Dažos medijos ir izskanējis apgalvojums, ka uz nelielas saliņas pie Kubas krastiem varētu būt saglabājusies pēdējā Austrumvācijas teritorija, jo savā laikā Kubas līderis Fidels Kastro esot uzdāvinājis šo salu Austrumvācijai. Un šī sala nekad nav atdota atpakaļ Kubai pēc Austrumvācijas (Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR)) un Rietumvācijas (Vācijas Federatīvās Republika (VFR)) apvienošanās 1990. gadā.
Kas tā ir par tādu salu un kam tā pieder?
Stāsts ir par Kubai piederošo salu arhipelāgu Cayos Blancos del (“Dienvidu Baltās salas”) un notikumiem, kuri sākās 1972. gadā.
Ernsta Tēlmana sala
1972. gada 19. jūnijā valsts vizītes laikā Austrumvācijā Kubas prezidents Fidels Kastro pasniedza VDR Vācijas Komunistiskās partijas priekšsēdētājam Eriham Honekeram karti, kurā viena no nelielajām Kubas dienvidu salām bija pārdēvēta par Cayo Ernest Thaelmann (“Ernsta Tēlmana sala”).
Uzziņai:
Ernsts Tēlmanis (vāciski: Ernst Thälmann; 1886 - 1944) bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras Republikā (1918 – 1933.).
Šī Cayos Blancos del (“Dienvidu Baltās salas”) arhipelāga daļas pārdēvēšana par Cayo Ernest Thaelmann tika oficiāli reģistrēta Kubas prezidenta dekrētā Nr. 3676/72.
Uzziņai:
Ernsta Tēlmana sala ir sala Karību jūrā, aptuveni 15 km gara un 500 m plata. Tā atrodas pie Kubas Matanzas provinces dienvidu krasta, kurai tā arī administratīvi pieder. Sala atrodas militāri ierobežotā zonā un piekļuve tai ir aizliegta. Salas veģetāciju galvenokārt veido mazas palmas, dzeloņaini krūmi, kazuarīnas un mangrovju audzes.
Par godu Ernsta Tēlmana nāves 28. gadadienai un 1973. gada Pasaules jaunatnes un studentu festivālam Austrumberlīnē 1972. gada 18. augustā uz salas tika svinīgi atklāts E.Tēlmana krūšutēls.
1980. gadā savas vizītes Kubā laikā E.Honekers kopā ar F.Kastro devās ceļojumā uz Ernsta Tēlmana salu.
1998. gadā lielu daļu salas izpostīja viesuļvētra Mičs (Mitch). Viesuļvētras laikā tika gāzts arī E.Tēlmana krūšutēls.
Baumas, ka sala 1972. gadā tika uzdāvināta VDR un tāpēc pēc Vāciju apvienošanās 1990. gādā tā pieder Vācijas Federatīvās Republikai, pēc gan Vācijas Ārlietu ministrijas, gan Kubas vēstniecības Vācijā domām, ir pilnīgi nepamatotas. Šī bija Kubas simboliska darbība, kurai nav nekāda sakara ar īpašumtiesībām.
