Zemestrīces Latvijā

Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Dzīvojam mierīgi – zeme bieži un pamatīgi „nedreb”, mājas no satricinājumiem nebrūk un nav arī cilvēku upuru.
Vai tas patiesi ir tā, ka esam drošībā?

Ja pievēršamies datiem, kuros reģistrē un apkopo zemes satricinājumus Latvijā, tad mūsu zemē ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu, pie tam vairākas reizes 100 gados šīs zemestrīces ir diezgan spēcīgas.

Neliels ieskats Latvijas lielāko zemestrīču vēsturē:

• 1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5–6 balles).

• 1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem bija grūti noturēties kājās (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5–6 balles).

• 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5–5 balles).

• 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5–6 balles).

• 2004. gada 21. septembrī notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuru izjuta visā Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).

Lai lasītāji labāk varētu orientēties ballēs, kas raksturo Zemes virsmas svārstību intensitāti, NeoGeo sniedz paskaidrojumu šajā jomā.
Pasaulē izmanto vairākas skalas, kuras pielieto, lai noteiktu Zemes virsmas seismisko (svārstību) intensitāti.

Plašāk lietotās:
 • Eiropas makro seismiskā skala (EMS-98);
 • Rihtera magnitūdas skala;
 • Medvedeva – Sponheuera – Karnika skala (MSK-64).

Eiropas valstīs un arī virknē valstu ārpus Eiropas visplašāk lieto Eiropas makro seismisko skalu (EMS-98). EMS-98 ir pilnveidota un uzlabota MSK-64 skalas versija. EMS-98 ir unikāla ar to, ka seismiskās intensitātes mērījumu balles un to apraksts ir saskaņots starp seismologiem un inženierzinātņu speciālistiem. Kopā skalā ir 12 balles.

EMS-98 skalas īss apraksts:

Balle	Satricinājuma nosaukums	Īss apraksts
I	Nav izjūtams	Satricinājums nav izjūtams pat labvēlīgos apstākļos.
II	Tikko izjūtams	Vibrācijas izjūt tikai atsevišķi cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, īpaši ēku augšējos stāvos.
III	Vājš	Vibrācijas ir vājas un ēku iekšienē tās izjūt tikai nedaudzi cilvēki. Ēkās esošie cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, izjūt vieglu šūpošanos vai trīcēšanu.
IV	Plaši novērots	Zemestrīci izjūt daudzi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – reti kurš. Vibrācijas nav biedējošas. Logu stikli un trauki viegli grab. Iekārti priekšmeti viegli šūpojas.
V	Spēcīgs	Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – tikai daļa. Daudzi aizmigušie pamostas. Neliela daļa cilvēku panikā skrien ārā. Ir priekšmetu drebēšana, iekārtie priekšmeti šūpojas, trauki šķind. Augstāki priekšmeti var apgāzties, durvis un logi virināties.
VI	Nelielus zaudējumus radošs	Izjūt gandrīz visi iekštelpās, ārpusē – lielākā daļa. Cilvēki nobīstas, skrien ārā. Apgāžas priekšmeti. Sīki postījumi ēkām – plaisas apmetumā, apmetuma gabalu atdalīšanās. Vecākās būves var sabrukt.
VII	Zaudējumus radošs	Lielākā daļa nobīstas un skrien ārā. Mēbeles šūpojas, priekšmeti krīt. Ēkām plaisas sienās, dūmeņi sāk brukt.
VIII	Spēcīgus zaudējumus radošs	Mēbeles var apgāzties. Lielai daļai ēku nozīmīgi bojājumi – dūmeņi sagrūst, sienās plaisas. Daļa ēku sabrūk.
IX	Iznīcinošs	Vertikālie objekti (dūmeņi, pieminekļi, kolonnas) sabrūk. Daudzas mazāk izturīgas ēkas sabrūk pilnībā vai daļēji.
X	Ļoti iznīcinošs	Daudzas mazāk izturīgas ēkas sabrūk pilnībā.
XI	Postošs	Gandrīz visas mazāk izturīgās ēkas sabrūk pilnībā.
XII	Pilnīgi postošs	Praktiski visas virszemes un pazemes ēkas un būves ir bojātas vai pilnībā sabrukušas.

NeoGeo piedāvā lasītājiem iepazīties ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzkrāto informāciju par seismiski aktīvākajām teritorijām Latvijas teritorijā.

 
Latvijā ir noteiktas vairākas jau konstatētās, kā arī potenciālās seismogēnās zonas. Šajās zonās, kuras atrodas uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām, ir lielāka varbūtība zemestrīcēm, kā arī zemestrīču gadījumā tur varētu rasties salīdzinoši lielāki postījumi.
Pie tam Latvijā ir salīdzinoši nelabvēlīgi lokālie inženierģeoloģiskie apstākļi – irdena grunts un augsts gruntsūdens līmenis. Šie nelabvēlīgie apstākļi palielina Zemes virsmas svārstību rezonanses efektu dēļ.

Zemestrīces pasaulē notiek, ievērojot atkārtotības likumu. Ar mazāku vai lielāku regularitāti tās atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Zemestrīču atkārtošanās ir saistīta ar periodisku tektoniskā sprieguma uzkrāšanos un tālāku sprieguma „izlādi” Zemes garozā. Ja šī „izlāde” ir strauja, tad notiek zemestrīce. Šis spriegums parasti koncentrējas Zemes garozas tektonisko lūzumu vietās.

Tāpēc arī šajās seismiskajās riska zonās nav vēlams veikt lielu, svarīgu un bīstamu objektu būvniecību. Ir risks, ka zemestrīču gadījumā, šie objekti var tikt bojāti vai pat sagrauti. Tādā gadījumā sekas var būt apdraudošas pat valsts mērogā.
Diemžēl reālajā dzīvē tas bieži nav ņemts vērā.

Ja vērtējam Latviju no seismiskās drošības viedokļa, tad mēs nevaram apgalvot, ka esam pilnīgā drošībā. Drīzāk var teikt, ka Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā. Un reti notiekoša aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm. Maza aktivitāte „iemidzina”.

---

Savietojot informāciju par Latvijas seismiski bīstamajām zonām ar šajās teritorijās esošajām apdzīvotām vietām, NeoGeo izveidoja zemestrīču apdraudēto pilsētu un lielāko ciemu sarakstu.
Šis saraksts norāda uz tām pilsētām un lielākajiem ciemiem, kas Latvijā ir visvairāk apdraudēti zemestrīču gadījumā.

Kurzemē

• Ventspils, Ovīšrags, Mazirbe, Kolka;
• Piltene, Ziras;
• Spāre, Usma, Padure;
• Liepāja, Grobiņa, Gavieze, Tadaiķi, Dubeņi, Bārta.

Zemgalē un Sēlijā

• Vaski, Slampe;
• Jelgava, Ozolnieki, Dalbe, Brankas;
• Ādžūni, Pastališķi, Bērzi, Pāce, Ceraukste, Uzvara, Pīrāgi, Grenctāle, Jaunsaule, Mēmele, Putni, Skaistkalne, Kurmene;
• Sērene, Daudzeva;
• Dunava, Bebrene, Dviete, Doļnaja, Ilūkste, Romanišķi, Randene, Kalkūni, Laucesa, Maļutki, Mirnijs, Kumbuļi.

Vidzemē

• Rīga, Mārupe, Olaine, Jaunolaine, Tīraine, Jaunmārupe;
• Gātciems, Sloka, Spuņciems;
• Lielvārde, Kaibala, Rembate, Glāzšķūnis, Suntaži, Sidgunda, Upmalas, Allažmuiža, Allaži, Stīveri, Peltes, Sigulda;
• Aizkraukle, Menģele;
• Pļaviņas, Stukmaņi, Irši;
• Jaunkalsnava, Mārciena, Madona, Lazdona, Biksēre, Cesvaine, Aizpurve, Dzelzava, Jaungulbene, Galgauska, Gulbene, Ozolkalns;
• Trikāta, Jaunklidzis.

Latgalē

• Daugavpils, Līksna, Vaikuļāni.

---

Lai arī seismiskā riska zonas pēc platības aizņem nelielu Latvijas teritoriju, tomēr šajās riska zonās ir 4 lielākās Latvijas pilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava. Šajās pilsētās kopā dzīvo vairāk kā 40% Latvijas iedzīvotāju.
Tāpat riska zonās ir tādas lielas pilsētas kā Ventspils, Madona, Gulbene, Sigulda. Kopējo seismiskās aktivitātes riska zonās dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir vairāk kā 50% no Latvijas iedzīvotājiem.
Šajās lielajās pilsētās atrodas simtiem objektu, kas spēcīgu zemestrīču gadījumos var tikt bojāti un radīt apdraudējumu apkārtējiem iedzīvotājiem.

Pie tādiem objektiem var pieskaitīt:
 • degvielas, gāzes un ķīmisko produktu ražošanas, uzglabāšanas un pārkraušanas objektus (piemēram, „Ventamonjaks” Ventspilī, „Biolar” Olainē, „Latvijas propāna gāze” Rīgā, „Intergaz” Daugavpilī, „Danfort” Jelgavas naftas bāze);
 • lielus transporta infrastruktūras objektus (piemēram, Rīgas, Liepājas, Ventspils ostas, Daugavpils, Rīgas, Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijas);
 • A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves (piemēram, Rīgas HES).

NeoGeo piedāvā lasītājiem iepazīties ar 3 lielajiem objektiem, kas atrodas seismiski bīstamajās zonās Latvijā. Spēcīgu zemestrīču gadījumā šie objekti var būt apdraudēti un radīt ievērojamas problēmas valsts mērogā.

PĻAVIŅU HES
Pļaviņu HES aizsprosts un dambji atrodas tieši (!!!) uz potenciālās seismogēnās zonas, kur Zemes virsmas seismiskā intensitāte var sasniegt pat 6 balles pēc EMS-98. Šāds Zemes satricinājums ir potenciāli bīstams Pļaviņu HES aizsprostam!
NeoGeo jau rakstīja par teorētiskiem draudiem, ko varētu izraisīt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvums, ko izraisītu nekontrolējamu milzīgu palu ūdeņu pieplūdums (skatīt rakstu → Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts). Zemestrīces izraisīts aizsprosta pārrāvums radītu analogus postījumus. Pie tam palu ūdeņu pieplūdumu var daļēji paredzēt un kontrolēt. Zemestrīces var tikai konstatēt!
Kas pirms 50 gadiem deva atļauju būvēt Pļaviņu HES uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietas? Vai mums atliek tikai cerēt, ka zemestrīču atkārtotības likums šajā vietā nestrādās? Iepriekšējā spēcīgā zemestrīce Pļaviņu HES apkārtnē notika 1821. gadā.
NeoGeo uzskata, ka Pļaviņu HES ir ļoti bīstams seismiskā riska objekts Latvijā.

IGNALINAS AES
NeoGeo savos iepriekšējos rakstos jau rakstīja par radiācijas drošības situāciju Latvijā (skatīt rakstu → Radiācijas drošība Latvijā). Ignalinas AES darbība izbeigta 2009. gadā un tiek pārveidota par kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātavu. Tas joprojām ir bīstams objekts, kas atrodas Latvijas pierobežā.
Ignalinas AES atrodas pavisam tuvu no Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietas. Zemestrīce ar 6 – 7 baļļu satricinājumu pēc EMS-98 būtu potenciāli bīstama šim objektam.

INČUKALNA DABASGĀZES PAZEMES KRĀTUVE
Stratēģisks un nozīmīgs objekts, atrodas pavisam tuvu no Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām. Dabasgāzes krātuve aizņem lielu platību pazemē no Vangažiem līdz Siguldai. Krātuves ietilpība ir 4 miljardi m³ gāzes.
Spēcīga zemestrīce var radīt apdraudējumu dabasgāzes pazemes krātuvei.

Secinājumi:

• Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā, bet tas nenozīmē, ka esam pilnīgā drošībā no zemestrīcēm.
• Vairākas reizes 100 gados iespējama līdz pat 7 balles (EMS-98) spēcīga zemestrīce.
• Vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz konstatētām un potenciālām seismogēnām zonām.
• Uz šīm zonām atrodas arī daudzi ražošanas uzņēmumi, kas spēcīgas zemestrīces rezultātā var radīt apdraudējumu reģionālā un pat valsts līmenī.
• Visbīstamākais objekts spēcīgas zemestrīces gadījumā ir Pļaviņu HES, jo tas atrodas tieši uz potenciālās seismogēnās zonas.
• Bīstamu un svarīgu objektu būvniecību nedrīkstētu veikt uz konstatētajām vai potenciālajām seismogēnajām zonām (vai arī būvniecībā stingri jāievēro visi nepieciešamie drošības faktori).
• Reti notiekoša seismiska aktivitāte var būt bīstamāka par regulārām zemestrīcēm, jo tā “iemidzina” modrību.
• Latvijā ir nepieciešams attīstīt seismisko notikumu reģistrēšanas sistēmu, lai labāk izprastu seismisko aktivitāšu raksturu valstī.