ASV Ārlietu dienesta institūts (Foreign Service Institute (FSI)) ir Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības galvenā apmācības iestāde ASV ārlietu dienesta kopienas locekļiem, sagatavojot amerikāņu diplomātus, kā arī citus profesionāļus ASV ārpolitikas mērķu sasniegšanai ārzemēs un Vašingtonā.
FSI katru gadu nodrošina vairāk nekā 800 kursus, tostarp līdz pat 70 svešvalodām, vairāk nekā 225 000 studentiem no ASV Valsts departamenta un vairāk nekā 50 citām valdības aģentūrām un militārā dienesta nozarēm. FSI atrodas Džordža P. Šulca Nacionālajā ārlietu apmācības centrā Arlingtonā, Virdžīnijā.
ASV Ārlietu dienesta institūts ir izstrādājis karti ar vērtējumu par pasaules valodu apguves sarežģītību, ja apmācību veic angliski runājošiem cilvēkiem.
Izrādās, ka pēc ASV Ārlietu dienesta vērtējuma angliski runājošajiem rumāņu valodu ir vieglāk apgūt nekā vācu valodu. Un krieviski runāt var ātrāk iemācīties nekā ungāru valodā.
Kā tas iespējams?
Jāņem vērā, ka FSI māca tikai tās valodas, kas nepieciešamas diplomātiskajā saziņā, tāpēc Eiropas kartē ir pelēkie laukumi. FSI nenodrošina kursus basku valodā (apgabalā, kas atrodas uz Francijas un Spānijas robežas), bretoņu valodā (Francijas ziemeļrietumu daļa), velsiešu valodā (Lielbritānijā Velsā), skotu vai īru gēlu valodā.
“0. kategorijā” ir Eiropas valstis, kur valsts valoda ir angļu (kartē attēlotas ar rozā krāsu), kas nozīmē, ka no amerikāņiem tiek sagaidīta tās teicama pārvaldīšana. Angļu valoda ir oficiālā valoda Īrijā un Lielbritānijā, kā arī Maltā (lai gan kartē tā ir iekrāsota pelēkā krāsā, jo tai ir arī dzimtā maltiešu valoda, kuras pamatā ir sicīliešu arābu valoda un kas ir vienīgā semītu valoda, kurai ir oficiāls statuss Eiropas Savienībā).
“I kategorijas” valodas (kartē attēlotas sarkanā krāsā) ir visvieglāk apgūstamās angliski runājošajiem, kuriem vajadzētu sasniegt lasīšanas un runāšanas prasmi aptuveni 24 nedēļu laikā (t. i., nedaudz mazāk kā pusgada intensīvu mācību laikā). Šīs valodas ietver gan ģermāņu valodas (holandiešu, dāņu, norvēģu un zviedru), gan romāņu valodas (franču, spāņu, portugāļu, itāļu, rumāņu). Tas var šķist dīvaini, jo angļu valoda ir ciešāk saistīta ar pirmo valodu grupu nekā ar otro. Tomēr angļu valodas īpatnējā vēsture nozīmē, ka to spēcīgi ietekmē franču (un latīņu) valoda, īpaši vārdu krājumā.
“II kategorijā” ir iekļauta vācu valoda (kartē attēlota oranžā krāsā). No vienas puses, vācu valodai varētu būt daudz kopīga ar angļu valodu, taču saskaņā ar FSI vērtējumu rakstiskās un mutiskās prasmes vācu valodas apgūšanai būtu nepieciešamas aptuveni 30 intensīvas studiju nedēļas. Kāpēc vācu valoda tiek vērtēta kā grūtāka nekā holandiešu valoda, kas ir tieši radniecīga valoda, vai pat rumāņu valoda, kas pieder pavisam citai valodu saimei? Jo, neskatoties uz lielo vācu valodas vārdu krājuma saistību ar angļu valodas vārdu krājumu, vācu valodas gramatika ir daudz sarežģītāka nekā, piemēram, holandiešu vai rumāņu valodas gramatika – vai arī pašas angļu valodas gramatika.
“III kategorijas” valodas Eiropā nav sastopamas.
“IV kategorijas” valodas ir plaši pārstāvētas Eiropā (kartē attēlotas zaļā krāsā) – būtībā tās ir visas slāvu valodas (krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, čehu, slovāku, slovēņu, horvātu, bosniešu, serbu, maķedoniešu, bulgāru), divas no trim Baltijas valstu valodām (lietuviešu un latviešu), kā arī grieķu, albāņu, turku un islandiešu valodas. Pēdējās četras no minētajām valodām ir savstarpēji pilnīgi nesaprotamas, tāpat kā baltu un slāvu valodu saimes ar visām pārējām, taču tām ir kopīga grūtības pakāpe. Saskaņā ar FSI datiem, lai apgūtu jebkuru no šīm valodām, būs nepieciešami aptuveni 10 mēneši (t. i., 44 nedēļas) pilna laika studiju.
“IV* kategorijas” valodas ir vēl grūtākas par “IV kategorijas” valodām, tāpēc tām ir pievienota zvaigznīte (*). Tās ir ungāru, somu vai igauņu valodas. Tas nozīmē, ka tās nav gluži “V kategorijas”, bet tomēr ir grūtākas nekā, teiksim, islandiešu, grieķu vai latviešu valoda. Tātad būs nepieciešams aptuveni gads pilna laika studiju, lai saprastu somu, igauņu vai ungāru valodu.
“V kategorijas” valodas Eiropā nav sastopamas, taču zilā zona kartē norāda, kur – un kādas – tās varētu būt: arābu valodā runā Marokā, Alžīrijā un Tunisijā, kas redzams šīs kartes dienvidu malā. Lai labi apgūtu arābu valodu, būtu nepieciešamas vismaz 88 nedēļas nepārtrauktas mācības. Kāpēc arābu valoda ir grūtāka nekā, piemēram, turku valoda? Abas valodas ir vienlīdz nesaistītas ar angļu valodu. Lai gan tas varētu būt tā, turku valodai ir vienkārša ortogrāfija (latīņu rakstībā, atšķirībā no arābu valodas), nesarežģīta locījumu sistēma un ārkārtīgi regulāras darbības vārdu locīšanas – visi šie faktori to atšķir no arābu valodas.
Interesanti par valodu apguves sarežģītību:
- Vienīgā cita “I kategorijas” valoda ārpus Eiropas ir afrikandu valoda — no holandiešu valodas atvasināta valoda, ko runā Āfrikas dienvidos.
- Vācu valoda ir vienīgā “II kategorijas” valoda FSI reitingā;
- Indonēziešu, malajiešu un svahili valoda ir vienīgās trīs “III kategorijas” valodas.
- Ebreju, hindi un birmiešu valoda ir daži piemēri no “IV kategorijas” valodām, kas atrodas ārpus Eiropas.
- Mongoļu, taju un vjetnamiešu valoda ir no “IV* kategorijas”.
- Vienīgās citas “V kategorijas” valodas bez arābu valodas ir kantoniešu, mandarīnu, korejiešu un japāņu valoda.
Angļu valodas prasme ļaus jums tikt diezgan tālu pasaulē, bet ne visur. Vietējās valodas prasme — vai vismaz pieliktas pienācīgas pūles — iegūs jums labu reputāciju un atvērs durvis, kas citādi varētu palikt slēgtas. Turklāt citas valodas apguve trenē smadzenes un sniedz ieskatu citā kultūrā.
