Vella kalpu dzirnavas

Rutku Tēvs pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā uzrakstīja vēsturisku romānu “Trīs vella kalpi”, kuru pirmo reizi publicēja žurnālā „Atpūta” no 1934. gada 18. novembra līdz 1935. gada 5. jūlijam. Romānu grāmatā izdod tikai 1990. gadā.

1970. gadā Rīgas Kinostudija pēc Rutku Tēva romāna motīviem uzņem piedzīvojumu filmu „Vella kalpi”, un 1972. gadā filmai iznāca turpinājums “Vella kalpi Vella dzirnavās”. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis.
Pēc romāna motīviem iestudētas arī vairākas teātra izrādes.

UZZIŅAI.

---

• Rutku Tēvs ir rakstnieka un aktiera Arveda Mihelsona pseidonīms.
• Arveds Mihelsons ir dzimis galdnieka ģimenē 1886. gada 23. oktobrī Strazdumuižā pie Rīgas un mira 1961. gada 14. oktobrī Rīgā. Apbedīts Rīgā Meža kapos.

• Mācījies Biķeru draudzes skolā, vācu amatnieku skolā Rīgā, beidzis Rihtera mūzikas skolas dramatisko klasi.

• No 1906. gada kā aktieris sāk piedalīties teātra izrādēs. Teātra lugā “Uz priekšu būšu gudrāks” Arvedam Mihelsonam bija jātēlo Rutku Tēvs. Šī personāža
vārds kļuva par rakstnieka pseidonīmu.

• Kā aktieris un režisors darbojies daudzās teātru trupās, t.sk. Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī.

• Rutku Tēvs bija humoristiskā žurnāla “Gailis” redaktors (1912 – 1913), humoristiskā laikraksta “Sikspārnis” un tā literārā pielikuma redaktors (1922 – 1923), “Pūcesspieģeļa satīriskā kalendāra” redaktors (1924 – 1933).

• Sarakstījis 11 piedzīvojumu romānus par Rīgas, Kurzemes hercogistes un Latvijas vēsturi no 14. līdz 19. gadsimtam: “Dumpīgā Rīga” (1930), “Latvietis un viņa kungs” (1927), “Bendes meita” (1933), “Mūksalas brāļi” (1934), “Gambija” (1935), “Klibā Skrodera iela” (1935), “Trīs vella kalpi”, “Sabas ķēniņienes pēctecis” (1936) u.c.

• Rutku Tēvs ir arī autors vienpadsmit viencēliena izrādēm, desmitiem feļetonu, stāstu, fabulu, romānu un dzejas tulkojumu, kā arī vairāk nekā 600 anekdotēm.

• Ar saviem vēsturiskajiem romāniem Rutku Tēvs ir pelnīti iemantojis titulu – latviešu Dimā.

Rutku Tēva vēsturiskā romāna “Trīs vella kalpi” darbība norisinās poļu – zviedru kara laikā 17. gadsimta sākumā Rīgā un tās apkārtnē.

Neliels vēsturisks ieskats:
• Poļu – zviedru kara (1600 – 1629) cēlonis bija tā laika lielvalstu Polijas – Lietuvas un Zviedrijas cīņa par Livonijas un Prūsijas teritorijām, uz kurām tās pretendēja pēc Livonijas kara beigām 1583. gadā.

• Viena no poļu – zviedru kara laikā galvenajām cīņām bija par Rīgu, kas sargāja stratēģiski svarīgo Daugavas tirdzniecības ceļu.

• 1621. gada augustā zviedru karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai, taču ieņemt Rīgu triecienā viņiem neizdodas un zviedri pilsētu aplenc.

• 1621. gada 16. septembrī rīdzinieki padodas zviedriem. Turpmākajos gados poļi mēģina atkarot Rīgu no zviedriem.

Un tagad ir vieta stāstam par vienu ģeogrāfisku objektu, kuram bija liela loma gan romānā „Trīs vella kalpi”, gan kinofilmas “Vella kalpi Vella dzirnavās” tapšanā.
Stāstīsim par romānā un kinofilmā pieminētajām Vella dzirnavām.

Vai šādas Vella dzirnavas ir tikai Rutku Tēva izdomājums?
Ja nē, tad, kur tās dzirnavas atradās un kas ar viņām notika?

Atbilde ir viennozīmīga – šīs dzirnavas nav autora izdoma, bet ir patiesi eksistējušas, kā arī visi vēsturiskie notikumi, kas norisinājušies poļu – zviedru kara laikā pie dzirnavām un ir iedvesmojuši Rutku Tēvu uzrakstīt vēsturisko romānu „Trīs vella kalpi”.

Tagad visu par to, kas ir šīs vēsturiskās Vella dzirnavas:

---

• Patiesais Vella dzirnavu nosaukums ir Māras (Marijas) dzirnavas. Tās atradās tagadējās Mārupītes krastā.

• Senatnē Mārupītes krastos atradušās divas ūdensdzirnavas. Vecākās atradušās tās lejtecē pie ietekas Daugavas attekā, netālu no mūsdienu dzelzceļa tilta. Senās Mārupītes gultnes paliekas, iespējams, ir tagadējais Kīleveina grāvis. Šīs dzirnavas celtas 1209. gadā un piederēja Zobenbrāļu ordenim.

• Otras dzirnavas, kuras ir pieminētas Rutku Tēva romānā „Trīs vella kalpi” un A. Leimaņa filmās „Vella kalpi” un „Vella kalpi Vella dzirnavās”, atradušās vietā, kur upīte iztek no Māras dīķa.

Māras dzirnavu atrašanās vieta mūsdienu Rīgā

• Precīzs Māras dzirnavu būvēšanas gads nav zināms, bet tās vairākkārt pieminētas dažādos vēsturiskos dokumentos, aprakstot Rīgas pilsētas cīņas ar lietuviešiem un zemgaļiem 13. – 14. gadsimtā.

• Jau pašos pirmsākumos Māras dzirnavas bija ne tikai dzirnavas, bet īpaši nocietināta būve militārām vajadzībām.

• Māras dzirnavas ilgstoši piederēja baznīcai. Livonijas konfederācijai izirstot, Rīgas pēdējais arhibīskaps 1551. gadā zvērēja uzticību Polijas un Lietuvas karalim Sigismundam II Augustam. Pēc arhibīskapa nāves 1563. gadā visu baznīcas īpašumu, pie kura piederēja arī Māras dzirnavas, pārņēma Sigismunds II Augusts. Nedaudz vēlāk dzirnavas par 3500 dālderiem tika pārdotas Rīgas pilsētai.

• Pēc 1621. gada septembra, kad rīdzinieki poļu – zviedru kara laikā padevās zviedriem, Māras dzirnavām bija sava īpaša loma gan vēsturiskajos procesos, gan Rutku Tēva iedvesmai uzrakstīt romānu „Trīs vella kalpi”.

• Māras dzirnavām bija jāsāk piedalīties karadarbībā tad, kad poļi centās visiem spēkiem iekarot Rīgu 1626. gadā. Negaidīti, bet Māras dzirnavas ir šķērslis poļu nodomiem. Kādā karadarbības epizodē poļi vismaz četras reizes mēģināja ieņemt un nodedzināt dzirnavas, taču tajās bija nocietinājušies 15 rīdzinieki, kuri atvairīja visus pretinieka uzbrukumus. Šie vēsturiskie notikumi iedvesmoja Rutku Tēvu.

• Rutku Tēvs savā romānā „Vella kalpi” poļu karaspēka neveiksmes skaidro šādi: ”Visu laiku poļi neatmeta domas par Rīgas atgūšanu un arvien uzskatīja Māras dzirnavas par svarīgu atbalsta punktu. Laiku pa laikam viņi mēģināja ieņemt dzirnavas, bet bīstamā slava, kas no neuzveicamo laikiem saistījās ar šo cietoksni, pie pirmajiem šāvieniem lika bēgt uzbrucējiem nepārspējamās bailēs”.

• Pateicoties savu aizstāvju drosmei, dzirnavas karā netika ieņemtas un izpostītas.

• Arī vēlāk Māras dzirnavas drosmīgi piedalās karos. Tā 1651. gada augustā, kad krievu cara Alekseja I Romanova armija aplenc Rīgu, zviedri atver dzirnavu slūžas un mākslīgi appludina Torņakalna pļavas, tādējādi radot krievu armijai šķērsli.

• Laikam ritot un dažādu karu rezultātā, dzirnavas bija stipri cietušas, tāpēc 1673. gadā Rīgas rāte nolēma tās atjaunot. Lielā Ziemeļu kara (1700 – 1721) sākumā dzirnavas nodega, bet jau 1706. gadā tās atkal atjaunoja.

• Rīgas liceja pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks Johans Kristofs Broce Baltijai veltīto zīmējumu un aprakstu kolekcijā “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente …” arī ir attēlojis Māras dzirnavas.

• Māras dzirnavas ir tikušas gleznotas vairāku gadsimtu garumā. Tā piemēram, 18. gadsimta beigās tās ir uzgleznojis Karls Grass savā gleznā „Skats ceļā uz Māras dzirnavām pie Rīgas kādā 1792. gada pavasara vakarā”.

• Māras dzirnavas ir attēlotas arī dažādu laiku kartēs.

• Neskatoties uz piedalīšanos dažādās karadarbībās, Māras dzirnavu galvenais uzdevums bija malt labību. To dzirnavas veica līdz pat 1. Pasaules karam.

• Izcilākais latviešu ainavists Vilhelms Purvītis 19. gadsimta beigās Māras dzirnavas ir uzgleznojis savā gleznā „Dzirnavas pie Māras dīķa”.

• Līdz mūsdienām Māras dzirnavas nav saglabājušās, jo tās mūra ēku, kura bija celta 17. gadsimtā, nojauca 1923. – 1924. gados, jo notika Rīgas ielu rekonstrukcija un tramvaja līnijas izveide.

Nav viegli būt drosmīgam. Bet, ja saņem dūšu un pārvar bailes, tad rodas varoņdarbi.
Tā leģendārā rīdzinieku drosme dzīvo cauri gadsimtiem …