Zemestrīces

Haiti prezidenta pils pēc 2010. gada janvāra zemestrīces. Avots: http://www.flickr.com/photos/bostongringo/

Par zemestrīcēm Latvijā NeoGeo rakstīja vienā no saviem iepriekšējiem rakstiem.

Šoreiz rakstu sērijā par planētas dabas parādībām pastāstīsim par pasaules zemestrīcēm, to rašanās cēloņiem, postījumiem un prognozēšanas iespējām.

• Dabas izraisīta zemestrīce ir pēkšņa tektoniskās enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

• Zemestrīci var izraisīt arī cilvēka darbība – lieli sprādzieni un kodoleksperimenti.

• Zemes litosfēra sastāv no vairākām plātnēm. Tās atrodas lēnā kustībā, ko izraisa Zemes mantijas un kodola radītais siltums. Tektoniskās plātnes, savā starpā slīdot vienai gar otru, rada mehānisko spriegumu. Kad tiek sasniegta sprieguma kritiskā vērtība, notiek negaidīts trieciens, kas izraisa zemestrīci.

• Lielākā daļa spēcīgāko pasaules zemestrīču notiek vietās, kur saduras divas kontinentālās plātnes. Kad vienas kontinentālās plātnes mala pavirzās zem otras plātnes, var izcelties ļoti stipra zemestrīce.

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas.Avots: http://lv.wikipedia.org

• Lielai zemestrīcei parasti seko mazākas, jo plātnes pielāgojas savam jaunajam izvietojumam. Šīs zemestrīces sauc par pēcgrūdieniem.

• Spēcīgas zemestrīces, ja tās notiek cilvēku blīvi apdzīvotās vietās, parasti izraisa lielus cilvēku upurus un postījumus. Zemestrīces rada lielu paniku iedzīvotāju vidū.

Videoklipa pirmajā daļā jūs varat aplūkot kadrus no Santjago viesnīcas novērošanas kamerām 2010. gada 27. februāra Čīles zemestrīces laikā. Zemestrīce bija 8,8 balles stipra, un tajā bojā gāja ap 800 cilvēku. 1,5 miljoni māju tika bojātas zemestrīces un cunami laikā.

Videoklipa otrajā daļā redzēsiet kadrus no Haiti prezidenta pils novērošanas kamerām 2010. gada 12. janvāra zemestrīces laikā. Pils tika daļēji sagrauta. Kopā zemestrīcē gāja bojā 220 000 cilvēku, 300 000 guva ievainojumus un 1,1 miljoni iedzīvotāju palika bez mājām.

httpv://www.youtube.com/watch?v=RdxnGEfLbvc&feature=related

• Katru gadu uz planētas notiek ap miljons zemestrīcēm no kurām lielākā daļa ir nelielas. Spēcīgas zemestrīces, kas var izraisīt nopietnus postījumus notiek reizi 15 dienās. Par laimi, liela daļa no šīm zemestrīcēm notiek okeānu dibenā un neizraisa cunami.

• Zemestrīces ir ļoti grūti prognozēt un gandrīz vienmēr tās pārsteidz cilvēkus nesagatavotus.

Videoklipā jūs variet redzēt kadrus no skolu un veikalu novērošanas kamerām 1989. gada 17. oktobra zemestrīces laikā ASV Kalifornijas štatā. Zemestrīce bija 7,1 balles stipra, un tās rezultātā bojā gāja 63 cilvēki, 3 800 tika ievainoti un 12 000 iedzīvotāju palika bez mājām.

httpv://www.youtube.com/watch?v=FW-TkpvKPl0&feature=related

Nākošajā videoklipā varat redzēt kadrus no veikalu, viesnīcu un darba vietu novērošanas kamerām, kad ir sākušās zemestrīces.

httpvh://www.youtube.com/watch?v=m9RF5eRdG9c&feature=related

• Daudzi dzīvnieki (suņi, vistas, cūkas, žurkas) izrāda uztraukumu dažas stundas pirms zemestrīcēm, un to dažkārt iedzīvotāji ir izmantojuši zemestrīces paredzēšanai.

Videoklipā jūs varat redzēt suņa reakciju īsu brīdi pirms tam, kad cilvēki sajuta zemestrīci.

httpv://www.youtube.com/watch?v=aAzZIH4_X-s&feature=related

Pēc esošajām zinātnieku prognozēm mūs tuvākā nākotnē sagaida šādas postošākās zemestrīces:
• Līdz 2018. gadam ASV un Kanādas rietumu daļā (9 – 9,3 balles).
• Līdz 2038. gadam ASV Kalifornijas štatā (6,5 – 7 balles).
• Līdz 2054. gadam Tokio Japānā (7 balles).
• Līdz 2050. gadam Sahalīnā Krievijā (8 – 9 balles).
• Līdz 2015. gadam Baikāla reģions Krievijā.
• Līdz 2015. gadam Teherāna Irānā (6 – 7,5 balles).
• Līdz 2018. gadam Indijas un Pakistānas pierobeža (9 – 9, 3 balles).
• Līdz 2018. gadam Indijas okeānā (9 – 9,3 balles).
• Līdz 2050. gadam Bengālijas līcis Indijas okeānā (9,3 balles).