citām valstīm lielos parādos. Bet, ja ASV ir prātam netveramas summas parādā, Japāna, tagad arī Eiropas valstu lielākā daļa, par Latviju pat nerunājot, tad, velns parāvis, kurš tura visu šo banku? Kurš ir tas, kam visa pasaule parādā šos triljonu triljonus??? Tak jau ne marsiešiem.
Nu kads kluus loti bagaats.
Bet Taads neliels jautaajums. Cik katrs cilveks ir paradaa Vaacijaa ?
Atbilde apgaismotajam.
Vācijas valdības sarūpētais parāds 2010. gadā uz katru Vācijas iedzīvotāju ir 25 400 eiro.
Ja Lielbritānija ir parādā ASV un ASV ir parādā Lielbritānijai, vai tur nedzēšas summas un paliek viena valsts otrai parādā? Matemātiski, nav iespējams, ka visas valsts ir kaut kam parādā.
Iedomajaties, ka uz pasaules nav parādu un pasaulē ir tikai 1000ls. Es aizdodu Aivaram 100ls, bet prasu no viņa 105ls. Maniem +5% nav nekāda seguma, tagad pasaulē ir 1000ls + 5ls kam nav seguma 🙂 un tālāk jau domino 🙂
Kas tur ko nesaprast kam valstis ir parādā? Daudzas valstis aizņemas viena no otras, piemēram no ASV. Kā arī no starptautiskajām organizācijām piemēram SVF un PB.
Konkrēts piemērs ir Latvija. Mēs aizņēmāmies ne tikai no SVF, bet arī no Čehijas, Igaunijas un citām valstīm.
Tā tas pasaules parāds arī rodas.
Ja visu laiku domāju, ka Latvijai ir jāatbrīvojas no parādiem, tad šo rakstu izlasot secinu, ka naudu ir jāaizņemas vēl vairāk. Kādēļ?
Neviena lielvalsts tos parādus tāpat neatdos. Rezultātā mums būs vairāk fiziskas naudas un liels virtuāls parāds kā ASV un Vācijai 😀
Tādēļ jau viņi dzīvo tik labi!
Interesanti – ja saskaita visus parādus kopā – vai tiem cipariņiem ir reāls segums? Diez vai. Kā tad šos parādus var nomaksāt? Te tiešām jāpiesauc citplanētieši… 🙂
Tur jau tā lieta, ka nevar nosegt. 8% no pasaulē figurējošās naudas ir rokām taustāma. Pārējais ir procenti.
Mani visvairāk pārsteidza Luksemburgas lielie parādi. Tā taču ir tik maza valsts, bet parāds, ja izrēķina uz katru iedzīvotāju – uhhhh…:)
Visi ir parādā baņķieriem, kam ir legālas tiesības to naudu printēt.
Šīe valstu aprādi tiešām ir nesaprotami, jo, piemēram tagad ASV parāds jau paŗsniedz 18 triljonus USD, un vairāk kā 100% no IKP, tas taču ir gadrīz tikpat daudz cik Grieķijai, un mēs redzam, kas pašlaik notiek ar grieķiju….
Finansējums uzņēmumiem tālākai attīstībai un izaugsmei! Cityfinances ir ātrākais ceļš ka uzsākt savu biznesa izrāvienu!