Apmēram 380 km no Kurzemes krasta Baltijas jūrā starp Zviedriju un Somiju atrodas Merketa sala. Sala ir pavisam neliela – tikai 3,3 hektāri jeb 0.03 km2.
Merketa sala ir slavena ar to, ka tā ir mazākā jūras sala, kura ir sadalīta starp divām valstīm – Zviedriju un Somiju.
Kāpēc bija jāsadala tik maza saliņa?
Merketa sala atrodas tieši pa vidu jūras šaurumam, kura platums ir 11 km un kurš savieno Botnijas jūru ar Baltijas jūras pamatdaļu. Līdz 19. gadsimta beigām mazā, zemā un neapdzīvotā Merketa sala un tās seklumi bija bīstami jūras navigācijai, no kuriem jūrnieki izmisīgi centās izvairīties. 1873. gadā Zviedrijas piekrastē un tās arhipelāgā uzskrēja uz sēkļiem pat 23 kuģi, mēģinot izvairīties no Merketa salas, bet 8 kuģi no tiem tika bojāti.
Merketa sala galvenokārt sastāv no gludiem akmens iežiem, kuru maksimālais dabiskais pacēlums ir 2 m virs jūras līmeņa. Lielāko daļu teritorijas vētru laikā regulāri apskalo jūras ūdens, un ziemā to daļēji klāj dreifējošs ledus. Augu pasaule, kas aprobežojas ar zemām zālēm un lakstaugiem, saglabājas tikai dažās aizsargājamās vietās. Ap Merketas salu ir lielas pelēko roņu kopienas.
Ņemot vērā apgrūtināto situāciju ar jūras navigāciju Merketas salas rajonā, tika nolemts, ka uz salas ir jāuzbūvē bāka.
Attēls: https://fi.wikipedia.org/
1885. gadā Merketas salā bāku uzcēla Somijas Lielhercogiste, kura tajā vēstures posmā atradās Krievijas impērijas sastāvā. Tajā laikā Merketas sala tika dalīta uz pusēm starp Zviedriju un Krievijas impēriju, bet robeža nebija stingri dabā noteikta. Kad būvēja bāku, tad to vienkārši uzbūvēja salas augstākajā punktā. Tomēr vēlāk izradījās, ka izvēlētā vieta bija salas Zviedrijas daļā. Lai gan bāka oficiāli atradās Zviedrijas pusē, tā nekad netika uzskatīta par Zviedrijas sastāvdaļu un tā netika pārvaldīta no Zviedrijas puses.
Lai likvidētu esošo valstu robežu pārpratumu, tikai 1985. gadā starpvalstu robeža tika koriģēta, lai bāka tagad atrastos Somijas teritorijā. Robežas pielāgošana tika veikta tā, lai nenotiktu nekāda teritorijas nodošana citai valstij, kā arī jūras piekrastes īpašumtiesības netiktu mainītas, tādējādi netraucētu katras valsts zvejas tiesībām. Tas noveda pie neparastas starptautiskās robežas formas, kas apmierināja gan Somijas, gan Zviedrijas intereses.
Avots: https://en.wikipedia.org/
Pielāgotā robeža ir sagāzta “S” formā, un bāka ir savienota ar pārējo Somiju tikai ar nelielu zemes posmu. Robeža uz salas ir aptuveni 480 metrus gara. Robežu regulāri atkārtoti uzmēra ik pēc 25 gadiem, ko veic abu valstu ģeodēzisti. Pēdējā šāda kopīgā pārbaude notika 2006. gadā. Valstu robežu iezīmē klintī izurbti caurumi, jo sezonālais dreifējošais ledus nošķeltu visus izvirzītos marķierus. Ziemeļvalstu pasu savienības un Šengenas līguma dēļ kopš 1958. gada uz robežas nav pasu kontroles vai citu robežas šķērsošanas formalitāšu, tāpēc apmeklētāji no Ziemeļvalstīm un Šengenas zonas var brīvi apmeklēt salu. Bāka ir automatizēta kopš 1979. gada.
Mūsdienās Merketas sala ir neapdzīvota, bet kalpo kā iecienīts tūristu piesaistes objekts un teritoriālo strīdu miermīlīgas risināšanas simbols.
