Ziemeļkorejas apmātība un bailes

Uz pasaules vēl ir ne mazums valstu, kuras dzīvo savā izolētā pasaulē. Visai bieži šīs valstis vada autoritāri politiskie spēki, demokrātiskā brīvība ir ierobežota un tautai pieejamās informācijas daudzums ir būtiski samazināts.
Šo valstu ideoloģija balstās uz bailēm. Bailēm no ļaunajiem kaimiņiem, bailēm no valdošās ideoloģijas varas zaudēšanas, bailēm no tā, ka tauta var sākt domāt.

Viena no tādām valstīm noteikti ir Ziemeļkoreja vai Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.

Ko mēs zinām par Ziemeļkoreju?
Kā dzīvo ziemeļkorejieši?

Atbildēt uz šiem jautājumiem ir salīdzinoši grūti, jo noslēgtās Ziemeļkorejas robežas un valdošais politiskais režīms ir atdalījis šo valsti no demokrātiskās pasaules cilvēku un informācijas aprites.

Ziemeļkoreja

NeoGeo.lv mēģinās nedaudz ieskatīties Korejas un Ziemeļkorejas vēsturē, lai radītu priekšstatu par šo valsti.

• Korejiešu etnoss apdzīvo Korejas pussalu jau vairāk nekā 6 000 gadus, un tiek uzskatīts, ka tas pussalā ir ienācis no ziemeļiem.

• Korejiešu nacionālā mitoloģija uzskata, ka Korejas vēsture sākās no 2333. gada p.m.ē., kad tika nodibināta Senās Čosonas valsts.

• 108. gadā p.m.ē. Senās Čosonas valsti iekaro ķīniešu Haņu dinastija, un tā pārstāj pastāvēt.

• Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē Korejas pussalā pastāvēja un periodiski izzuda vairākas korejiešu valstis.

• Vēsturisko procesu rezultātā 10. gadsimtā Korejas pussalā izveidojās vienota korejiešu valsts ar nosaukumu Korjo, bet 1392. gadā šī valsts ieguva Čosonas nosaukumu.

• No 16. – 19. gadsimtam Čosonas valsts dzīvoja pašizolācijā.

• 1897. gadā Koreja tika pasludināta par impēriju.

• 1905. gadā Japāna, kas bija uzvarējusi karos ar Ķīnu un Krieviju, nodibināja Korejā savu protektorātu. 1910. gadā Koreja tika anektēta. Koreja bija Japānas kolonija līdz pat 1945. gadam, kad Japāna cieta sakāvi 2. Pasaules karā.

• Korejas atbrīvošanu no japāņu okupantiem veica divas valstis. No ziemeļiem – PSRS, bet no dienvidiem – ASV. Tā kā PSRS un ASV nespēja vienoties par vienotas Korejas valsts atjaunošanu, tad korejiešu tauta tika mākslīgi sadalīta starp divām jaunveidotajām korejiešu valstīm.

• Uz dienvidiem no 38. paralēles 1948. gada 15. augustā tika nodibināta Korejas Republika (Dienvidkoreja), bet uz ziemeļiem 1948. gada 9. septembrī – Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja).

• Jau no pašiem pirmsākumiem Ziemeļkorejas politisko varu monopolizēja Korejas Darba partija (faktiski – komunistu partija). Valstī tika noteikta sociālistiskā plāna ekonomika, visa rūpniecība, iekšējā un ārējā tirdzniecība nonāca valsts kontrolē. Nedaudz vēlāk notika kolektivizācija laukos.

• Saspīlētās attiecības abu korejiešu valstu starpā 1950. gadā noveda līdz Korejas karam. 1950. gada 25. jūnijā Ziemeļkorejas karaspēks iebruka Dienvidkorejā.

Korejas karš ilga 3 gadus. Karā kopā no abām pusēm bojā gāja aptuveni 2,5 miljoni korejiešu, tika sagrauts ap 80% no visām dzīvojamām mājām, rūpniecības un infrastruktūras objektiem. Dienvidkorejas pusē karadarbībā piedalījās ASV un Lielbritānija, Ziemeļkorejas pusē – Ķīna un PSRS. 1953. gadā starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju tika noslēgts pamiers.

• Ziemeļkorejas politiskais līderis kopš valsts dibināšanas bija Kims Irsens. Viņš bija Korejas Darba partijas ģenerālsekretārs. Konstitūcijā viņš ir atzīts kā valsts “mūžīgais prezidents”. Viņa dzimšanas diena tika noteikta kā nacionālā brīvdiena un atzīmēta kā Saules Diena.

• Kima Irsena personības kults Ziemeļkorejā bija viens no kolorītākajiem pasaulē. Lūk, tikai daži Kima Irsena tituli:
– Dižais Vadonis;
– Nācijas Saule;
– Dzelzs Vienmēruzvarošais Karavadonis;
– Varenās Republikas Maršals;
– Cilvēces Atbrīvošanas Ķīla.
Vadoņa biogrāfijas iegaumēšana jau bērnudārzā, Vadoņa pieminekļi katrā apdzīvotā vietā, neskaitāmas dziesmas, dzejoļi un kinofilmas par Vadoni, milzu Vadoņa portreti un nozīmītes katram korejietim, pārcilvēcisku īpašību piedēvēšana Vadonim – tāda bija ierastā ziemeļkorejiešu ikdiena.

• Kims Irsens mira 1994. gadā, un tā vadības laikā bija nomainījušies 6 Dienvidkorejas prezidenti, 9 ASV prezidenti un 21 Japānas premjerministrs.

• 20. gadsimta 60. – 90. gados Ziemeļkorejas ekonomika attīstījās, pateicoties ziemeļkorejiešu pārcilvēciskajam darbam, kā arī ievērojamai PSRS un Ķīnas ekonomiskajai palīdzībai.

• Sociālistiskā darba īpatnības pilnībā atspoguļojas arī daudzos Ziemeļkorejas rūpniecības uzņēmumos. Regulārās „darba nometnes” un „stahanoviešu akcijas” nodrošina to, ka strādniekiem tiek atceltas brīvdienas un atvaļinājumi, jāstrādā gandrīz visu diennakti un darbavietās ir pat jānakšņo.

• Ziemeļkorejas rūpniecība balstās uz naftas pārstrādes, ķīmisko, tekstila, kokapstrādes un pārtikas ražošanu. Tiek ražotas arī savas vieglās un kravas automašīnas.

• No derīgiem izrakteņiem Ziemeļkorejā ir sastopams varš, cinks, svins, niķelis, volframs un molibdēns. Krāsaino metālu eksports ir viens no valsts galvenajiem valūtas ieņēmumu avotiem.

• Valsts ir bagāta ar kalnu upēm, kas nodrošina lētu elektroenerģiju. Ir akmeņogļu un brūnogļu iegulas. Nelielā apjomā notiek arī naftas ieguve.

• Lauksaimniecībā 1958. gadā notika kolektivizācija. Valstī ir ļoti maz lauksaimniecībai piemēroto zemju (ap 20% no kopplatības). Galvenā nozare ir augkopība – graudaugi, sojas pupiņas, kokvilna, lini, tabaka, cukurbietes, žeņšeņs, dārzeņi, augļi. Tiek audzēti arī liellopi, cūkas, putni. Ievērojamā apjomā notiek zvejniecība.

• Nepietiekošs lauksaimniecisko zemju apjoms, neražas gadi, dabas katastrofas un valsts izolācija bija iemesls vairākkārtējiem bada laikiem valstī. Tā no 1995. – 1997. gadam no bada un tā izraisītām slimībām Ziemeļkorejā mira apmēram 0,9 – 2,4 miljonu cilvēku.

• Ziemeļkorejā valsts nodrošina bezmaksas medicīna un izglītība. Statistikas dati gan neliecina par medicīnas pakalpojumu labo kvalitāti.

• 1994. gadā pēc Kima Irsena nāves varu valstī pārmantoja viņa dēls Kims Čenirs. Kā tas ir ierasts, viņš ieņem visus galvenos amatus valstī – Dižais Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas vadītājs, Valsts aizsardzības komitejas priekšsēdētājs, Korejas Darba partijas ģenerālsekretārs un Korejas Tautas armijas virspavēlnieks. Protams, neiztika bez grandiozā personības kulta – viss tas pats, kas tēva valdīšanas laikā. Bez tam ziemeļkorejiešiem tika iestāstīts, ka Dižais Maršals, Partijas Centrs, Dzimtenes Apvienošanas Ķīla, Tautas Tēvs un Nācijas Saule ir sacerējis 6 operas, esot izcils rakstnieks un pat vienreizējs arhitekts. Kima Čenira dzimšanas diena ir brīvdiena un valsts svētki ar nosaukumu – 16. februāra Labvēlīgie svētki.

• 2011. gada 17. decembrī mira Dižais Pulkvedis, Nācijas Liktenis un 21. gadsimta Ceļazvaigzne Kims Čenirs. Brīvo Diženā Vadoņa vietu atkal ieņēma viņa dēls Kims Čonins. Viss turpināsies…

Lai labāk saprastu, kā mūsdienās izskatās divas dažādās korejiešu valstis – Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja, piedāvājam iepazīties ar statistikas datiem. Vēl labākam salīdzinājumam pievienoti arī dati par Latviju.

Rādītājs	Ziemeļkoreja	Dienvidkoreja	Latvija
Platība (tūkst. km²)	120,5	99,7	64,6
Iedzīvotāji (miljoni) 2011. gads	24,5	48,8	2,2
Dzimstība (jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) 2011. gads	14,5	8,6	9,9
Mirstība (mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) 2011. gads	9,1	6,3	13,6
Vidējais iedzīvotāju mūža ilgums (gadi) 2011. gads	68,9	79,1	72,7
Pilsētu iedzīvotāji (%) 2010. gads	60	83	68
Jaundzimušo mirstība (mirušie uz 1000 dzīvi piedzimušajiem) 2008. gads	27,1	4,2	8,4
Bērnu skaits uz 1 sievieti (2011. gads)	2,0	1,2	1,3
Izdevumi medicīnai (% no IKP) 2009. gads	2,0	6,5	8,1
Iedzīvotāju lasīt un rakstītprasme (% no kopskaita)	99,0	97,9	99,7
IKP uz 1 iedzīvotāju (ASV dolāri) 2010. gads	1 800	30 000	14 700
Lauksaimniecības īpatsvars IKP (%) 2010. gads	20,7	2,6	4,0
Rūpniecības īpatsvars IKP (%) 2010. gads	47,8	39,3	21,7
Pakalpojumu īpatsvars IKP (%) 2010. gads	31,5	58,1	74,3
Lauksaimniecībā nodarbinātie (% no kopējā darbaspēka) 2008. gads	35	7	12
Elektroenerģijas ražošana (miljardi kWh) 2008. gads	22,5	417,3	5,1
Naftas ieguve (tūkst. litri/diennaktī) 2010. gads	18,8	7,7	0
Eksporta apjoms (miljardi ASV dolāru) 2009. gads 2010. gads	2,0	464,3	9,0
Importa apjoms (miljardi ASV dolāru) 2009. – 2010. gads	3,1	422,4	10,5
Mobilo telefonu skaits valstī (miljoni) 2010. gads	0,4	50,8	2,3
Militārie izdevumi (% no IKP) 2005. – 2006. gad	25,0	2,7	1,2

Tabulā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes „The World Factbook” dati

 

Cik ilgi ziemeļkorejieši dzīvos bailēs un ļaus sevi muļķot?

P.S. Kādā no turpmākajiem rakstiem NeoGeo.lv piedāvās saviem lasītājiem ieskatīties Ziemeļkorejas armijas dzīvē.
Saskatīsiet to, ko Ziemeļkorejas partijas un militārie vadoņi ļoti nevēlētos, lai kāds to redz!