Lai arī mūsdienu dzīve vairs nav iedomājama bez bezvadu komunikācijas iespējām, tomēr joprojām pasaulē aktualitāti nav zaudējuši sakaru kabeļi, kas nodrošina liela apjoma un ātru datu pārraidi, kā arī komunikācijas nodrošināšanu.
Datu aprites un komunikācijas virpulī ir ierauta visa pasaule.
Izmantojot internetu un telefona sakarus, ikdienā visā pasaulē sazinās gan cilvēki, gan uzņēmumi, gan valdības un prezidenti.
Tā kā aptuveni 71% no Zemes virsmas laukuma aizņem jūras un okeāni, tad neizbēgami cilvēkiem jau vairāk kā 150 gadus nākas lietot zemūdens komunikāciju kabeļus.
Uzziņai:
• Ideja par pirmo zemūdens kabeļa izveidi radās 1840. gadā profesoram Vitstonam, kurš iesniedza Anglijas Zemes palātai priekšlikumu ieguldīt telegrāfa kabeli pāri Lamanšam, saziņai ar Franciju.
• 1850. gada 28. augustā Džons Breta vadībā sākās kabeļa guldīšana Lamanša ūdeņos, taču pie kabeļa pieslēgtais telegrāfa aparāts nedarbojās. Pie tam pēc pavisam neilga laika kāds franču zvejnieks kabeli pārrāva.
• Pēc pirmās neveiksmes Dž. Brets nolēma guldīt jaunu kabeli. Kabelim bija četras ar 2,5 mm biezu gutaperčas kārtu pārklātas vara dzīslas 1,5 mm diametrā. Visas dzīslas bija apvītas ar sveķotiem kaņepājiem. Apkārt kabelim bija bruņas no 10 dzelzs stieplēm: katras stieples diametrs – 7,5 mm. Visa kabeļa diametrs bija 35 mm, bet viena metra masa – 4,5 kg.
• 1851. gada 25. septembrī pāri Lamanšam sāka guldīt jauno kabeli. Pēc divu nedēļu izmēģinājumiem kabeli nodeva sabiedriskai lietošanai. Tiešos telegrāfa sakarus starp Londonu un Parīzi nodibināja 1852. gada 1. novembrī.
Tātad cilvēces pirmie zemūdens komunikāciju kabeļi nodrošināja telegrāfa signāla pārraidi. Nākošais attīstības solis bija telefona signāla pārraide, un vēl pēc tam – internets.
Mūsdienās zemūdens kabeļi savā starpā savieno visus pasaules kontinentus ar vienu izņēmumu – Antarktīdu.
Uzziņai:
• Pirmie darbi, lai ar telegrāfa sakaru kabeli savienotu Ameriku un Eiropu sākās 1858. gadā.
• Kabeļa guldīšanas darbus pāri Atlantijas okeānam bija nolemts sākt no vidusdaļas: ar angļu kuģi “Agamemnons” – uz Īrijas pusi, ar amerikāņu “Niagāru” – uz Ņūfaundlendas pusi.
• Neilgi pēc darbu uzsākšanas abi kuģi nokļuva vētrā, kurā ļoti cieta “Agamemnons”. Kuģī ievietotais kabelis samezglojās, daudzās vietās tā izolācija stipri sabojājās. Tomēr pēc vairāk kā mēneša kuģi atsāka kabeļa guldīšanas darbus. Kad atstatums starp kuģiem jau bija 150 km, kabelis jūras dibenā nezināma iemesla dēļ pārtrūka.
• Kabeļa guldīšanas darbus atkal atsāka. Kad atstatums starp kuģiem jau bija 370 km, kabelis pārtrūka uz “Agamemnona”. Tā kā uz kuģiem trūka pārtikas, tad tie atgriezās Īrijā.
• 9. jūlijā darbus atsāka ceturto reizi. Šoreiz sekmīgi: 1858. gada 5. augustā 3800 km garā kabeļa guldīšana pāri Atlantijas okeānam bija pabeigta.
Transatlantijas kabeļa karte. Avots:www.atlantic-cable.com
• 1858. gada 16. augustā Anglijas karaliene Viktorija nosūtīja Amerikas prezidentam Džeimsam Bjūkenanam telegrammu, kas sastāvēja no 99 vārdiem. Tekstu raidīja 16,5 stundas.
• Skumji ir tas, ka jaunā telegrāfa kabeļu līnija darbojās tikai nepilnu mēnesi. Pēdējo telegrammu pa kabeli pārraidīja 1. septembrī pulksten 13.30. Kabelis apklusa, jūras dibenā palika guļam 2500 tonnu kabeļa jeb 350 000 sterliņu mārciņu, kas tajos laikos bija milzu bagātība. Nepareizas ekspluatācijas dēļ kabelim bija sabojājusies izolācija.
• Pēc nepilnību novēršanas un jauna kabeļa izbūves un ieguldīšanas telegrāfa sakari starp Ameriku un Eiropu tika atjaunoti 1866. gada 27. jūlijā.
• Jau 19. gadsimta beigās pasaulē bija 1 450 zemūdens kabeļu ar kopējo garumu 300 000 kilometru.
Kopš pirmo zemūdens kabeļu guldīšanas Lamanšā un Atlantijas okeānā ir pagājis pusotrs gadsimts, kura laikā pasaulē vairs neatrast gandrīz nevienu jūru vai okeānu, kuru nešķērsotu daudzie zemūdens sakaru komunikāciju kabeļi.
Gandrīz visi mūsdienu zemūdens sakaru kabeļi ir no optiskās šķiedras, kuru uzbūve un tehnoloģija tiek nemitīgi pilnveidota.
Lai arī datu pārraidē arvien vairāk sāk izmantot satelītu tehnoloģijas, tomēr vēl joprojām tā nodrošina tikai dažus procentus no kopējiem starpkontinentu un starpvalstu datu pārraides apjomiem. Pie tam caurlaides spēja starpkontinentu zemūdens kabeļiem ir mērāma terabitos sekundē, bet satelītu tehnoloģijām – megabitos sekundē.
NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar zemūdens kabeļu karti, kuru sastādījis Gregs Mahlknehts (Greg Mahlknecht). Kartes datu ieguvei viņš izmantojis daudzos publiski pieejamos datus par galvenajiem zemūdens komunikāciju kabeļiem pasaulē.
Karte ir informatīva rakstura un shematiska. Vienlaikus tā sniedz arī nelielu raksturojošu informāciju par katru no kabeļiem.
Zemūdens kabeļu ražošana, to guldīšana jūru un okeānu dibenos ir ar lielām izmaksām. Pie tam kabeļu ekspluatācija un remonts arī prasa nemitīgus izdevumus.
Nav retums, kad zemūdens kabeļi tiek pārrauti gan zvejnieku dēļ, gan zemestrīces rezultātā, gan zemūdens floras un faunas ietekmē.
Piemēram, 2011. gada Japānas zemestrīces un cunami rezultātā tika pārrauts liels skaits zemūdens komunikāciju kabeļu, kas savienoja Japānu ar Ķīnu, Honkongu, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru, ASV.
Nepārtraukti norit jaunu zemūdens kabeļu izbūve.
Piemēram, konsorcijs, kurā ietilpst Google, KDDI, Globe Telecom, Bharti Airtel un Reliance Communications ir uzsācis īstenot zemūdens interneta kabeļa projektu, kurš apvienos Āzijas valstis. Projektam dots Dienvidaustrumu Āzijas – Japānas kabeļa nosaukums (Southeast Asia Japan Cable, SJC).
Šī 400 miljonus ASV dolāru vērtā projekta rezultātā tiks izveidots 8300 kilometrus garš interneta savienojums, kurš ļaus apvienot Singapūru, Honkongu, Indonēziju, Filipīnas un Japānu.
Paredzamā kabeļa kanāla caurlaidība būs 17 terabiti/sekundē ar iespēju palielināt to līdz 23 terabitiem/ sekundē. Šobrīd pasaulē vēl nekur nav pieejama līnija ar šādu datu pārraides ātrumu. Nodot ekspluatācijā šo kabeli ir paredzēts 2012. gada vidū.
Gan vēstures notikumos, gan arī mūsdienās zemūdens sakaru kabeļi ir bijuši spiegošanas organizāciju redzeslokā. Zemūdens kabeļi tika gan bojāti, gan veikta spiegošanas akcijas.
Jāatzīmē, ka pa zemūdens kabeļiem tiek nodrošināta ne tikai interneta un telefona datu pārraide, bet arī elektroenerģijas transportēšana.
Kā tuvāko un nesenāko notikumu ir jāmin 2006. gadā pabeigto un 2007. gadā uzsākto elektrības kabeļa „Estlink” ekspluatāciju Baltijas jūras Somu līcī. Kabelis “Estlink”, kurš pirmo reizi savienoja Baltijas valstu un Somijas enerģētiskās sistēmas, sastāv no zemūdens un sauszemes kabeļa.
Kopumā, lai savienotu Igaunijas un Somijas elektrosistēmas, tika ieklāts kabelis 210 kilometru garumā, no kuriem 148 kilometri atrodas zem ūdens, bet 62 kilometri ierakti sauszemē.
Ļoti labs raksts.
Kaut kur lasīju, ka kādreiz lielākais tvaikonis, kuram bija gan dzenskrūves, gan dzenrats ( SS Great Eastern ) arī piedalījies kāda no transatlantisko kabeļu ieguldīšanā.
wikipēdijā rakstīts ka Great Eastern lika 2. un 3. kabeli.
http://en.wikipedia.org/wiki/Transatlantic_telegraph_cable#The_Great_Eastern