Vikingu laiki Latvijā un Eiropā

Vikingi Eiropas attīstībā nospēlēja savdabīgu lomu, kas ilga aptuveni mūsu ēras 800. – 1050. gados. Vikingi bija skandināvu izcelsmes karotāji, tirgotāji un jūrasbraucēji.

Vikingu laikmets ietekmēja plašas teritorijas visā Eiropā, tajā skaitā arī Austrumbaltijas tautas. Šajā laikā Austrumbaltijas ziemeļdaļā – mūsdienu Igaunijas teritorijā un Latvijas ziemeļdaļā dzīvoja somugri – Baltijas somu ciltis, bet dienvidos – Lietuvā un lielākajā daļā Latvijas – baltu ciltis. Mierīgās tirdzniecības attiecības 8. gadsimtā nomainīja vikingu sirojumi un mēģinājumi pakļaut piekrastes teritorijas.

Par vikingu laikmeta sākumu pieņemts uzskatīt 793. gada dāņu un norvēģu vikingu uzbrukumu Lindisfārnas klosterim Anglijas ziemeļos, bet par beigām 1066. gada kauju pie Stemfordbridžas, kurā anglosakšu Anglijas karalis Harolds II Godvinsons sakāva norvēģu vikingus.

Vikingu gandrīz 400 gadus ilgās ekspansijas galvenie faktori varētu būt vairāki. Pirmkārt, 9. – 10. gadsimtā Eiropas karaļnamos vairāku gadsimtu laikā bija jau uzkrājušās ievērojamas bagātības. Tās pašas par sevi jau bija vilinājums laupītājiem.

Otrkārt, vikingi bija lieliski jūras braucēji ar tam laikam kvalitatīvi būvētiem, izturīgiem kuģiem – tie bija lielāka izmēra un piemēroti kā tāliem okeāna braucieniem, tā arī peldēšanai pa iekšzemes ūdeņiem. Tie bija aprīkoti gan burām gan ar airiem. Tādēļ šie kuģi varēja pārvietoties arī bezvēja apstākļos, vai pat virzīties pret vēju vai straumi. Pateicoties tam, vikingiem nereti izdevās pēkšņi, negaidīti uzbrukumi.

Atjaunots vikingu kuģis. Avots: https://www.flickr.com/photos/pavdw/

Treškārt, vikingi nebūt nebija tikai jūras laupītāji. Tie bija arī labi tirgotāji. Vikingu izveidotie tirdzniecības ceļi bija svarīgi Eiropai tās ekonomiskajos sakaros ar arābiem un citām Austrumeiropas zemēm. Bez vikingu palīdzības tas bija visai sarežģīti, jo Rietumeiropas sakari ar arābu zemēm bija apgrūtināti sakarā ar militāriem konfliktiem starp arābiem un Bizantiju. Savukārt, gandrīz visu Vidusjūru bija bloķējuši Ziemeļāfrikas pirāti. 

Gandrīz 4 gadsimtu laikā vikingu apmetnes bija atrodamas ļoti plašā Eiropas un par ārpus Eiropas teritorijās.

Brūnā krāsa – skandināvu vikingu apmetņu teritorijas 8. gadsimtā.
Sarkanā krāsa – skandināvu vikingu apmetņu teritorijas 9. gadsimtā.
Oranžā krāsa – skandināvu vikingu apmetņu teritorijas 10. gadsimtā.
Dzeltenā krāsa – skandināvu vikingu apmetņu teritorijas 11. gadsimtā.
Zaļā krāsa – skandināvu vikingu reidu aptvertās teritorijas, bet kur netika veidotas ilglaicīgas apmetnes.
Avots: wikipedia.org/

Vikingu sirojumu un tirdzniecības gaitu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Lūk, tikai dažu faktu virkne, kas uzrāda to lielo apjomu: 

  • 789.—800. gadā vikingu uzbrukumi Britu salām, kur ierīkoja savas apmetnes.
  • 799. gadā sākās vikingu uzbrukumi Franku valstij.
  • 839. gadā vikingi nodibināja savu pirmo ķēniņvalsti Īrijā.
  • 844. gadā vikingi uzbruka mauru pakļautībā esošajām Kadisai un Lisabonai.
  • 845. gadā vikingi uzbruka Hamburgai un Parīzei.
  • 850. gadā dāņu vikingi uzbruka Anglijas krastiem.
  • Ap 854. gadu zviedru ķēniņš Olofs I mēģināja pakļaut kuršus.
  • 856./857. gadā vikingi izpostīja Parīzi.
  • 860. gadā vikingi no Melnās jūras uzbruka Konstantinopolei.
  • 867. gadā vikingi iekaroja Jorkas pilsētu.
  • Ap 870. gadu vikingi nodibināja pirmo Īslandes apmetni.
  • Starp 870. un 890. gadu vikingi sasniedza Ziemeļu Dvinas lejteci.
  • 875. gadā vikingi sasniedza Grenlandes krastu.
  • 885. gadā vikingi aplenca Parīzi.
  • 907. gadā vikingi veica karagājienu uz Konstantinopoli.
  • 911. gadā vikingi dibināja savu valsti tagadējās Normandijas teritorijā. 
  • 914. gadā vikingi iekaroja Bretaņas pussalu.
  • 968. gadā vikingi izpostīja Santjago de Kompostelas pilsētu.
  • 980. gadā atjaunojās vikingu iebrukumi Anglijā.
  • 986. — 1000. gadā vikingi nodibināja ziemas apmetni tagadējās Kanādas austrumu krastā (Vinlande).
  • 1009. gadā vikingi uzbruka Londonai.
  • 1013. gadā vikingi pakļāva Angliju, kur tie valdīja līdz 1042. gadam.
  • 1036.—1042. gadā vikingi devās lejup pa Volgas upi un uzbruka Kaspijas jūras piekrastes zemēm.
  • 1066. gadā Normandijas hercogs Vilhelms iekaroja Angliju.
Parīzes aplenkuma attēlojums 885.-886. gadā, autors Mirko Paganessi
Parīzes aplenkuma attēlojums 885.-886. gadā, autors Mirko Paganessi. Avots: https://www.worldhistory.org/
Vikingu stēla (bilžakmens) no 7.gs. Grobiņas Skandināvu kapulauka. Avots: http://www.ambermarks.com

Arī tagadējā Latvijas teritorijā atradās skandināvu vikingu apmetnes. Ka viena no zināmākajām ir vikingu apmetne Grobiņas apkārtnē, kur aptuveni 650. – 800. gados tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne, kas pēc savas nozīmes bija salīdzināma ar Birku Zviedrijā. Vikingi apmetās Ālandes upes kreisajā krastā, teritorijā starp tagadējām Grobiņas M.Namiķa un Dzirnavu ielām un pie Skābāržu kalna. Apmetnes paliekas atrastas arī uz dienvidrietumiem no Priediena uzkalnu senkapiem. Pa Ālandes upi un Liepājas ezeru toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar Baltijas jūru, tāpēc līdz Liepājas dibināšanai Grobiņa bija galvenā jūras tirdzniecības osta Kurzemes dienvidos. Par šīs apmetnes pastāvēšanu, iespējams, liecina vikingu sāgas vēstījums par to, ka zviedru ķēniņš Ivars Vidfamne (Ívarr inn víðfaðmi) līdz 695. gadam esot iekarojis “Pilskalnu zemi” (Gardarīki), kuru lokalizē Baltijas jūras austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu Krievijas teritorijā, bet viņa valdījumi ātri sabrukuši pēc viņa nāves, un viņa mazdēlam Haraldam Hildetandam tos nācies par jaunu iekarot. Ap 800. gadu vikingu apmetni ieņēma kurši.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir ļoti labi saglabājies un autentisks skandināvu ieceļotāju un vietējo iedzīvotāju – kuršu – arheoloģisko vietu un struktūru kopums. Grobiņa ir bijusi viena no tā laika skandināviem nozīmīgākajām vietām Baltijas jūras austrumu daļā – to apliecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtā 6.–7. gs. Gotlandei raksturīgā akmens stēla (bilžakmens) ar iegravētu ūdensputna attēlu un vairāk nekā 2000 citu šeit atklātu artefaktu daudzveidība. Arheoloģiskās vērtības ir ļoti labi saglabājušās līdz pat mūsdienām un veido bagātīgu un zinātniski nozīmīgu vēstures lietisko avotu daļu. Arheoloģiskajos izrakumos atklātās liecības var apskatīt Liepājas muzejā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Savukārt Grobiņas arheoloģiskā ansambļa intensīvais dzīvesvietu kultūrslānis un daudzveidīgais apbedījumu materiāls liecina par ansambļa ievērojamo zinātniskās izpētes potenciālu.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un tas sastāv no vairākiem arheoloģijas pieminekļiem: Skābarža kalna – pilskalna un senpilsētas, Priediena, Atkalnu, Smukumu un Porānu senkapiem.

Arheoloģiskie izrakumi arī apstiprinājuši, ka skandināvu vikingi tālā senatnē pastāvīgi dzīvojuši arī pie Kuldīgas. Kaut pati apmetnes vieta vēl nav atrasta, par vikingu koloniju pie Ventas liecina ziemeļnieku apbedījumi.

Tūrisma centrs "Kuršu vikingu apmetne".
Tūrisma centrs “Kuršu vikingu apmetne”. Avots: https://www.flickr.com/photos/davisklavins/


Ziņas izveidotas 443

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu