Virpuļviesulis jeb virpuļvētra ir spēcīga gaisa rotācija ap vertikāli orientētu asi. Ziemeļamerikā virpuļviesuli sauc par tornado, Krievijā – smerč.
Šāda dabas parādība rodas zema spiediena apgabala malā, kur atrodas aukstā un siltā gaisa masu saskares josla. Kad vēsais un sausais gaiss satiekas ar silto un mitro gaisu, tad rodas spēcīga virpuļveida kustība, liekot siltajam gaisam strauji celties uz augšu. Jāatzīst, ka virpuļviesuļa rašanās mehānisms vēl arvien līdz galam nav izpētīts.
Parasti spēcīgie un postošie virpuļviesuļi rodas lielu pērkona negaisu laikā, savukārt, dažkārt nelieli virpuļviesuļi „nokrīt kā no skaidrām debesīm”.
Videoklipā redzēsiet negaidītu nelielu virpuļviesuli futbola spēles laikā.
httpv://www.youtube.com/watch?v=nqc7QLTv9OE&feature=related
Virpuļviesuļi var notikt jebkurā pasaules vietā (izņemot Antarktīdu).
Vietas, kur virpuļviesuļi ir sastopami visbiežāk
Spēcīgie virpuļviesuļi ir ļoti postoši, jo vēja ātrums viesulī var sasniegt pat līdz 500 km/h, kas ir visātrākais reģistrētais vēja ātrums uz Zemes.
Videoklipā jūs varat redzēt dažādu spēcīgu virpuļviesuļu postījumus. Arī to, ka dažkārt vienlaicīgi notiek vairāki virpuļviesuļi.
httpv://www.youtube.com/watch?v=43VoMesUd2Q
Uzskata, ka vidēji vienas spēcīgas viesuļvētras (1 km diametrs un kustības ātrums 70 km/h) potenciālā postošā enerģija ir līdzvērtīga 21 kilotonnas TNT atombumbas sprādziena jaudai (Hirosimas atombumba – 15 kilotonnas TNT).
Videoklipā jūs varat redzēt, kas notiek ar smagi piekrautu preču vilcienu, kas iebrauc virpuļviesulī ASV 2008. gada 8. janvārī. Vēja ātrums virpuļviesulī bija ap 250 km/h un piltuves diametrs – ap 100 m.
httpv://www.youtube.com/watch?v=azV5bC2br-Q&feature=related
Paša virpuļviesuļa pārvietošanās nav pārāk ātra un sakrīt ar negaisa gubu mākoņu pārvietošanās ātrumu (parasti 20 – 60 km/h). Kaut gan ir bijuši gadījumi, kad virpuļviesuļi pārvietojas ar ātrumu lielāku par 120 km/h.
Virpuļviesuļa „mūža ilgums” ir ļoti atšķirīgs – no dažām minūtēm līdz pat 3,5 stundām. Vislielākais attālums, kuru veicis spēcīgs virpuļviesulis, ir bijis ASV – 352 km.
Virpuļviesuļa piltuves maksimālais diametrs ir bijis 1,6 km. Virs ūdens virpuļviesuļa diametrs parasti ir mazāks, bet, nonākot sauszemē, tas būtiski palielinās.
Nākošajā videoklipā varat redzēt 2010. gada 28. augustā notikušo virpuļviesuli Jūrmalā. Gan uz ūdens, gan tam nonākot krastā.
httpv://www.youtube.com/watch?v=Tk6G4oRE4UU&feature=related
Pasaules klimatam sasilstot, palielinās arī virpuļviesuļu daudzums. ASV katru gadu vidēji notiek 1 200 virpuļviesuļu, Lielbritānijā – 33, bet tādā nelielā valstī, kā Nīderlande – 20.
Vilciena video īpaši iespaidīgs ….
Pēc “An updated estimate of tornado occurrence in Europe” (Nikolai Dotzek, 2003-03-20) dokumenta datiem, uz Latvijas zemes gadā vidēji notiek 3-7 virpuļi.
A tajā video kur tie vagoni apgāžas tur tiešām ir tornado? Ja skatās uz dzlezeļam blakus esošo koku zariem tad izskatās tikai tāds stiprāks vējelis, es nedotu vairāk par 20 – 25 m/s katrā ziņā ne 250 km/h kas ir 70 m/s.
Atbilde Sky Captein.
Tas tiešām ir tornado!
Apskatiet video kadrus īsi pirms vagonu gāšanās (video 1 min. – 1 min.10 sek.). Tur var redzēt to drausmīgo vēja ātrumu.
Kad vagoni ir apgāzušies, tad tornado jau ir prom.
Nu arī pirms gāšanās ja skatās uz kokiem tad neizskatās pēc superduper stipra vēja, norauj no kokiem tikai dažus zarus. Normāla tornado gadījumā es gaidītu ka daļa koku tiek nolauzti vai izrauti un uzmesti uz vilciena.
Vispār tas pirmais vagons jau no paša video sākuma neizskatās sevišķi stabils varbūt tur arī kāds tehnisks defekts bija kas piepalīdzēja apgāzties.
Gribeju pateikt tur neizkatas 250km/h
Izskatas ka pie mums latvija bija vetra (latgale) koki ar saknem gazti bet lokanie berzi lidz pat zemai locijas te nez nez vai te bij tik liels atrums
zinu to latgale vetru, man 12 h mezhu liidz ar zemi noliidzinaja, un ne suda nedabuju kompensacija, vel tikai gribeja naudu nopleest man par it ka radushos pelnju, no koku savakshanas un notirgoshanas