Kā ar matemātikas palīdzību noskaidrot krāpšanos vēlēšanās

Parlamentu un pašvaldību vēlēšanas, kā arī referendumi ir daudzu pasaules valstu demokrātijas instrumenti, lai noskaidrotu tautu gribu. Arī pēdējais gads Latvijas vēsturē bija bagāts ar dažādām vēlēšanām, referendumiem un tautas nobalsošanām.
Tā tas notiek visā pasaulē, un ir ļoti svarīgi, lai jebkuras vēlēšanas un nobalsošanas notiktu godīgi.

Vai ar matemātikas palīdzību var noskaidrot krāpšanos vēlēšanās?

Var!
NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar vienkāršu matemātisku metodi, ar kuras palīdzību var noskaidrot, vai ir notikušas būtiskas vēlēšanu rezultātu falsifikācijas.

Histogrammu vai dažādu citu grafiku izveide ir metode, ar kuras palīdzību var apstrādāt lielu daudzumu dažādu statistikas datu. Piemēram, medicīnā ar histogrammu palīdzību statistiķi veido gripas slimnieku sadalījumu pa vecumu grupām vai nedēļām.

Vēlēšanās par labu statistikas elementu kalpo vēlētāju aktivitāte – to vēlētāju īpatsvars, kuri ir atnākuši uz vēlēšanām un nobalsojuši.
Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, bet tieši vēlētāju aktivitātes rādītāji ir ļoti labi indikatori, ar kuru palīdzību var konstatēt vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Vēlēšanu iecirkņi, kuros ir notikusi vēlētāju balsu mākslīga palielināšana, izjauc to ainu, kuru nosaka statistisko lielumu ietekmēšanās no daudziem nejaušajiem faktoriem.

Mēģināsim to izskaidrot vienkāršākiem vārdiem.
Piemēram, ja valstī ir 1000 vēlēšanu iecirkņu un vidējā vēlētāju aktivitāte valstī bijusi 70%.
Demokrātisku un godīgu vēlēšanu gadījumā būs pavisam nedaudz vēlēšanu iecirkņu, kuros būs bijusi ļoti maza vēlētāju aktivitāte (piemēram, ap 30%). Būs arī nedaudz to vēlēšanas iecirkņu, kur vēlētāju aktivitāte būs bijusi salīdzinoši liela (piemēram, ap 90%).
Vislielākais skaits vēlēšanu iecirkņu būs tādu, kur vidējā vēlētāju aktivitāte ir bijusi tuvu vidējam rādītājam valstī (minētajā piemērā ap 65 – 75%). Vēlēšanas iecirkņu skaits pakāpeniski samazinās gan zemākās, gan lielākās aktivitātes virzienā.

Ja vēlēšanas aktivitātes rādītāju un vēlēšanas iecirkņu skaitu attēlotu grafikā, tad demokrātisku un godīgu vēlēšanu gadījumā grafiks atgādinātu zvana formu.

Vēlētāju aktivitātes rādītāju sadalījums pa vēlēšanu iecirkņiem Meksikā, Polijā, Bulgārijā un Zviedrijā

Grafikā var redzēt, ka visās četrās valstīs grafiki atgādina zvanu formu. Neliels izņēmums ir Bulgārija, kur neloģiski izlec lielais iecirkņu skaits ar 100% apmeklētību.

Kāpēc brīvām un demokrātiskām vēlēšanām grafikā ir jāattēlojas zvanu formā?

Tas ir tāpēc, ka vēlētāju aktivitāti nosaka vesela virkne nejaušu gadījumu:
• vēlētāju politiskās simpātijas;
• vēlētāju vienaldzība un apātija;
• ekonomiskā situācija valstī;
• transporta iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī;
• laika apstākļi;
• aizņemtība citos darbos un pasākumos;
• un citi dažādi apstākļi.

Ja lielos apmēros notiek vēlēšanu datu falsifikācija, tad mākslīgi kāpinot vēlētāju apmeklētības rādītāju, tiek izjaukta grafika zvana forma.
Palielinās to vēlēšanu iecirkņu skaits, kuros uzrādās lielāks apmeklētāju skaits.

Lūk, kā izskatās vairāku Krievijas Federācijas Valsts domes vēlēšanu un prezidenta vēlēšanu grafiki pēc vēlētāju aktivitātes rādītājiem un vēlēšanas iecirkņu skaita.

Vēlētāju aktivitātes rādītāju sadalījums pa vēlēšanu iecirkņiem Krievijas Federācijas Valsts domes un prezidenta vēlēšanās

Krievijas vēlēšanu aina būtiski atšķiras no iepriekšējā grafika.
Grafikā ir lielas nobīdes uz to iecirkņu skaitu, kur bijusi liela iedzīvotāju aktivitāte. Pie tam tas ir noticis visās grafikā norādītajās Krievijas Valsts domes un prezidentu vēlēšanās.
Šāda aina vedina uz pamatotām aizdomām par mākslīgi palielinātu vēlētāju skaita uzrādīšanu daļā no vēlēšanu iecirkņiem.
Falsificējot datus par vēlētāju aktivitāti, tiek panākts tas, ka mākslīgi pievienotās vēlētāju balsis tiek nodotas par tiem politiskiem spēkiem, kuri kontrolē šos vēlēšanu iecirkņus.
Vai kāds var noticēt tam, ka Krievijā vislielākais īpatsvars ir tiem iecirkņiem, kur ierodas gandrīz 100% visu vēlētāju?
Ļoti liels īpatsvars ir arī iecirkņiem, kur bijuši 80%, 90% un 95% vēlētāju.
Demokrātisku valstu pieredzē un statistikā šādi fenomeni nav nenovēroti.

Interesanti būtu aplūkot analogu grafiku par Latviju.

NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar vēlētāju aktivitātes grafiku 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un Latvijas pašvaldību vēlēšanās.
Vēlētāju aktivitāte ir apkopota par 118 vēlēšanu apgabaliem, kas atbilst 109 Latvijas novadiem un 9 republikas pilsētām. Šāda vēlēšanas apgabalu skaita izmantošana grafika sastādīšanā ir analoga atsevišķu vēlēšanas iecirkņu skaita izmantošanai.

Lūk, kāds grafiks veidojas no Latvijas vēlēšanu datiem.

Vidējā vēlētāju aktivitāte 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un Latvijas pašvaldību vēlēšanās bija 53,7 %.
Latvijas vēlētāju aktivitātes grafiks uzskatāmi atveido zvana formu, kas liecina, ka šajās vēlēšanās nav notikušas lielas vēlēšanu rezultātu falsifikācijas.

2011. gada 4. decembrī Krievijā notika parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanas.
Krievijas Valsts dome tiek ievēlēta uz piecu gadu termiņu. Tajā ir 450 deputāti, kas tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, kuriem iekļūšanai domē ir jāpārvar 7% barjera.
Balsstiesības ir 109 miljoniem Krievijas pilsoņu.

Pēc provizoriskiem 2011. gada 5. decembra vēlēšanu rezultātiem Krievijas vēlētāju aktivitāte bijusi 60,2 %.

Vēlēšanu provizoriskie rezultāti uzrāda sekojošu Krievijas tautas izvēli:
• Vladimira Putina vadītā “Vienotā Krievija” – 49,5 % balsu,
• Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi – 19,2 % balsu,
• “Taisnīgā Krievija” – 13,22 % balsu,
• Krievijas Liberāldemokrātiskā partija – 11,66 % balsu,
• Liberālā politiķa Grigorija Javļinska partija “Jabloko” – 3,3 % balsu,
• “Krievijas patrioti” – 1,0 % balsu,
• Partija “Taisnā lieta” – 0,5 % balsu.

Ņemot vērā noteikto 7% barjeru iekļūšanai Krievijas Valsts domē, uz nokļūšanu tur var pretendēt tikai pirmās četras sarakstā minētās partijas.

Jau nākošajās dienās pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu paziņošanas tūkstošiem cilvēku pulcējās Maskavas centrā un Sanktpēterburgā, lai protestētu pret pārkāpumiem, kas pieļauti Krievijas parlamenta vēlēšanu laikā.

Vai šo pēdējo Krievijas vēlēšanu aktivitātes rādītāji veidos zvana formu?

Diezin vai…..