Vulkāns atkal mostas…

Pēdējā gada laikā pasaule ir izjutusi sešu spēcīgu vulkānu izvirdumus:

• 2010. gada 20. marts – vulkāna Eijafjadlajegidls izvirdums Īslandē;
• 2010. gada 26. oktobris – vulkāna Merapi izvirdums Javas salā Indonēzijā;
• 2011. gada 3. janvāris – vulkāna Etna izvirdums Sicīlijā;
• 2011. gada 21. maijs – vulkāna Grimsvetns izvirdums Īslandē;
• 2011. gada 5. jūnijs – vulkāna Puijoue izvirdums Čīlē;
• 2011. gada 13. jūnijs – vulkāna Dubi izvirdums Eritrejā.

Vai sešu spēcīgu vulkānu izvirdums gada laikā ir kaut kas ārkārtējs?

Precīzs vulkānu skaits uz Zemes nav zināms.
Pirmkārt, tas atkarīgs no termina „vulkāns” definēšanas. Piemēram, ir vulkāniskie lauki, kuros ir simtiem nelielu individuālu izvirdumu centru, kas izverd lavu no viena un tā paša magmas kambara.
Otrkārt, daudzu vulkānu esamība vēl nav apzināta.

Iespējams, ka uz Zemes tās pastāvēšanas laikā ir bijuši miljoniem vulkānu.
Ir apzināts, ka pēdējo 10 000 gadu periodā uz planētas sauszemes ir bijuši aktīvi ap 1 500 vulkānu. Bet mums pavisam maz ir zināms par tiem vulkāniem, kas atrodas jūrās un okeānos.
Kopš cilvēce ir spējīga nodot dokumentētu informāciju nākamajām paaudzēm, ir zināms, ka šajā laika posmā uz Zemes ir bijis ap 600 dažādu vulkānu izvirdumu.
Ilggadēji novērojumi uzrāda, ka vidēji ik gadu uz planētas Zeme aktīvi ir apmēram 20 vulkāni. Šo vulkānu aktivitāte izpaužas ar to, ka notiek lielāki vai mazāki vulkānu izvirdumi.

NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar interesantākajiem pēdējā gada vulkānu izvirdumu video, kā arī dažādiem interesanti faktiem par vulkāniem.

Video redzams vulkāna Eijafjadlajegidls izvirdums Īslandē.
Izvirdums sākās 2010. gada 20. martā. Iesākumā tas bija pavisam neliels. 14. aprīlī notika strauja izvirduma aktivitātes palielināšanās. Atmosfērā izmesto vulkāna pelnu dēļ tika no 16. – 20. aprīlim slēgta liela daļa Eiropas gaisa telpas. Eijafjadlajegidla vulkāns līdz šim izvirdumam bija mierīgi „dusējis” kopš 1823. gada.

httpv://www.youtube.com/watch?v=dS9FgSVKeN4&feature=fvwrel

Dažādi interesanti fakti par vulkāniem:

---

• Termins „vulkāns” ir cēlies no seno romiešu uguns dieva Vulkāna vārda. Pirmo reizi termins „vulkāns” lietots, aprakstot vulkānisko kalnu Etna, kur pēc ticējumiem atradusies uguns dieva Vulkāna smēde.

• Pēdējo 400 gadu laikā vulkānu izvirdumu tiešās iedarbības rezultātā bojā ir gājuši ap 250 000 cilvēku. Vulkānu izvirdumu netiešās iedarbības rezultātā, kas saistās ar badu, slimībām un klimata izmaiņām, bojāgājušo cilvēku skaitu lēš ap 750 000.

• Īpaša putnu suga maleo izmanto karstās vulkāniskās smiltis, lai perētu savas lielās olas. Olas tiek ieraktas karstajās smiltīs, un izšķīlušies putnēni paši izrok alas, lai nokļūtu zemes virspusē.

• Mūsdienās kā vienu no visbīstamākajiem pasaules vulkāniem uzskata vulkānu El Popo (Popocatepetl), kurš atrodas tikai 33 km no Meksikas galvaspilsētas Mehiko. El Popo ir astotais augstākais sauszemes vulkāns uz Zemes – 5 455 m. El Popo ir aktīvs vulkāns un katru gadu atmosfērā izmet tūkstošiem tonnu gāzu un pelnu.

El Popo vulkāns

• Lai noteiktu vulkānu temperatūru, vulkanologi lieto speciālus termometrus, kuru nosaukums ir termoelements. Stikla termometri vulkānu karstumā izkūst.

• Interesanti, ka Austrālijā nav neviena aktīva vulkāna, jo šis kontinents atrodas tektoniskās plātnes vidū.

• Aktīvu vulkānu tuvumā esošās lauksaimnieciskās zemes mēdz būt arī vienas no auglīgākajām pasaulē. Tas saistīts ar to, ka vulkānu izvirdumu pelni satur daudzas minerālvielas (kālijs, fosfors u.c.), kas ir vērtīgs mēslojums.

• Termins „lava” ir cēlies no latīņu vārda lavara, kas nozīmē „mazgāt”. Vulkānu izvirduma rezultātā lavu veido magma un izkusuši kalnu ieži šķidrā stāvoklī ar temperatūru 500 – 1 200 C°. Lava ir ļoti viskoza un spēj nesacietējot tecēt pa kalnu nogāzēm lielus attālumus pat ar 100 km/h ātrumu.

Vulkānu lava
httpv://www.youtube.com/watch?v=xExdEXOaA9A&feature=related

• 1963. gadā 130 m dziļumā zemūdens vulkāna izvirduma rezultātā pie Īslandes krastiem radās pilnīgi jauna sala – Surtseja. 1967. gadā, kad beidzās vulkāna izvirdums, jaunās salas izmērs bija 2,7 km². Jūras erozijas rezultātā Surtsejas salas izmērs mūsdienās ir samazinājies līdz 1,5 km².

Surtsejas sala

 

• Par 20. gadsimta postošāko vulkāna izvidrumu tiek uzskatīts Mont-Pele (franciski: Montagne Pelée) vulkāna izvirdums Martinikas salā 1902. gadā. Negaidīts vulkāna pazemes gāzu sprādziens un izvirdums nogalināja ap 30 000 apkārtnes iedzīvotājus. Brīnumainā kārtā izglābās tikai divi Senpjeras pilsētas (tagad: Fordefransa) iedzīvotāji: uz nāvi notiesāts cietumnieks, kurš atradās pazemes kamerā, un kurpnieks, kurš dzīvoja visnomaļākā salas stūrī. Cietumnieku atraka no pārkarsušu akmeņu un pelnu kārtas pēc trim dienām, un viņš tipa apžēlots.

• Vulkānu izvirdumu jaudu mēra pēc VEI (angliski: Volcanic Explosivity Index) skalas. VEI skala ietver parametrus, kas nosaka vulkāna izvirduma izmešu daudzumu un pelnu staba augstumu. VEI skalā ir 8 balles: no 0, kas atbilst izvirdumiem līdz 10 000 m³ izmešu daudzumam, līdz 8, kas atbilst vairāk kā 1 000 km³ izmešu un pelnu staba augstumam vairāk kā 25 km. Ar 8 ballu vērtību apzīmētie vulkāni tiek dēvēti par supervulkāniem.

• Pēc vulkanologu pētījumiem pēdējais supervulkāna izvirdums uz Zemes ir noticis pi rms27 000 gadiem Jaunzēlandes Ziemeļu salā. Izvirduma rezultātā radies Taupo ezers. Vulkāns izmeta ap 1 170 km³ pelnu.

Taupo ezers

 

• Pēdējo lielāko vulkānu izvirdumu novērtējums pēc VEI skalas:
– Vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums Īslandē 2010. gadā – 4 balles;
– Vulkāna Puijoue izvirdums Čīlē 2011. gadā – 4 balles;
– Vulkāna Grimsvetns izvirdums Īslandē 2011. gadā – 4 balles.

Čīles vulkāna Puijoue izvirduma 2011. gada 5. jūnijā video
httpv://www.youtube.com/watch?v=SCP7r8OhlEk&feature=related

• Leģendārs ir vulkāna Vezuvs izvirdums 79. gadā, kad tika iznīcinātas romiešu pilsētas Pompeja un Herkulāna. Pēdējais vulkāna Vezuvs izvirdums notika 1944. gadā. Vezuvs arī tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem pasaules vulkāniem, jo tas atrodas tikai 15 km no Neapoles un tā tuvākā apkārtnē dzīvo apmēram 3 miljoni iedzīvotāju.

Vezuvs

• Tiek lēsts, ka aptuveni 20 % vulkānu atrodas zem ūdens.

• Dažās vulkāniskas izcelsmes salās, kā Īslandē un Havajās, pludmales smiltis ir melnā krāsā. Tam par iemeslu ir vulkāniskas izcelsmes ieži un bazalts, kas veido pludmales smiltis un akmeņus.

• Gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju (ap 300 miljoniem) dzīvo vulkānu apdraudētās teritorijās.

• Dažās zemēs, piemēram, Īslandē, veiksmīgi tiek izmantots vulkānu radītais siltums (ģeotermālais siltums) ēku apsildīšanai un elektroenerģijas ražošanai.

• 1943. gadā meksikāņu fermeris Dionisio Pulido bija liecinieks jauna vulkāna dzimšanai savā kukurūzas laukā aptuveni 330 km uz rietumiem no Meksikas galvaspilsētas Mehiko. Viss sākās ar nelielu zemes iebrukumu tīrumā, tad zemē parādījās plaisas un pa tām sāka plūst šņācoši dūmi. Turpmāko 9 gadu laikā jaundzimušais vulkāns Parikutins (Paricutin) izauga līdz 2 272 m augstumam un iznīcināja desmitiem apkārtnes ciemu.

Vulkāns Parikutins

• Par cilvēces vēsturē postošāko vulkāna izvirdumu, kurš ir dokumentēti fiksēts, tiek uzskatīts Tambora vulkāna izvirdums Indonēzijā 1815. gadā. Izvirduma laikā tika nogalināti apmēram 10 000 cilvēku. Turpmākajos gados mira 50 000 līdz 80 000 cilvēku, kam par cēloni bija vulkāna izvirduma izraisītās īslaicīgas klimata izmaiņas pasaulē. Pat Eiropā un Ziemeļamerikā, mainoties klimatam, samazinājās lauksaimniecības kultūru ražas, radās bads un izplatījās slimības.

• Milzīgs pagātnes supervulkāns atrodas ASV Vaiomingas, Aidaho un Montānas štata teritorijā. Tas ir Jeloustonas (Yellowstone) supervulkāns. Pēc zinātnieku pētījumiem šī vulkāna izvirdumi ir notikuši pirms 2 miljoniem gadu, pirms 1,3 miljoniem gadu un pirms 640 000 gadu. Supervulkāna kaldera (vulkāna krāteris ar apkārtnes zemes iebrukumu) ir ap 60 km diametrā. Pēc dažu ekspertu un fatālistu domām Jeloustonas (Yellowstone) supervulkāns var kļūt aktīvs mūsdienās jebkuru brīdi.

• Japānā un tās tuvumā atrodas ap 10% mūsdienu aktīvo vulkānu.

• Japānas tautas medicīnā cilvēku „peldes” siltajās vulkānu smiltīs ir ļoti ārstnieciskas, jo palīdz ārstēt daudzas slimības.

• Indonēzijā vulkāna Kawah-Idjen krāterī ir ezers, kurā ūdens absorbē vulkāna gāzes, tāpēc ezera ūdens ir pārvērties par skābju maisījumu, kurš dažās minūtēs var saēst cilvēka miesu līdz kaulam.

• Vulkāni ir ne tikai uz Zemes, bet arī uz daudzām planētām un kosmosa objektiem.

• Augstākais atklātais vulkāns Saules sistēmā atrodas uz Marsa, un tā nosaukums ir Olimpa kalns (Olympus Mons). Tā augstums ir 25 km. Uz Zemes augstākais vulkāns Ojos del Salado atrodas Čīlē Andu kalnos, un tā augstums ir 6 893 m.